Pēdējos gados veiktie plaisu novērojumi rāda, ka tornis pakāpeniski sasveras. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jau vairākus gadus katedrālei nav uzstādīti jaunie zvani. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, torņa konstrukcijas nostiprināšanai būtu nepieciešami aptuveni četri miljoni latu, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags paskaidro, ka pašreiz ir izstrādāts un Valsts kultūras pieminekļu inspekcijā (VKPAI) saskaņots torņa restaurācijas skiču projekts, kurā ir ietverti risinājumi gan koka konstrukcijai, gan mūra konstrukcijai. Kopīgais uzdevums Rīgas Doma apsaimniekotājiem un VKPAI ir atrast vislabāko risinājumu torņa koka konstrukcijas restaurācijai.

Tikai pēc tam, kad torņa konstrukcija būs nostiprināta, tajā varēs atkal izvietot katedrāles cienīgus zvanus, no kuriem seši saņemti kā dāvinājums no Kēnigšteinas draudzes Vācijā jau 2003.gadā. Vēl divi zvani izgatavoti par sponsoru līdzekļiem.

Pēc arhibīskapa vārdiem, Rīgas Doms un Vecrīga savu balsi varētu atgūt 2015.gadā.

Rīgas Doma zvani pēc Krievijas cara pavēles Pirmā pasaules kara laikā noņemti un evakuēti uz Krieviju. Tagad baznīcā tiek izmantots viens salīdzinoši neliels zvans.

Līdz ar torņa konstrukcijas atjaunošanu papildu veicamie darbi ir Ziemeļu ieejas restaurācija. Ziemeļu ieeja, kas tagad nav publiski pieejama, sākotnēji arī ir bijusi galvenā ieeja Rīgas Domā. Pēc tās rekonstrukcijas un restaurācijas tā atkal varētu par tādu kļūt. Turklāt tad iedzīvotājiem būtu pieejami 2010.gadā izglābtie 14.gadsimta sienas gleznojumi, kas ir vieni no vecākajiem Baltijā.