Astoņi no ubagotājiem bijuši bez noteiktas dzīvesvietas, četri bija nepilngadīgi, un viņi nogādāti pie vecākiem vai aizbildņiem. Desmit ubagotāji nogādāti patversmē, bet deviņi ‒ policijas dežūrdaļā.
Pie administratīvās atbildības par ubagošanu neatļautā vietā vai veidā saukti 32 cilvēki.
Jau vēstīts, ka 1.augustā Rīgā stājās spēkā grozījumi sabiedriskās kārtības noteikumos, kas liedz ubagošanā izmantot dzīvniekus, ubagot sabiedriskajā transportā, uz brauktuvēm, vietās, kur tas var apgrūtināt vai traucēt gājēju kustību, bez personu apliecinoša dokumenta, kā arī Rīgas Vēsturiskā centra teritorijā.
Rīgas dome norāda, ka nedrīkst ierobežot sabiedrības tiesības uz žēlastības izpausmēm, tāpēc jautājums ir nevis par ubagošanas aizliegumu, bet gan par tās ierobežošanu konkrētās vietās un atbilstoši konkrētu pārkāpumu pazīmēm un ir jāizšķir, kurš no ubagotājiem patiesi ir dzīves pabērns, kam nepieciešama sociālā palīdzība, un kurš ir "biznesmenis ar savu noteiktu rūpalu, kurš ir rīdzinieks un kurš ir atbraucis viesizrādēs, tostarp no ārzemēm".
Pašvaldības policijai līdz šim nav bijis tiesību pieprasīt no ubagotājiem dokumentus, ja tie nav izdarījuši kādus pārkāpumus, un nav bijis iespēju tos identificēt, nav bijis tiesību vērsties pret ubagotājiem, kuri traucē apkārtējiem pārvietoties. Savukārt Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir pilsētas tēla nesējs, ubagotāji neiederas ar sanitāro normu neievērošanu, veselības un drošības apdraudējumu, nomācošā iespaida radīšanu, norādīja domnieks Dainis Turlais.
