Par to, vai Rīgas domei jāmaksā organizācijas pieprasītie 12 000 lati, vēlreiz būs jālemj zemāku instanču tiesām, jo Augstākās tiesas (AT) Senāts piektdien atcēlis divus spriedumus - Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 15.marta un 2012.gada 15.marta nolēmumus, ar kuriem noraidīti „Daugavas Vanagi Latvijā" un ,,Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļas" pieteikumi par personiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
Zemākas instances tiesas gan iepriekš bija atcēlušas Rīgas domes lēmumus par aizliegumu rīkot leģionāru piemiņas gājienu 2011.un 2012.gada 16.martā, taču noraidījušas "Daugavas vanagu" prasījumus atlīdzināt attiecīgi 5000 latus un 7000 latus par aizlieguma nodarīto kaitējumu. Tāpat tika noraidīts organizācijas lūgums likt Rīgas domei vairākos medijos publicēt atvainošanos. Tās interesēm nelabvēlīgajā daļā organizācija spriedumus pārsūdzēja Senātā.
Kā informēja Kataja, Senāts abās lietās piektdien pieņemtajos spriedumos atzinis, ka līdz ar Satversmes tiesas (ST) 2012.gada 6.jūnija spriedumu, zemākas instances tiesai no jauna jāvērtē jautājums pa personiskā kaitējuma atlīdzināšanu juridiskajai personai.
ST iepriekš vērsās pats AT Senāts un lūdza izvērtēt Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.panta otrās daļas atbilstību Satversmes 92.panta trešajam teikumam. Apstrīdētā norma liedza administratīvajai tiesai iespēju izvērtēt konkrētas lietas apstākļus ja tiek prasīts atlīdzinājums personiska kaitējuma gadījumā, kas nodarīts juridiskai personai. Strīdīgā likuma norma paredzēja, ka juridiskajai personai ir tiesības uz atlīdzinājumu tikai par personisko kaitējumu, kas nodarīts tās darījumu reputācijai, komercnoslēpumam un autortiesībām.
ST 6.jūnijā atzina apstrīdētās normas vārdu „tikai" par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no šīs normas pieņemšanas dienas, kā arī noteica, ka konkrētā likuma pant daļa ir piemērojama, uz to pēc analoģijas attiecinot atvērtu aizsargājamo nemantisko tiesību un interešu uzskaitījumu, kas ietverts tā paša panta pirmās daļas vārdos „vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm".
Kā ziņots, latviešu leģionāru piemiņas pasākumus 16.martā ik gadus vēlas rīkot dažādas organizācijas. Piemiņas pasākumi - dievkalpojums Doma baznīcā un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, tiek plaši atspoguļoti pašmāju un ārvalstu medijos.
