PS prasa atcelt aizliegumu biedrībai "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkot pieteikto gājienu no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli 16. martā, portālu "Delfi" informēja PS.

"Pilsoniskās savienības" RD frakcija ir pārliecināta, ka argumenti par sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, kurus izpilddirektors Radzevičs min kā iemeslu atteikumam, nav pamatoti un nevar būt iemels atteikumam rīkot gājienu.

"Pilsoniskās savienības" RD frakcija uzskata, ka minētais aizliegums klaji pārkāpj 1998.gada Saeimas deklarāciju par latviešu leģionāriem, kurā uzsvērts, ka leģionā iesaukto un brīvprātīgi iestājušos karavīru mērķis bija nosargāt Latviju no staļiniskā režīma atjaunošanas, nevis cīnīties pret antihitlerisko koalīciju. Deklarācijā arī rakstīts, ka Latvijas valdības pienākums ir "rūpēties par latviešu karavīru goda un cieņas novēršanu Latvijā un ārzemēs".

Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija piektdien aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.

Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība "Daugavas vanagi Latvijā", Jurijs Kotovs un biedrība "Latvijas Antifašistiskā komiteja," kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. "Daugavas vanagi Latvijā" pieļāva iespēju domes lēmumu pārsūdzēt, taču līdz otrdienas rītam tiesā sūdzības vēl nebija iesniegtas.

Jau vairākus gadus 16.marts izraisa asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Parasti katru gadu leģionāru atceres diena izceļas ar sadursmēm un nekārtībām starp pretēju viedokļu pārstāvjiem. Jau ierasts, ka šajā datumā Rīgas centru apsargā bruņotas policijas specvienības, kas rūpējas, lai starp pasākuma dalībniekiem neizceltos sadursmes.