Par to trešdien Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) vienojās ar Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta un SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" pārstāvjiem.

Sanāksmē nolemts, ka turpmāk klaiņojošo kaķu sterilizācija prioritāri notiks pie tām daudzdzīvokļu mājām, kurās kaķiem ir nodrošināti pārziemošanas apstākļi – rasta iespēja iekļūt kādā noteiktā pagraba telpā vai arī uzstādītas kaķu mājiņas.

Lai to panāktu, Mājokļu un vides departaments sadarbosies ar namu apsaimniekotājiem. Savukārt no Rīgas domes Vides fonda varētu piešķirt finansējumu kaķu pārziemošanas iespēju organizēšanai daudzdzīvokļu mājās, uzsākot pilotprojektu pašvaldībai pilnībā piederošajās mājās.

"Klaiņojošo kaķu kolonijas ir visās pasaules lielpilsētās. Lai arī kaķi nepieder pašvaldībai, pilsēta nevar nerisināt šo problēmu. Taču veiksmīgu risinājumu var panākt tikai tad, ja iesaistīsies arī iedzīvotāji. Nav jēgas ieguldīt līdzekļus kaķu sterilizācijā, ja šiem sterilizētajiem kaķiem pēc tam ziemā nav kur paslēpties un viņi mirst no sala. Tāpēc sterilizācijas programmu realizēsim, sadarbojoties ar māju apsaimniekotājiem", norāda Ušakovs.

Līdz šim Rīgas pašvaldība realizē programmu "noķer, sterilizē, atlaiž", kuras rezultātā no 2005.gada līdz 2011.gada novembrim ir sterilizēti 7 688 kaķi. Gadā šai programmai tiek atvēlēts 34 000 latu liels finansējums.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā domes deputāti uzdeva Mājokļu un vides departamentam sagatavot priekšlikumus par bezsaimnieka kaķu populācijas kontroli nākamgad, paredzot, ka pašvaldība atbalstīs ielas kaķu sterilizēšanu tikai, ja māju iedzīvotāji paši daļēji līdzfinansēs šos pasākumus un pēc tam uzņemsies atbildību par kaķiem. Tāpēc departamentam jāgatavo priekšlikumi, kādā veidā iedzīvotāji varētu līdzfinansēt sterilizēšanas programmu.

Domē nevarēja prognozēt, kas notiks ar ielas kaķu populāciju, ja iedzīvotāji nebūs gatavi finansēt programmu, bet pašvaldība bez rīdzinieku līdzdalības arī nesterilizēs kaķus. Tas esot jāizvērtē Mājokļu un vides departamentam.

Komitejas deputātu uzdevums izraisīja dzīvnieku aizsardzības organizāciju iebildumus, kas uzskatīja, ka šādā gadījumā, iedzīvotājiem nevēloties maksāt par kaķu sterilizāciju, programma tiktu pilnībā apturēta un klaiņojošie kaķi turpinātu vairoties, bet iepriekš programmā ieguldīta nauda būtu iztērēta bezjēdzīgi.