Noticēt, ka var uzvarēt pārspēku un ka pašiem var būt sava valsts – tāda bija Latvijas atbrīvotāju izšķiršanās tieši pirms 95 gadiem 29. janvārī. "Kalpakieši" jau bija atkāpušies tālu Kurzemē līdz Rudbāržiem un šķita – pirms nepilniem trim mēnešiem iegūtā Latvijas neatkarība izplēnēs. Lai arī šajā dienā notikusī Skrundas kauja bija neliela,tā bija pirmā uzvara neveiksmju ķēdē.
Karoga dienas neatņemama sastāvdaļa ir sacensības skolu jaunatnei "Jaunie Skrundas sargi". Šogad sacensībās piedalījās rekordliels komandu skaits - 48. Tās bija ieradušās no dažādiem Kurzemes novadiem. "Jaunajiem Skrundas sargiem" bija jāpieveic deviņi pārbaudījumi - fiziski un arī atjautības uzdevumi.
Pie Skrundas pulksteņa "Laika upe" apmeklētājus sagaidīja brīvības cīņu un latviešu strēlnieku formas tērpos ģērbušies vīri un izrādīja tā laika ekipējumu un sadzīves priekšmetus, stāstot par ekipējuma atšķirībām dažādos laikos, atbildot uz jautājumiem un dodot iespēju ikvienam paturēt ieročus.
Savukārt Skrundas kultūras namā bija skatāma Latvijas Vēstures muzeja ceļojošā izstāde "Mēs, tauta", te bija klausāms arī vīru kopas "Vilki" koncerts.
Tāpat notika svinīgs lāpu gājiens pa vietām, kas saistītas ar Skrundas kaujas notikumiem. Lāpu gājiens noslēdzās pie Skrundas kaujas piemiņas akmens ar piemiņas brīdi, kurā svētku uzrunas teica Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Skrundas novada pašvaldības priekšsēdētāja Nellija Kleinberga un Latviešu Virsnieku apvienības priekšsēdētājs Aleksejs Ozoliņš.
