Lēmumu pieņemšana par izstāšanos atlikta uz nākamo nedēļu, jo šis jautājums vēl esot juridiski jāsagatavo. Ušakovs paskaidroja, ka, visticamāk, lems nevis par darbības apturēšanu LPS, bet par izstāšanos no organizācijas pavisam, jo darbības apturēšanu nemaz neparedz LPS statūti.
Rīgas mērs izklāstīja, ka Latvijas pašvaldību savienība Rīgas domei saziņai ar citām pašvaldībām LPS neesot vajadzīga kā starpnieks, izstāšanās no savienības Rīgas pašvaldību nekādi neietekmēšot.
"Nav jautājums par mūsu attiecībām ar citām pašvaldībām. Vienkārši mēs neatbalstām konkrēto organizāciju, kas nebija spējīga aizstāvēt mūsu intereses," viņš paskaidroja.
Jau vēstīts, ka Rīgas vadība pagājušajā nedēļā nolēma apturēt darbību LPS, jo šī organizācija nespējot aizstāvēt pašvaldību intereses, ko pierāda kārtējā piekāpšanās sarunās ar valdību par nākamā gada budžetu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali.
Ušakovs ar nožēlu atzīmējis, ka LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām ”nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies ”Vienotības” ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus”.
Tikmēr Finanšu ministrija norādīja, ka ar LPS panāktā vienošanas ”neatņems nevienu santīmu pašvaldībām”, jo tās saņems tikpat lielu IIN proporciju kā šogad – 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un, lai gan nākamgad nodokļa likmi plānots pazemināt no 25% līdz 24%, kopējie nodokļa ieņēmumi plānoti lielāki nekā šogad. Šogad IIN kopējie ieņēmumi plānoti 854 miljonu latu apmērā, bet nākamgad – 872,9 miljoni latu.
