Kā informēja Amerika padomniece Liene Pētersone, Ameriks, kā arī Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC) šodien apmeklējuši Mārtiņa kapsētu, kur, tuvojoties Mirušo piemiņas dienai un Valsts svētkiem, Mājokļu un vides departaments rīkojis rudens talku.
Pētersone informēja, ka Mārtiņa kapsētas apmeklējuma laikā Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aleksejenko Ameriku un Stepaņenko informēja, ka kopš pērnā gada 19 pilsētas pārziņā esošo kapsētu kopšanu un uzturēšanu veic 140 stipendiāti valsts finansētajā projektā "Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai".
Tai pat laikā Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu no 1.decembra pārtraukt projekta finansēšanu, līdz ar to nav skaidrs, kā turpmāk būs iespējams nodrošināt minēto funkciju izpildi, sacījis Aleksejenko.
Savukārt Ameriks atzīmējis, ka stipendiātu projekts līdz šim kalpojis kā laba atbalsta programma sociālajai stabilitātei valstī un aicinājis saprast, ka valsts, atsakoties no projekta realizēšanas, nodara pāri visiem tiem cilvēkiem, kuriem stipendiātu programma devusi iespēju strādāt sabiedrībai derīgu darbu un ik mēnesi saņemt nelielus, bet tomēr regulārus ienākumus.
Viņa skatījumā valdības lēmums negatīvi ietekmēs arī pašvaldības funkciju izpildi, jo kopš 2010.gada, lai stipendiātus nodrošinātu ar darba iespējām, tika veikta vairāku pašvaldības funkciju pārdale, kā rezultātā no šā gada 1.decembra Rīgas domei būs atkārtoti jārisina jautājums par darbinieku atlasi, kas turpmāk veiks 270 hektāru lielās Rīgas dārzu un parku teritoriju, kā arī 452 hektāru lielo kapu teritoriju uzturēšanas darbus.
"Aicinu valdību vēlreiz pārskatīt lēmumu par programmas pārtraukšanu, kas, mūsuprāt, ilgtermiņā valstij un tās iedzīvotājiem radīs ievērojami vairāk zaudējumus, nekā ieguvumus," sacījis Ameriks.
Pētersone informēja, ka šogad stipendiātu programmas ietvaros Rīgas pašvaldība ik mēnesi nodrošinājusi ar darbu vismaz 500 stipendiātus, no tiem 140 cilvēki katru mēnesi nodarbināti Rīgas pilsētas kapu teritoriju uzturēšanā un sakopšanā, savukārt vairāk nekā 320 stipendiāti strādā pašvaldības uzņēmumā "Rīgas dārzi un parki".
Mārtiņa kapi ir vecākā kapsēta Rīgā, tie izveidoti 1773.gadā. Kapsētā apbedīti vairāki tautā cienīti un nopelniem bagāti cilvēki, tostarp arī komponists Emīls Dārziņš, ārsts Dāvids Hieronīms Grindelis, pirmais latviešu žurnālists Ansis Leitāns un citi. Mārtiņa kapi atzīti par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli, tajos atrodas vairāk nekā 60 valsts un pilsētas mēroga mākslas un vēstures pieminekļu, kā arī aptuveni 20 mākslinieciski vērtīgas kapu kopas.
Rīgas pašvaldības pārziņā ir 19 kapsētas ar kopējo platību 452 hektāri. No tām divas - Jaunciema un Bolderājas - ir atvērtas, proti, tajās piederīgos var apbedīt visi Rīgas iedzīvotāji, 15 ir daļēji slēgtas, savukārt trīs kapsētas - Mārtiņa, Torņkalna un Kapsila - Rīgā ir slēgtas.
