"Protams, Rīgā ir vajadzīgs plašāks publisks WiFi tīkls. Mēs strādājam pie tā, lai nākamajā sezonā tādas zonas parādītos atsevišķos Rīgas parkos," Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) teikto laikrakstam atstāstījusi viņa preses sekretāre Anna Kononova.

Lai gan RD informācijas tehnoloģiju centrā iepriekš norādīja, ka situācija pilsētas budžetā ļauj resursus veltīt galvenokārt esošās infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanai, Ušakovs nav tik skeptisks. Pēc viņa teiktā, pašlaik tiekot pētītas tehniskās detaļas un izmaksas.

Pašvaldībām talkā varētu nākt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija(VARAM), kas plāno projektu, kurā pašvaldības varēs pieteikties Eiropas Savienības fondu atbalstam publisko pieejas punktu izveidei vai pilnveidei. Pieejas punkti ietvers arī bezmaksas "WiFi" nodrošināšanu pašvaldībās.

Lielākā daļa pašvaldību atbalsta ieceri un ir gatavas projektā iesaistīties ar savu līdzfinansējumu – vismaz 15%. Iecerēts, ka projektā varēs izveidot ap 500 interneta pieejas punktu, kas atradīsies ar pašvaldību saistītās vietās. Tāpat ministrijā tiekot vērtēta iespēja šādus punktus sasaistīt ar koncepciju par vienas pieturas aģentūrām, kas savulaik izveidotas, attīstot pakalpojumu piekļuves punktus valsts un pašvaldību iestādēs.

Rīga bezmaksas internets pieejams dažās pašvaldības ēkās: Rātsnamā, Kongresu namā, divās ēkās Kungu un Brīvības ielā, kā arī bibliotēkās. Savukārt Tallinā jau kopš 2005. gada šāds tīkls izveidots visā pilsētas centrā. Ap 30 interneta pieejas punktu ierīkoja pašvaldības algots vietējais uzņēmums, kura sniegtie pakalpojumi kaimiņvalsts galvaspilsētai gadā izmaksā ap 31 tūkstoti eiro.

Pārbaudot publiska WiFi pieejamību deviņās vietās Rīgas centrā, laikrakstam "Diena" bija izdevies pieslēgties publiskajam internetam četrās no tām. Taču tas bija privātu uzņēmumu – tirdzniecības centru, kafejnīcu, viesnīcu – ierīkots, bet ne pašvaldības nodrošināts.