Tikmēr "Rīgas ūdens" jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus "AquaRiga" reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. "Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties," sacīja "Rīgas ūdens" pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un "Rīgas ūdens" sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un "Rīgas ūdens" savos skaidrojumos norāda, ka "Rīgas ūdens" nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā "Rīgas ūdenim" kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus "Rīgas ūdens" infrastruktūras attīstības projektiem.

Savukārt VARAM uzsver, ka mātes un meitasuzņēmumi veido vienu ekonomisko vienību, kas nozīmē, ka, izvērtējot "AquaRiga" dibināšanu, ir jāizvērtē arī tās dibināšanas atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām, tostarp atbilstība publiskas personas darbībai privāto tiesību jomā.

Valsts iekārtas likums paredz, ka publiskas personas mērķis ir, veicot noteiktus pārvaldes uzdevumus, nodrošināt sabiedrības intereses, nevis gūt peļņu, kas ir pamats komercdarbības jomai. Tikai izņēmuma gadījumos publiska persona var iziet ārpus savas publiskās kompetences un iesaistīties privāto tiesību jomā, tostarp komercdarbībā, - ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā vai lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, kā arī stratēģiski svarīgā vai jaunā nozarē, vai jomā, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi vai kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

Konkurences padome 12.jūnija vēstulē ministrijai norāda, ka fasēta ūdens tirgū nav konstatēta nepietiekama konkurence un tirgus bez publisku personu tiešas vai netiešas līdzdalības spēj nodrošināt patērētāju vajadzības, līdz ar to arī pašvaldības iesaiste šāda veida komercdarbībā nav pamatota.

VARAM secinājusi, ka "Aqua Riga" dibināšana ar mērķi nodrošināt papildu finanšu resursus "Rīgas ūdens" infrastruktūras attīstības investīciju projektiem pēc būtības neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem publiskas personas komercdarbības principiem, tāpēc ministrija lūdz nekavējoties nodrošināt Rīgas domes darbību atbilstību normatīvo aktu prasībām un atcelt 12.jūnija lēmumu par piekrišanu "Rīgas ūdens" līdzdalības iegūšanai meitasuzņēmumā "AquaRiga".

"Rīgas ūdens" gan neuzskata, ka "AquaRiga" dibināšana būtu pretlikumīga rīcība. "Par to ir daudz runāts Konkurences padomē, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā, Latvijas Darba devēju konfederācijā. Dzirdējām pretenzijas, bet nevienā gadījumā nesaņēmām pārmetumus, ka rīkojamies pretlikumīgi," uzsvēra Mucenieks.

"Vienotības" Rīgas domes deputātu frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks norādīja, ka opozīcijas deputāti jau domes sēdē, kurā tika pieņemts lēmums, uzsvēruši, ka šāds biznesa plāns neatbilst Latvijas normatīvajiem aktiem, taču koalīcijas partiju deputāti to virzījuši tālāk. "Ja Rīgas domes vadībā ir likumpaklausīgi cilvēki, viņi sekos VARAM norādēm un lēmumu atcels," sacīja Pulks.

Deputāts gan neizslēdz, ka Rīgas dome tik vienkārši no šīs ieceres neatkāpsies un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam nāksies vērsties tiesā. "Ceru, ka viņš to darīs ar tādu pašu aizrautību, ar kādu ir ķēries pie Nacionālās attīstības plāna," pauda Pulks. Viņš arī norādīja, ka nepakļaušanās gadījumā ministrija varētu arī lemt par Rīgas mēra atstādināšanu no amata. "Lūk, pie kā novedusi spītība neklausīties tajā, ko saka "Vienotība"," rezumēja Pulks.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) patlaban atrodas atvaļinājumā, savukārt viņa vietnieks Andris Ameriks (GKR) uzsvēra, ka joprojām nešaubās par domes lēmuma pareizību un likumību, tāpēc ministrijas vēstuli pašvaldība uztver kā "jebkura rīdzinieka ierosinājumu, kuru mēs divu nedēļu laikā izvērtēsim un sniegsim atbildi".

Vicemērs norādīja, ka Rīgas dome savu skaidrojumu ministrijai nosūtījusi jau 25.jūnijā, taču tā "divus mēnešus kasīja pakausi", līdz beidzot reaģējusi. Ameriks pieļāva, ka Sprūdžu pamudinājusi viņam adresētā kritika sociālajos tīklos no "Vienotības" biedriem, kas pārmeta ministram bezdarbību, kavējoties ar atbildes sniegšanu. Rīgas vicemērs atzina, ka viņam vēstule atstājusi nenopietnu iespaidu un vilcināšanās šo atzinumu parakstīt varētu liecināt par Sprūdža nedrošību.

Kā ziņots, "Aqua Riga" plāno nodarboties ar dzeramā ūdens fasēšanu un realizāciju. Dzeramo ūdeni paredzēts iegūt no SIA "Rīgas ūdens" īpašumā esošajām ūdensgūtnēm.

Saskaņā ar SIA "Rīgas ūdens" izstrādāto biznesa plānu "Aqua Riga" iegūtā peļņa ļaus kompensēt radušos zaudējumus, kas uzņēmumam ik gadu rodas ievērojamā ūdens patēriņa samazinājuma rezultātā, kā arī turpināt ūdens un kanalizācijas infrastruktūras atjaunošanu pilsētā, tajā pašā laikā saglabājot rīdziniekiem iespējami zemāko ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu.

Uzņēmuma pamatkapitālā tiks ieguldīti 105 000 latu, un paredzēts, ka desmit gadu laikā "Aqua Riga" gūs 4,6 miljonu latu lielu peļņu. Fasēto ūdeni kapitālsabiedrība sākotnēji plāno realizēt deviņos primārajos mērķa tirgos - Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijas ziemeļrietumu reģionā, Somijā, Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā un Latvijā.

Konkursa kārtībā par "AquaRiga" vienīgo valdes locekli jau iecelta Ineta Zalāne.