To ceturtdien Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē atzina pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis.
Pērn septembrī jauno mācību gadu sākuši 65 762 skolēni salīdzinājumā ar 79 669 skolēniem 2006./2007.mācību gadā. 2007.gadā Rīgas skolās mācījušies 75 247 bērni, 2008.gadā - 71 778, 2009.gadā - 70 192, bet 2010./2011.mācību gadā - 67 983 skolēni.
Negatīva tendence saglabāsies arī turpmākajos gados ne tikai demogrāfiskās situācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka attīstās profesionālā izglītība, kas piesaista skolēnus pēc pamatskolas. Pašvaldības izglītības speciālisti prognozē - skolēnu skaits vidusskolas klasēs 2014./2015.mācību gadā Rīgā varētu kristies pat par 3000 jauniešu, bet kopējais samazinājums varētu būt ap 6000 skolēnu.
Helmanis norādīja, ka līdz ar to būs jāturpina arī skolu tīkla pilnveide.
Jau ziņots, ka pērn tika reorganizēta Rīgas 99.vidusskola un Natālijas Draudziņas ģimnāzija, izveidojot Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolu, Rīgas Pļavnieku sākumskola un Rīgas 90.vidusskola, izveidojot Rīgas Pļavnieku pamatskolu, kā arī Rīgas Igauņu vidusskola pārtapa par Rīgas Igauņu pamatskolu.
Pērn tika likvidēta Rīgas Mihaila Lomonosova krievu vidusskola, izglītības programmu īstenošanu un ēkas Akas ielā 10 izmantošanu nododot Rīgas 40.vidusskolai, kā arī Rīgas 1.vakara (maiņu) vidusskola, izglītības programmu īstenošanu nododot Rīgas 14.vakara (maiņu) vidusskolai.
Apvienojot divu skolu administrācijas, šogad tiks likvidētas vēl divas vidusskolas - Rīgas 62.vidusskola tiks pievienota Rīgas 25.vidusskolai, bet Rīgas Šampētera vidusskolu pievienos Rīgas 53.vidusskolai.
Helmanis norādīja, ka arī citās izglītības jomās pašvaldībai gaidāms saspringts darbs. Ja ar 2013.gadu pašvaldībām tiks nodotas profesionālās izglītības iestādes, uz Rīgas pleciem būs atbildība par to, kuras skolas varēs turpināt saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu skolu modernizēšanai. "Esam tikušies ar katru izglītības iestādi, iepazinušies ar situāciju, bet Rīgai tā būs liela problēma," atzina Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija apturējusi ERAF projektu īstenošu profesionālās izglītības iestādēs, jo pēc skolu tīkla reorganizācijas projekti neatbilst aktuālajai situācijai un pastāv risks, ka tos īstenot neizdosies. Tāpēc skolām atkārtoti būs jāpiedalās projektu konkursā, un pieejamais finansējums tiks pārdalīts perspektīvākajām profesionālās izglītības iestādēm.
Tāpat pašvaldībai būs jārisina arī ļoti daudz jautājumu saistībā ar sākumskolām, ja tiks īstenotas reformas, kas paredz iekļaut sešgadīgos bērnus skolu sistēmā. "Būs ārkārtīgi daudz juridisku un saimniecisku jautājumu par pedagogu sagatavošanu un izglītības prasībām, uz kuriem mums nav atbilžu un nojausmas par risinājumiem," atzina Helmanis.
