Līdz ar domes lēmumu projekta izstrādātāji varēs turpināt darbu pie šīs maģistrāles skicēm.

Domes Pilsētas attīstības departaments norada, ka, akceptējot Ziemeļu koridora otrā posma variantu, varēs savlaicīgi pabeigt ietekmes uz vidi novērtējumu, pabeigt iesākto līgumu ar skiču projekta izstrādātāju "Basler& Hofmann", kura atlikusī summa ir 554 600 lati, no kuriem Eiropas Savienība sedz 50% no attiecināmajām izmaksām. Jaunas finansiālas saistības lēmuma pieņemšana nerada.

Akceptētais projekts paredz, ka automaģistrāles trase ies pa tuneli zem Meža kapu dienvidu daļas, Bukultu ielas rajonā virzīsies zemes līmenī, bet no Ganību dambja līdz Daugavgrīvas ielai paredzēts augstais tilts pāri Daugavai.

Vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC) domes sēdē stāstīja, ka iepriekš projektam bija apredzēti 90 miljoni eiro (aptuveni 63 miljoni latu) no ES fondu līdzekļiem, taču tā kā dome nepieņēma gala lēmumu par Ziemeļu koridoru un līdzekļus apgūt nevarēja, tos novirzīja citiem projektiem. Viņš pauda cerību, ka pēc Saeimas vēlēšanām dome spēs vienoties ar valdību par šo 90 miljonu eiro atkal rezervēšanu Ziemeļu koridoram.

Viņš arī pauda, ka projektā ir iespējamas izmaiņas, vēl var diskutēt. Vai zem Meža kapiem būs tunelis, vai tomēr jābūvē viadukts apkārt kapiem. Šlesers pauda, ka tunelis sadārdzina projektu par 200 miljoniem latu, bet tas izvēlēts, jo citā varianta pret ieceri iebilda iedzīvotāji, kuru mājas būtu jānojauc. Vicemērs klāstīja, ka dome varētu rezervēt budžetā 30 miljonus latu kompensācijām namīpašniekiem un tomēr būvēt viaduktu.

Ziemeļu transporta koridora trases 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās gadu mijā, 76% iedzīvotāju, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, atbalstīja tieši šo trases variantu, kā arī šis variants ir projekta tehnisko ekspertu atbalstītākais variants.

Ar ES atbalstu Ziemeļu koridora projekta sagatavošana uzsākta 2007. gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā. Tā īstenošanas rezultātā plāno uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu.

Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu koridora plānotais garums ir aptuveni 30 kilometri.