Renemanis bilda, ka rekonstrukcijas darbi neietekmēs vasaras pasākumu norisi Dzintaru koncertzālē un ar būvniekiem viņi cer sadzīvot draudzīgi. "Koncertsezona būs, visi lielie pasākumi šovasar notiks," pastāstīja Renemanis, norādot, ka būs gan "Jaunais vilnis", gan arī "Summertime" un citi tradicionālie festivāli. Tāpat viņš piebilda, ka tūristu interese par šo koncertzāli ziemā palielinās un pēc remontdarbu veikšanas tajā tiks piedāvāts gan džezs, gan akadēmiskās mūzikas pasākumi, un Mazās zāles atjaunošana koncertzālei ļaus strādāt labāk nekā līdz šim.

Savukārt pilsētas mērs Gatis Truksnis uzsvēra 1936.gadā celtās Mazās zāles restaurācijas un rekonstrukcijas nepieciešamību, norādot, ka slēgtā ēka līdz šim nav piedzīvojusi remontu un rekonstrukciju. Tāpat Truksnis norādīja, ka Jūrmala iegūs pilnvērtīgu ziemas koncertzāli, kas kalpos kā patstāvīga pasākumu norises vieta, ne tikai kā atbalsts vasaras sezonas koncertiem, un tajā varēs rīkot koncertus, seminārus u.c. Pasākumus.

Kā pastāstīja būvdarbu vadītājs Ervīns Koncēvičs, Dzintaru koncertzāles Mazās zāles atjaunošanas darbi norisināsies trīs etapos ar diviem tehniskajiem pārtraukumiem Dzintaru koncertzāles vasaras koncertsezonās, kuru laikā Mazā zāle tiks iekonservēta. Viņš piebilda, ka šajā laikā objekts tiks norobežots ar žogu, un tam nevarēs piekļūt.

Kā žurnālistiem pastāstīja projekta autori Māra Ābele un Mārtiņš Jaunromāns, rekonstruējot koncertzāli, tiks saglabāts tās iekšējais un ārējais veidols.

Koncertzāles rekonstrukcijas galvenais uzdevums ir saglabāt labo koncertzāles akustiku, kuras projekts 20.gadsimta 30.gados izstrādāts par latviešu akustikas tēvu dēvētā Aleksandra Birznieka vadībā. "Koncertzāles akustika ir galvenā vērtība, kas jāsaglabā. Tas ir iemesls, kāpēc šī zāle tiek rekonstruēta, nevis nojaukta un būvēta no jauna," pastāstīja Jaunromāns. Viņš norādīja, ka pie akustikas saglabāšanas ir piesaistīts viens no patlaban Latvijā labākajiem akustiķiem - Andris Zabrovskis.

Jaunromāns žurnālistiem pastāstīja, ka zāles grīda, kas ir veidota ieslīpi, lai labāk būtu pārredzama skatuve, tiks nomainīta pret transformējamu grīdu, ko varēs nolaist taisni, tādējādi koncertzāli pielāgojot, piemēram, deju pasākumu rīkošanai. Turklāt ēkā tiks izbūvētas papildu telpas māksliniekiem - grimētava, kafejnīca u.c.

Savukārt Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš norādīja, ka zālē tiks ierīkotas 460 sēdvietas.

Tāpat rekonstrukcijas un restaurācijas projekta gaitā tiks uzbūvēti divi jauni paviljoni. Paviljonus novietos blakus esošajām biļešu kasēm un savienos ar koncertzāles ēku caur pagrabstāvu un jaunu stiklotu gaiteni esošās pergolas vietā. Katram paviljonam paredzēta sava funkcija, viens kalpos kā ieejas vestibils ar galveno ieeju no Turaidas ielas. Otrs paviljons ar kafejnīcas un restorāna funkciju atradīsies teritorijas iekšpusē. Starp abiem paviljoniem paredzēts savienojuma gaitenis, kas ļaus paviljonus savstarpēji norobežot.

