Savukārt biedrības prasības likt Rīgas domei atvainoties par kārtējo liegumu rīkot leģionāru piemiņas pasākumu un atlīdzināt morālo un personisko kaitējumu 10 000 latu apmērā tiesa noraidīja.
Biedrības pārstāvis šīs prasības tiesā pamatoja ar vēlmi "pārmācīt Rīgas domi un panākt, lai tā turpmāk atturētos no šādiem politiskajiem lēmumiem".
Tiesas sēdē, runājot par iespējamiem apdraudējumiem 16.marta pasākumos, Valsts policijas (VP) pārstāve Marita Ziemele atzina, ka sankcionētā pasākumā būs daudz vieglāk uzturēt kartību. VP pārstāve atzina, ka nesankcionēta pasākuma laikā nebūtu zināms, kur un kad cilvēki pārvietojas, kādas grupas iesaistās. Vienisprātis ar VP bija arī pieteicēju pārstāvis Armands Tomelis, kurš uzsvēra – šobrīd ir skaidrs pasākumu laiks un gājiena maršruts, atbildīgie par pasākumu un aptuvens dalībnieku skaits, taču nesankcionēta gājiena gadījumā šādas informācijas nebūtu.
Atbildot uz tiesas jautājumu, vai ir bažas, ka tieši biedrība "Daugavas vanagi Latvijā" varētu radīt nekārtības, Rīgas domes pārstāve Ilze Gūtmane atzina, ka šādas informācijas nav un bažas par drošību radot viss pasākuma kopums. "Mēs nedomājam, ka policija ar kārtības nodrošināšanu netiktu galā," tiesai atzina Gūtmane.
Savukārt Drošības policijas pārstāvis Ivars Kaupers tiesai atzina, ka uz brīdi, kad DP sniedza domei atzinumu par iespējamajiem draudiem 16.matrā, situācija bija līdzīga kā citus gadus. Tikai vēlāk parādījušās ziņas par biedrību "Jaunie fašisti", kura draudējusi sarīkot sprādzienus 16.marta pasākumos. Šāda informācija bijusi arī medijos.
Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, un pilns tā teksts būs pieejams 5.aprīlī, kad to varēs pārsūdzēt. Taču domes pārstāvji pēc sprieduma norādīja, ka tas visticamāk netiks darīts, jo spriedums pasludināts dienu pirms 16.marta.
Prasības iesniedzēji pēc tiesas sprieduma bija apmierināti un žurnālistiem izteica cerību, ka turpmākos gadus dome tomēr ņems vērā iepriekšējos tiesu spriedumus un vairs gājienu neaizliegs.
Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa piektdien atcēla Rīgas domes aizliegumu 16.martā rīkot "antifašistu" iecerētos pasākumus pie Brīvības pieminekļa. "Pilsoņu un nepilsoņu savienības" un biedrības "Latvijas Antifašistiskā komiteja" pasākums pie Brīvības pieminekļa paredzēts "pret fašisma glorifikāciju Latvijā".
Lai izvairītos no iespējamām provokācijām un sabiedriskās drošības apdraudējuma, Rīgas pilsētas izpilddirektora pienākumu izpildītājs Māris Kalve aizliedzis visus 16.martā pilsētā pieteiktos pasākumus.
Lai gan Rīgas dome lēmumu nesaskaņot leģionāru piemiņas dienā Rīgā plānotos pasākumus pamato ar drošības iestāžu informāciju, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) uzskata, ka tas ir bijis politisks lēmums.
Organizācija "Nacionālais spēks" jau paziņojusi, ka dosies piemiņas gājienā uz Brīvības pieminekli, neraugoties uz domes aizliegumu.
Katru gadu 16.martā izceļas asas diskusijas par to, vai masu pasākumi piemiņas dienā ir jāatļauj vai nav. Arī pērn dome liedz pasākumus, taču tiesa šo liegumu atcēla.
