Jau vēstīts, ka Rīgas domes (RD) sēdē 23.oktobrī paredzēts lemt par galvaspilsētas izstāšanos no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), tomēr līdz tam šai organizācijai vēl ir iespējams sniegt kādus argumentus to nedarīt.
Rīgas pašvaldība, paziņojot par darbības apturēšanu LPS, norādīja, ka tas darīts, jo LPS akceptējusi Finanšu ministrijas piedāvājumu nākamgad saglabāt pašreizējo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, kad 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā.
LPS vadītājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka tas bijis emocionāls, bet nepamatots paziņojums, jo balsojums par šādu IIN sadali LPS sēdē nav noticis. Šis esot palicis kā viens no neatrisinātajiem jautājumiem sarunās ar valdību, taču vienošanos par labu pašvaldībām vēl varētu mēģināt panākt Saeimā budžeta diskusiju laikā.
Rīgas vadība nolēmusi apturēt darbību LPS, jo LPS nespējot aizstāvēt pašvaldību intereses, ko pierāda piekāpšanās sarunās ar valdību par nākamā gada budžetu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) ar nožēlu atzīmējis, ka LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām ”nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies ”Vienotības” ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus”.