Kā pastāstīja Koncēvičs, pirmajā būvdarbu kārtā, kas norisināsies līdz 2013.gada vasarai, tiks veikta visu restaurējamo elementu demontāža, marķēšana un vešana uz noliktavu glabāšanā. Tāpat būvnieki demontēs konstrukcijas, kas nav jāsaglabā, piemēram, lentveida pamatus, vecās starpsienas un grīdas nesošās konstrukcijas, ko aizstās ar jaunām. "Šajā kārtā galvenokārt tiks veikti visi pazemē darāmie darbi," norādīja Koncēvičs. Zem esošās ēkas un ārpus tās būs jauns betona pagrabs, uz kura balstīsies vecā ēka. Kamēr jaunā ēka un pamati tiks būvēti, ēka tiks balstīta uz pagaidu pāļiem, par darbu gaitu izteicās būvdarbu vadītājs. Etapa gaitā norisināsies arī zemes darbi ar gruntsūdeņu atsūknēšanu un būvbedres nostiprināšana - tiks darīts viss, lai pa ziemu līdz nākamajai sezonai varētu pabeigt pagraba izbūvi.

Savukārt būvdarbu otrajā kārtā, kas sāksies 2013.gada rudenī, tiks rekonstruēts jumts un fasādes, kā arī notiks restaurācija, bet trešajā etapā, kas pēc tehniskā pārtraukuma sāksies 2014.gada rudenī, tiks pabeigta restaurācija un apdares darbi, veikta iekšējo inženiertīklu izbūve, ievilkts ūdensvads un pieslēgta apkure, kas līdz šim Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē vispār nav bijusi. Tāpat šajā etapā tiks gādāts par akustikas risinājumiem, kam projektā ir atvēlēta atsevišķa sadaļa.

Kā pastāstīja projekta autori, Mazās zāles restaurācijas gaitā tiks atjaunots sākotnējais fasādes krāsojums, kas ir vienīgais, kas mainījies kopš ēkas uzcelšanas, atjaunota "art-deco" stilā veidotā iekšpuse, kā arī zāles centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādātie mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Šiem darbiem piesaistīta arhitekte un restauratore Ināra Heinrihsone.

Kopējās restaurācijas un rekonstrukcijas projekta izmaksas ir 8,47 miljoni latu. Būvdarbus plānots veikt par Valsts kases izsniegtiem kredītlīdzekļiem. Patlaban Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi kredītlīgumu ar Valsts kasi par 723 000 latu lielu aizņēmumu 2012.gadam. Nākamajos gados tiek domāts slēgt aizdevuma līgumus par būvdarbu atlikušo summu. Rekonstrukciju un restaurāciju plānots pabeigti divu gadu laikā.

Dzintaru koncertzāles Mazā zāle ar vairāk nekā 500 skatītāju vietām ir celta 1936.gadā, un tā ir nozīmīgs Jūrmalas 20.gadsimta sākuma koka arhitektūras piemineklis. Trīsdaļīgā koka būve celta pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Birznieka projekta, un tās fasādē izmantoti nacionālā romantisma motīvi. Kopš ēkas uzcelšanas līdz šim laikam tai nav veikti nekādi kapitālie remonta darbi.

Līgums par Dzintaru koncertzāles Mazās (slēgtās) zāles restaurāciju un rekonstrukciju 2012.gada 10.oktobrī noslēgts ar iepirkuma konkursa uzvarētāju, būvniecības uzņēmumu "Re&Re".

SIA "Re&Re" ir viens no Latvijas lielākajiem būvuzņēmumiem, kas dibināts 1993.gadā. Uzņēmums pamatā darbojas kā galvenais būvuzņēmējs, nodrošinot profesionālus pakalpojumus gan jaunbūvju, gan rekonstrukcijas un restaurācijas projektos.

"Re&Re" īpašnieki ir Marģers Bitmetis (25%), Egīls Bērzups (25%), Ainārs Pauniņš (25%) un Didzis Putniņš (25%).