Nr. 6 – 107,6 m
Zinātņu akadēmija ir 21 stāvu augsta biroju ēka, kura savulaik tapa kā pirmais debesskrāpis Latvijā. Tās projektēšana un arī celtniecība sākās 1951. gadā, bet ēka tika pabeigta 1958. gadā. Celtnes pieņemšana pa atsevišķiem stāviem gan notika līdz pat 1961. gadam.
Sākotnēji ēku projektēja kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas to nodeva LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Lai gan celtne ir līdzīga citām padomju lielpilsētu būvēm, tajā skaitā Maskavas tā saucamajām Septiņām māsām, Rīgā arhitekti šo ēku centās saskaņot ar baznīcu siluetiem. Bez darba telpām Zinātņu akadēmijā ir arī konferenču zāle ar 1 000 vietām.
Augstceltne ir celta vietā, kur līdz 1812. gadam atradās Jēzus baznīcas kapsēta un baznīca. Jaunbūves nepieciešamībai tika nojaukts arī krievu klasicisma laika arhitektūras piemineklis - tirgotavu rindas.
