"Pie pietiekami zemām temperatūrām un noteiktas satiksmes intensitātes transportlīdzekļu riepas, kuras ir siltas, uz seguma veido ūdens tvaikus, kuri kondensējas, un veidojas apledojums. Šī parādība nekādi nav saistīta ar tiltu būvniecības procesu vai seguma īpatnībām," sacīja Smirnovs.

RTU Būvniecības fakultātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs profesors Ainārs Paeglītis skaidroja, ka visplānākās konstrukcijas, kādi ir arī tilti, pie zemām temperatūrām caursalst visātrāk, tāpēc arī apledojums uz tiltiem veidojas daudz ātrāk.

"Tas ir katru ziemu un nav nekas neparasts, šogad varbūt ir mazliet dullāki braucēji," piebilda katedras vadītājs.

Paeglītis sacīja, ka ziņot par apledojuma veidošanos uz tiltiem varētu datu devēji, kurus būtu jāiestrādā tilta segumā. "Man šķiet, ka uz Vanšu tilta tādi jau ir un ziņo tiltu uzturētājiem par to, ka tilts sāk apledot," sacīja profesors.

Jau ziņots, ka ilgstošā sala laikā ielu pretslīdes kaisīšanas materiāli kļūst mazāk efektīvi, tāpēc no pirmdienas, 6.februāra, ir ierobežots braukšanas ātrums uz Dienvidu, Salu un Vanšu tilta - uz visiem tiltiem maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, informēja Rīgas domē.

Savukārt uz vairākām Dienvidu tilta nobrauktuvēm un Salu tilta nobrauktuvē uz Krasta ielu atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz 30 kilometriem stundā. Ierobežojumi tiks atcelti, kad stabili paaugstināsies vidējā gaisa temperatūra.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (SC) 6.februārī uzklausīja Satiksmes departamenta skaidrojumu, kāpēc pagājušajā sestdienā un šorīt uz vienas no Dienvidu tilta estakādēm notikušas daudzas autoavārijas. Analizējot tiltu un pārvadu uzturētāja SIA "Rīgas tilti" darbību, konstatēts, ka sestdien atbildīgais dežurants veicis nepilnīgu objekta apsekošanu.

Jau ziņots, ka sestdienas rītā pusotras stundas laikā uz tilta notikušas 25 avārijas. Negadījumi uz Dienvidu tilta notikuši arī 6.februārī, viena avārija reģistrēta arī uz Salu tilta.

Par minēto nolaidību pašvaldība piemēros maksimālo līgumsodu 500 latu apjomā. Savukārt 6.februārī kaisīšanas darbi veikti saskaņā ar izstrādāto grafiku, tomēr minētājā vietā atkal notika vairākas avārijas, tādēļ arī par šo darbu nepilnīgu izpildi uzņēmumam tiks piemērots sods tādā pašā apjomā.

"Mani neapmierina "Rīgas tiltu" sniegtie paskaidrojumi, uzņēmums nav nodrošinājis pienācīgu tiltu uzturēšanu atbilstoši esošajiem laika apstākļiem," norādīja Baraņņiks.

Satiksmes departamenta Transporta būvju uzturēšanas pārvaldes priekšnieks Andris Binde atzina, ka kritiskā situācija uz Dienvidu tilta Lubānas ielas nobrauktuves rodas tās augstuma dēļ - tā ir trešā līmeņa estakāde un uz tās vairāk nekā citviet pūš vējš, kas vēl vairāk samazina kaisīto pretslīdes materiālu iedarbību.

Rīgā ielu kaisīšanai ziemas apstākļos tiek izmantots nātrija hlorīda un smilts maisījums, taču izrādījies, ka tas ļoti zemā gaisa temperatūrā zaudē savu efektivitāti. Baraņņiks uzdevis Satiksmes departamentam izvērtēt citu, efektīvāku pretsīdes materiālu lietošanu, kaut arī tie varētu būt dārgāki. Tos varētu izmantot limitētā daudzumā bīstamākajās vietās, piemēram, uz minētā pārvada. "Šajā gadījumā autovadītāju drošība ir prioritāte, uz to taupīt nedrīkst," uzsvēra Baraņņiks.

Satiksmes departamentam arī uzdots jau tuvākajā laikā sniegt priekšlikumus par iespējām uz tiltiem izvietot informatīvus plakātus, kas laicīgi brīdinātu autovadītājus par reālo situāciju uz brauktuvēm. Savukārt Satiksmes informācijas centra darbiniekiem uzdots nekavējoties nodrošināt operatīvu informācijas sniegšanu par braukšanas apstākļiem, radītiem šķēršļiem un uzturēšanas dienestu darbu.