VARAM norāda, ka patlaban spēkā esošā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2011.-2015.gadam liecina par trūkumiem – viens no nozīmīgākajiem ir tas, ka programmā nav pasākumu vēzi izraisošā benzola emisiju samazināšanai pilsētā.

Ņemot vērā regulāru benzola emisiju pieļaujamā līmeņa pārsniegšanu Sarkandaugavā, kā arī atsevišķos citos Rīgas rajonos, par kompleksu risinājumu nevar būt atbildīgs tikai viens uzņēmums, un gaisa piesārņojuma kontrole ir viena no pašvaldību funkcijām, uzskata VARAM.

Rīgas domei ir steidzami jāizstrādā rīcības plāns benzola emisiju kontrolei un gaisa piesārņojuma novēršanai pilsētā, iesaistot ne tikai ostas terminālos strādājošos uzņēmumus, bet arī vērtējot satiksmes plūsmu un saimnieciskās aktivitātes saistībā ar dzelzceļu, akcentē ministrijā.

Rīgas domē portālu "Delfi" informēja: ja pašvaldība saņems konkrētu aicinājumu no VARAM par kompleksa pasākumu plāna izstrādi gaisa piesārņojuma problēmu risināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai pilsētā, tad tas tiks vērtēts. "Šobrīd ir tikai preses paziņojums, kas ir aplams," noteica Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Viktors Daugmalis.

Rīgas dome noraida VARAM pārmetumus par nepietiekamo gaisa kvalitātes kontroli Sarkandaugavā. Atbildība par radušos piesārņojumu jāuzņemas pašai ministrijai, paziņojumā presei uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

"Funkcija, ko mēs iedzīvotāju interesēs esam labprātīgi uzņēmušies, ir gaisa piesārņojuma mērīšana. Taču Rīgas dome nekādi nevar iespaidot pārkrauto produktu apjomu. Ja valsts nav parūpējusies par drošības pasākumu noteikšanu pirms atļaujas izsniegšanas [benzīna grupas produktu pārkraušanai], pašvaldība pie tā nav vainojama. Iesaku ministram pirms nepamatoto pārmetumu izteikšanas citiem rūpīgi izvērtēt viņam padoto darbinieku kompetenci," norāda Stepaņenko.

VARAM arī norāda, ka Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) 8.jūnijā ir saņēmusi brīvostā strādājošā SIA "Man –Tess" iesniegto pasākumu plānu naftas produktu termināļa darbības uzlabošanai uzņēmumā un naftas produktu pārkraušanā radušos tvaiku emisijas samazināšanai. Plāns paredz 11 pasākumus gaisa piesārņošanas mazināšanai.

"Man – Tess" valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons preses konferencē ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka uzņēmums iecerējis potenciāli bīstamās kravas, kas var radīt gaisa piesārņojumu, novirzīt pārkraušanai tālāk no Sarkandaugavas dzīvojamā rajona - Kundziņsalas piestātnē. Tāpat plānots dzelzceļa cisternas aprīkot ar papildu lūkām. Arī tās, tāpat kā pašreizējās padomju laikā izgatavotās lūkas, būs atveramas, taču mazākā diametrā.

Andersons klāstīja, ka tāpat uzņēmumam ir plāns uzstādīt tādu ierīci, kas vienlaikus noteiktu gan gaisa piesārņojuma līmeni, gan arī meteoroloģiskos apstākļus. Šī ierīce ļautu konstatēt piesārņojumu tā agrīnajā fāzē un izvairīties no "gaisu piesārņojošām situācijām". Pašreizējā iekārta - Rīgas domei piederošā mērierīce uz Tvaika ielas 44 - informāciju par gaisa kvalitāti sniedz ar divu stundu nobīdi. "Tas nozīmē, ka tehnoloģiskais process varbūt jau ir pabeigts, un tikai pēc tam, kad ir bijusi kaut kāda noplūde, tā informācija kļūst pieejama," skaidroja Andersons.

Vēl kompānija plāno izveidot telefona līniju. Ar tās palīdzību cilvēki varēs piezvanīt uz noteiktu numuru un ziņot par iespējamām problēmām ar gaisa kvalitāti. Telefons būs ar ieraksta funkciju, un cilvēku ziņojumiem atbildīgie uzņēmumā regulāri sekošot līdzi. "Iedzīvotājiem būs iespēja, stādoties priekšā, sniegt informāciju par potenciālajām gaisa kvalitātes problēmām," sacīja "Man-Tess" valdes priekšsēdētājs, solot reaģēt uz adekvātiem ziņojumiem.

"Man - Tess" pasākumos gaisa kvalitātes uzlabošanā plāno investēt vairāk nekā 200 000 latu. Pasākumu realizācijas laiks ir ļoti dažāds - daļa pasākumu jau ir realizēti, bet pārējos iecerēts īstenot vēlākais septiņu mēnešu laikā.

"Man-Tess" ar vēl diviem brīvostā strādājošiem uzņēmumiem - "OVI" un "Woodison Terminal" – spriež par iespēju uzrunāt Rīgas Brīvostu uzņemties vidutāja lomu kompleksai gaisa kvalitātes jautājuma risināšanai. "Doma ir savākt pie viena galda atbildīgo institūciju pārstāvjus, Rīgas domes pārstāvjus, zinātniekus, kas darbojas šajā vides aizsardzības jomā, uzņēmējus un vienoties par labāko risinājumu," teica Andersons.

Viņš uzsvēra, ka salīdzinoši nelielā teritorijā brīvostā Sarkandaugavas apkaimē strādā seši uzņēmumi, no kuriem četri ir naftas termināļi. Visi seši uzņēmumi veic lielākas vai mazākas piesārņojošas darbības un visiem uzņēmumiem tehnoloģijas ir aptuveni vienādas, un īpaši nelabvēlīgos apstākļos tās nenodrošina visu vides prasību ievērošanu. Problēmas jārisina kompleksi, un tas nav viena uzņēmuma spēkos, akcentēja Andersons.

Viņš arī noteica, ka vairāku mēnešu garumā notiekošās "represīvās darbības" no VARAM puses "Man – Tess" nav pieņemamas. Ja situācija nemainīsies uz labo pusi un netiks meklēts komplekss risinājums gaisa kvalitātes problēmai, tad vissliktākā scenārija gadījumā Rīga var zaudēt daļu no tranzīta nozares, brīdināja Andersons.

Kā ziņots, Sarkandaugavā netālu no ostas dzīvojošie visai bieži jūt gaisā virmojošu benzīna smaku. Viens no pēdējos gados lielākajiem gaisa piesārņošanas gadījumiem Sarkandaugavā notika naktī no 25.maija uz 26.maiju, kad pieļaujamais benzola koncentrācijas līmenis pārsniegts desmitiem reižu. Notikušajā tiek vainots "Man-Tess", kas gan daļēji atzīst savu vainu.

Cilvēki nemierā ar neciešamo smirdi vēstulē valsts un pašvaldību iestādēm lūguši rast risinājumu smakas problēmai, pretējā gadījumā būšot protesta akcijas, tiesu darbi un citi soļi. Sarosījies ir arī VVD, kas aicinājis atbildīgos risināt gaisa piesārņošanas problēmu un brīdinājis uzņēmumus - ja benzola koncentrācija gaisā nemazināsies, tad vērtēs iespēju mazināt vai liegt pārkraut konkrētas kravas.