Biedrība 2011.gada 18.novembra gājienu pašvaldībā pieteica 2011.gada 8.novembrī - dienu vēlāk, nekā to paredz likums "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem", proti, pieteikums iesniedzams ne vēlāk kā 10 darba dienas pirms plānotā pasākumā. Šī termiņa nokavējuma dēļ Rīgas pilsētas izpilddirektors atteicās izskatīt biedrības pieteikumu, tādējādi pēc būtības aizliedzot gājienu.
Biedrība izpilddirektora lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā. Tiesa šo lēmumu atcēla, jo atzina par formālu un nesamērīgu. Rīgas dome par Administratīvās rajona tiesas spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību AT Senātā, kas otrdien atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru biedrības pieteikums apmierināts un strīdus lēmums atcelts. Domes kasācijas sūdzību Senāts noraidīja.
Senāts atzina, ka pulcēšanās brīvība ir būtiska demokrātiskas sabiedrības vērtība un tās ierobežojumam nepieciešams nopietns attaisnojums.
Senāts norādījis, ka valstij vajadzētu pēc iespējas izvairīties no nevajadzīgiem pulcēšanās brīvību apgrūtinošiem ierobežojumiem.
Senāta ieskatā, likumā noteiktais 10 darba dienu termiņš nav tāds, kuru neievērojot, gājiena rīkošana un arī iestādes sagatavošanās gājiena nodrošināšanai būtu izslēgta un vairs nebūtu iespējama.
Turklāt Rīgas pilsētas izpilddirektors lēmumā nav norādījis, ka situācija Rīgā attiecīgajā brīdī būtu bijusi tik īpaša, ka nebūtu bijis iespējams sagatavoties pieteiktajam gājienam īsākā termiņā kā 10 darba dienās.
Senāts spriedumā atsaucies uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas judikatūru pulcēšanās brīvības jautājumā.
Senāta otrdien pieņemtais spriedums nav pārsūdzams.
