Radzevičs norāda, ka situācija ar uzkrājumiem Rīgas namu pārvalžu ēkās ir ļoti dažāda, tie tiek veidoti katrai mājai atsevišķi. Patlaban centralizēta apkopojuma neesot.
"Ir uzņēmumi, kur parādi par pagājušās sezonas apkuri ir ļoti nelieli vai nav vispār, tādēļ šeit šī problēma nebūs aktuāla. Ir namu pārvaldes, kur situācija nav tik rožaina, taču parādi pakāpeniski tiek dzēsti, un ļoti iespējams, ka pie minētajiem uzkrājumiem nebūs jāķeras," pieļauj izpilddirektors.
Pēc Radzeviča domām, būtībā šie likuma grozījumi legalizē reālo situāciju, jo neesot noslēpums, ka namu pārvaldes šos uzkrājumus bieži tērēja parādu segšanai. "Tas, protams, nenozīmē, ka kaut kādā mērā novārtā tiks atstāta cīņa ar nemaksātājiem, taču tas ir laikietilpīgs process. Katrā gadījumā situācija ir savādāka, un par katru ēku apsaimniekotāji lems atsevišķi," norāda izpilddirektors.
Kā ziņots, 2.septembrī Saeima atzina par steidzamiem un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas svītros no likuma aizliegumu pārvaldniekam bez atsevišķa pilnvarojuma izmantot dzīvojamās mājas īpašnieka (arī dzīvokļu īpašnieku) uzkrājumus parādsaistību dzēšanai.
Savukārt namu apsaimniekotāji uzskata, ka, novirzot apzinīgo maksātāju līdzekļus, kas iemaksāti namu apsaimniekošanas uzkrājumu fondā, nemaksātāju kaimiņu parādu segšanai par apkuri, problēma netiks atrisināta, bet radīsies problēmas ar namu apsaimniekošanu ziemas periodā.
