VVD Ventspils Reģionālā vides pārvalde uzņēmumu ir sodījusi pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58.panta par vides piesārņošanu. Piemērotā naudas soda apmēru VVD neatklāj, taču norāda, ka šādos gadījumos soda apmērs juridiskai personai var būt no 350 līdz 2900 eiro. "Ņemot vērā uzņēmuma operatīvo darbību ar mērķi novērst radušos incidentu un uzņēmuma iepriekšēju nesodāmību par šāda veida pārkāpumiem, Ventspils Reģionālās vides pārvaldes piemērotais soda apmērs ir mazs," atzina Ņikitina.

Izvērtējot lietu, konstatēts, ka uzņēmums savu vainu atzīst. Piesārņojums radies tehnisku iemeslu dēļ - no ierindas esot izgājis gaisa sūknis, ko uzņēmuma darbinieki nav laikus pamanījuši.

Notekūdeņu analīzēs konstatēts tajās iekļuvušo neizšķīdušo vielu pārsniegums. Šo vielu saturs ūdenī par 60% pārsniedza uzņēmumam izdotajā piesārņojošās darbības atļaujā noteikto pieļaujamo suspendēto vielu novadīšanas apjomu, secināts testēšanas pārskatā.

Pēc incidenta konstatēšanas tika sākta pieguļošās teritorijas sakopšana un piesārņojums ir savākts. Uzņēmums Ventspils Reģionālajā vides pārvaldē operatīvi iesniedzis pasākumu plānu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanai un rekonstrukcijai, kā arī ir saņēmis jaunus tehniskos noteikumus piesārņojošās darbības veikšanai.

Jau ziņots, ka marta sākumā VVD saņēma informāciju par iespējamu vides piesārņojumu Rojas novada Ģipkas ciemā un kā iespējamā piesārņojuma izraisītājs minēts uzņēmums SIA "Līcis 93". Pārbaudes laikā VVD inspektori konstatēja, ka zivju apstrādes ceha teritorijā esošās attīrīšanas iekārtas Ģipkas pludmales vidē novada notekūdeņus un gaisā virmo nepatīkama kanalizācijas un zivju ūdeņu smaka. Vizuāli novērtējot situāciju, secināts, ka notekūdeņi nav pilnībā attīrīti.

Veicot tālāku uzņēmuma un tā pieguļošās teritorijas apsekošanu, konstatēts, ka grāvī, kas atrodas blakus zivju apstrādes ceha teritorijai un attīrīšanas iekārtām, ir novadīti notekūdeņi ar visām notekūdeņu dūņām. Par dūņu klātesamību liecināja grāvja malās nogulsnējušies pelēcīgi nosēdumi. Pierādījumi saņemtajai informācijai par to, ka zivju atkritumi tiek aprakti bedrēs, pārbaudes laikā netika iegūti.

Uzņēmuma "Līcis-93" prokūrists Einārs Ūdris kategoriski noraidīja iespēju, ka kanalizācija būtu iepludināta jūrā apzināti un regulāri: "Nav tā, ka neattīrīti notekūdeņi būtu pludināti jūrā gadiem un pastāvīgi." Viņš norādīja, ka pašreizējas kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtas "strādā vidēji normāli", taču ūdeņu novadīšanas un attīrīšanas procesā arī varot rasties tehniskas kļūmes, piemēram, iziet no ierindas sūknis. Pagājušā gada rudenī uzņēmums pabeidzis bioloģiskās attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju, tomēr secināts, ka ar to nepietiek, un pašlaik tiek strādāts pie pilnīgi jauna, uzlabota attīrīšanas iekārtu projekta, ko plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Tādu lēmumu par nepieciešamajiem uzlabojumiem uzņēmums pieņēmis, vēl pirms parādījās sūdzības par jūrā noplūdušajiem notekūdeņiem, akcentēja Ūdris. Uzņēmuma prokūrists piebilda, ka pat neattīrītie kanalizācijas ūdeņi ar zivju zvīņām un tamlīdzīgiem atkritumiem, tehniskas kļūmes rezultātā nonākot apkārtējā vidē, nevar radīt tik ievērojamu kaitējumu videi kā cita veida piesārņojums, piemēram, naftas produkti. Viņš atzina, ka iedzīvotājiem, kuri dzīvo ražotnes tuvumā, jārēķinās ar uzņēmuma darbību, tostarp dūmiem, kas rodas zivju kūpināšanas procesā.

Jāņem vērā, ka uzņēmums tur darbojas jau vairākus desmitus gadu, bet atsevišķi iedzīvotāji, kuriem, iespējams, ir kādas pretenzijas pret uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā radītām neērtībām, savas mājas tur uzcēluši tikai pēdējo gadu laikā, piebilda Ūdris.

Uzņēmuma kanalizācijas sistēma ierīkota 1954.gadā. Bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas izbūvētas 1980.gadā. 1997.gadā tika veikta attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija, palielinot attīrīšanas iekārtu jaudu, teikts uzņēmumam izsniegtajā B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā.