Rucavas saieta tēma bija pūrs, ko visu nedēļu, apgūstot rucavnieku bagāto kultūras un amatniecības mantojumu, piepildīja 262 dalībnieki no 13 valstīm un ap 100 vietējo iedzīvotāju.

Izcilu vietējo sava aroda pratēju vadībā varēja apgūt cimdu, zeķu adīšanu, celu jostu aušanu, Rucavas krekla izšūšanu, iemācīties gatavot Rucavai raksturīgo balto sviestu un pagatavot rotu no dzintara - kniepķenu. Pavisam bija iespēja darboties un mācīties 40 dažādās - teorētiskās un praktiskās - ievirzēs.

Saieta laikā tika organizētas novada iepazīšanas ekskursijas gan kā ierasts ar autobusiem, bet šoreiz arī ar velosipēdiem un kājām. Notika gan vīru kopas „Vilkači" koncerts, gan tradicionālais daudzinājums - šoreiz tika apdziedāts pūrs, atklājot tā daudzveidīgās nozīmes latviešu apziņā.

Rucavas luterāņu baznīcā notika dievkalpojums, kurā kopā ar vietējiem ļaudīm piedalījās arī 3 x 3 saieta dalībnieki un kurā kalpoja gan vietējais draudzes prāvests Ainars Jaunskalže, gan Liepājas diacēzes bīskaps Pāvels Brūveris. Bīskaps savā sprediķī aicināja katru meklēt un atrast tās vērtības, ko ikdienā neredzam, un atbrīvoties no krāmiem, kas varbūt sakrājušies dvēselē. Par galveno vērtību bīskaps sauca ticību Dievam, gan atzīdams par svarīgām arī latviešu tautas garamantas.

Pēc dievkalpojuma visus priecēja Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris „Vivere", kura diriģents ir bijušais rucavnieks Gints Ceplinieks. Tas bija arī kā sveiciens saieta dalībniekiem no Pasaules koru olimpiādes, kas nupat kā bija beigusies Rīgā, un kurā koris bija izcīnījis zelta medaļu.

Saietu apmeklēja arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Jautājumus atšķirībā no daudzām citām tikšanās reizēm ar politiķiem šoreiz uzdeva ne tikai sanākušie nometnieki, bet arī pati ministre. Runāts tika gan par 3 x 3, gan par latviskās identitātes saglabāšanu, gan par to, kā mēs katrs uztveram Latviju, ko tai vajadzētu uzdāvināt gaidāmajā simtgadē 2018. gadā.

Rucavas 3 x 3 saieta vadītāja Inese Krūmiņa informēja, ka līdz šim notikušas 290 3 x 3 nometnes vai saieti un ka šis ir viens no Pasaules brīvo latviešu apvienības projektiem, kas bijis visplaukstošākais. Beidzot, novērtējot 3 x 3 kustības ieguldījumu latviskās identitātes saglabāšanā, saņemts finansiāls atbalsts no valsts, konkrēti no Kultūras ministrijas. I. Krūmiņa sacīja, ka līdz ar to novērtēts to daudzo cilvēku ieguldītais darbs, kas veikts brīvprātīgi.

„Katrs trīs vārdos pasakiet, kas jums ir Latvija!" mudināja ministre un pierakstīja nometnieku teikto - daba, darbs, lauki, godi, tradīcija, brīvība, tautasdziesma, tautastērps, pieticība, sapņi, klusums, valoda, jūras mala, vēsture, dziesma, mājas, miers, bērni, maize, saulgrieži, kultūra, mīlestība...

Ko dāvāsim Latvijai 100 gados? - bija otrs ministres jautājums. Tas nebija tik īsi atbildams, vairāk izskanēja ierosinājumi, kas būtu vajadzīgs, lai mūsu valsts plauktu un zeltu. Piemēram, viens no ieteikumiem - atgūt cieņu pret arodu, skolās mācīt tradicionālo amatu prasmes. Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika izteica daudzu mazo lauku skoliņu sāpi, proti, nav iespējams finansēt, piemēram, kora, simfoniskā orķestra koncertu laukos, nav iespējams bērnus aizvest uz teātri, muzejiem Rīgā utt. Atskanēja ierosinājums, ka varbūt saistībā ar Latvijas simtgadi to varētu apņemt tāds kā patriotisma vilnis, kad mēs kļūtu nesavtīgi, dāvinātu, kad mākslinieki bez samaksas aizbrauktu uz lauku skoliņām utt.

Lai saiets noritētu raiti, lielu darbu bija ieguldījusi Rucavas novada pašvaldība, bet īpašs bija Rucavas pamatskolas direktores L. Trumpikas atbalsts, kas bija saieta vadītājas I. Krūmiņas stingrais balsts.

Smiltenes 3 x 3 saiets Smiltenes tehnikumā pulcēja vairāk nekā 500 bērnus, viņu vecākus un vecvecākus. Saietā aktīvi iesaistījās nepilns pusotrs simts dalībnieku no Smiltenes un tās apkārtnes. Saieta tēma bija „Abi divi" - gaisma un tumsa, uguns un ūdens, vīrietis un sieviete, satikšanās un atvadas, prieks un bēdas, pagātne un nākotne. Pasaule tā iekārtota, ka bez šiem pāriem nenoris dzīvība.

Saietā dalībnieki varēja apgūt dažādas seno darbu prasmes un teorētiski izzināt latviešu godus, tradīcijas un rituālus, ģimeņu seminārā rast atbildes, kā gudrāk audzināt bērnus un labāk ģimenē saprasties, uzlabot savu veselību. Saieta dalībnieki varēja izvēlēties trīs no vairāk nekā 50 teorētiskām un praktiskām ievirzēm, kuras vadīja ne tikai ilggadēji 3 x 3 lektori un meistari, bet arī Smiltenes cilvēki, kuri ir izcili sava amata meistari. Pateicoties Smiltenes pirmsskolas izglītības iestādes „Pīlādzītis" vadītājai Santai Rudzītei un viņas pedagoģēm, kā arī vietējiem cilvēkiem, saieta jaunākie dalībnieki iepazina lauku dzīvi, viesojoties govju fermā, bišu dravā. Ievirzēs tika siets ķimeņu siers, kults sviests, cepta maize, darīts alus, mazgāta veļa kā sendienās, kaltas naglas un pakavi, darināta kokle, austs un šūts, iepazīti augi un pirtī iešana, iepazīti Smiltenes novada uzņēmēji un skaisti sakoptā vide.

Lieli un mazi nometnes dalībnieki savus talantus izrādīja vairāku stundu koncertā Smiltenes Kultūras un sporta centrā. Īpašs bija daudzinājums Līgo kalnā īsi pirms saulrieta, dziedot, dejojot un ziedojot ugunij trejdeviņus dzīparus, rudzu maizi, alu. Vakaros tehnikuma zāli pierībināja danči un muzikanti, bet kafejnīcā un pie ugunskura līdz pirmajiem gaiļiem tika dziedāts un smiets. Dalībnieki, kuri saietā ir pirmo reizi, atzīst, ka viņi uz mājām aizbrauks pavisam citi cilvēki, lai turpinātu padziļināti interesēties un kopt latvisko dzīvesziņu.

Nākamvasar Latvijā atkal notiks divi 3x3 saieti - pirmais no 28. jūnija līdz 5. jūlijam būs Latgalē, bet otrais saiets no 19. līdz 26. jūlijam notiks Priekuļos.