Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās gan projekta autori - SIA "Grantex" pārstāvis Reinis Raznačs -, gan Būvvaldes speciālisti - Rīgas Kultūras pieminekļu Aizsardzības inspekcijas arhitektu grupas vadītājs Viesturs Brūzis un Vides departamenta Apstādījumu pārvaldes vadītāja Aija Baķe.

Projekta arhitekts Guntis Grabovskis iedzīvotājiem skaidroja, ka apbūve tiek plānota, maksimāli saglabājot zaļo fondu. Abas dzīvojamās mājas un biroja ēka projektā sagrupētas tā, lai būtu jānozāģē pēc iespējas mazāk koku, bet teritoriju pēc tam plānots sakopt un labiekārtot. Trīsstāvu mājas un pazemes autostāvvieta atbilstot pilsētas apbūves noteikumiem, kuros Mazais Arkādijas parks iekļauts kā "jauktas apbūves teritorija ar apstādījumiem".

Āgenskalna iemītnieki savukārt palika pie sava viedokļa, ka būvēt mājas parkā ir absurds un rosināja īpašniekus meklēt citas alternatīvas, piemēram, pieprasīt no pašvaldības citu zemes gabalu vai tai zemi pārdot.

Brūzis norādīja, ka sākotnēji arī Būvvaldei ideja apbūvēt Mazo Arkādijas parku bijusi šoks, pret to iebildis arī Mājokļu un vides departaments, tāpēc priekšlikums noraidīts. Taču projekta attīstītāji to apstrīdējuši Pilsētas attīstības departamentā, kura juristi secinājuši, ka pašvaldībai nav tiesību aizliegt būvniecību privātīpašumā, ja tā atbilst apbūves noteikumiem. Tāpēc projekts akceptēts un šobrīd tiek virzīts tālāk apstiprināšanai Rīgas domes sēdē.

Baķe skaidroja, ka par Mazā Arkādijas parka teritorijas iegādi Vides departaments cīnījies jau kopš 1996.gada, taču domes Finanšu komiteja 2000. gadā pieņēmusi lēmumu šo zemes gabalu nepirkt. Teritorija kā denacionalizēts īpašums tikusi privatizēta, un 2001.gadā to iegādājās Andrejs Blažko. Kopš tā laika īpašnieks parku kopis pēc saviem ieskatiem un par saviem līdzekļiem. 2004. gadā Blažko pašvaldībai esot izteicis vēlmi apmainīt īpašumu pret kādu citu teritoriju, taču saņēmis atteikumu. Tā kā Mazais Arkādijas parks ir vienīgais parks, kuram nav piešķirts ne skvēra, ne parka statuss, pašvaldība teritoriju nevar atsavināt.

Ņemot vērā, ka būvniecība plānota privātīpašumā, Āgenskalna iedzīvotāju izredzes projektu apturēt tikai ar negatīvām atsauksmēm sabiedriskās apspriešanas laikā Brūzis vērtēja kā mazas. Iedzīvotāji tomēr turpinās aktīvi aizpildīt negatīvas anketas un vākt parakstus pret būvniecības ieceri, jo tas var tikt ņemtas vērā, skatot būvniecības ieceri Pilsētas attīstības departamentā un vēlāk domes sēdē.

Iedzīvotāji uzskata, ka situācija izveidojusies pašvaldības nolaidības dēļ, tāpēc izteica piedāvājumu palīdzēt Mazā Arkādijas parka īpašniekam cīnīties par cita zemes gabala ierādīšanu vai kompensācijas izmaksāšanu. Blažko pārstāvis Raznačs pauda bažas, ka šī iecere drīzāk noslēgsies ar "staigāšanu pa kabinetiem", tomēr ideju nenoraidīja. Baķe gan norādīja, ka pašvaldībai vairs nav zemes gabalu, ko piedāvāt apmaiņā pret Mazo Arkādijas parku, taču Āgenskalna iedzīvotāji ir gatavi par parku cīnīties pat tiesā.

Kā ziņots, Rīgas domē iesniegta būvniecības iecere, kas paredz aizbūvēt zaļo zonu Mazajā Nometņu ielā jeb tā saukto Mazo Arkādijas parku, uzbūvējot tur divas daudzstāvu dzīvojamās mājas, biroju ēku un pazemes stāvvietu 100 automašīnām. Apbūves projektam veikts arī ietekmes uz vidi novērtējums. Tā autori - SIA "Interbaltija" speciālisti - apgalvo, ka parka aizbūvēšana apkārtējo īpašumu vērtību nemazinās.

Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) pērn maijā izteica viedokli, ka Arkādijas parka apkārtni nepieciešams attīstīt, lai šo teritoriju varētu izmantot kultūras pasākumu rīkošanai un aktīvai atpūtai. Pie šāda viedokļa Stepaņenko nonāca pēc Mājokļu un vides komitejas izbraukuma sēdes uz Pārdaugavas parkiem, aplūkojot Arkādijas parku, Mazo Arkādijas parku, Māras dīķa apkārtni, Uzvaras parku, Dzegužkalnu un Nordeķu parku.

Jau decembrī viņš kā Apstādījumu saglabāšanas komisijas priekšsēdētājs parakstījis lēmumu, ar kuru atļauta 31 koka nociršana šajā teritorijā un "principiāli piekrists" būvniecībai.

Savukārt šodien Stepaņenko aģentūrai LETA atzina: "Apstādījumu saglabāšanas komisija lemj par koku ciršanu - kur ko atļaut vai neatļaut un cik tas izmaksā cirtējam. Ja projekts būvvaldē ir apstiprināts, tad mēs tur neko nevaram iebilst vai protestēt." Mazais Arkādijas parks ir privātīpašums un Rīgas dome nevar aizliegt privātīpašniekam attīstīt projektu, skaidroja Stepaņenko.

Atsauksmes par būvniecības ieceri iesniedzamas līdz 25.martam, bet pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas pilsētas būvvalde jautājumu virzīs izskatīšanai Pilsētas attīstības komitejā un Rīgas domes sēdē.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!