Projekta "Senās mājvietas Stopiņu novadā" vadītāja, Ulbrokas bibliotēkas vadītāja Daiga Brigmane stāsta: "Sākot šo darbu, mēs nedomājām, ka pašā Rīgas pievārtē esošajos ciematos tik plašā klāstā ir sastopama senā koka arhitektūra. Mēs apzinājām 16 viensētas Dreiliņos, Ulbrokā, Vālodzēs, Dzidriņās, Sauriešos un Līčos, un varu teikt, ka Stopiņu novadā ir vēl vismaz desmit.

Tiekoties ar māju saimniekiem, kuri piekrita mūs uzņemt, apskatījām dzīvojamās un saimniecības ēkas, priekšmetus, ko lietoja šajās saimniecībās, senas fotogrāfijas un klausījāmies atmiņu stāstus.
Uzzinājām, ka atšķirīga ir bijusi zemes dalīšana vai pirkšana no Ulbrokas muižas barona fon Mengdema, kurš muižas īpašumu pārvaldīja līdz 1920. gada agrārajai reformai. Vienam zeme tikusi dāvināta, citam tā bijusi jāizpērk.

Par šiem notikumiem joprojām ir daudz leģendu, jo tieši zeme bija tas drošais pamats, uz kura ļaudis būvēja visu pārējo savā dzīvē – savstarpējās attiecības, tagadnes un nākotnes plānus, kas atspoguļoja viņu vērtību izpratni un piederību savai zemei."

Stopiņu novada viensētās ļaudis galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību un lopkopību. Par to liecina joprojām sastopamās saimniecības ēkas – kūtis, šķūņi, pirtis, vāgūži, ledus pagrabi, kāpostu tvertnes. Vienās mājās vairāk, citās mazāk saglabāti arī to laiku priekšmeti – skapji, krēsli, klavieres, pūra lādes, vijoles, fotogrāfijas. Laikmeta liecības ir arī logi, durvju rokturi, slēdzenes.

Vairāku māju likteņos korekcijas ieviesuši vācu un padomju okupācijas gadi, kuru laikā arhitekta projektētās savulaik greznās ēkas ir pielāgotas dzīvošanai vairākām ģimenēm. Līdz ar to tajās ir vairākas ieejas durvis, plītis, pie mājām iekopti vairāki dārzi. Vizuāli visnepievilcīgākās ir ēkas, kur iemītnieki bieži mainās. Taču ir viensētas, kas saglabājušas koka arhitektūru jau vairāk nekā 100 gadus nemainīgā veidolā, kas ir autentisks un avangardisks objekts industriāli modernā ciematā.

Ulbrokas bibliotēkas pagājušajā gadā veiktais pētniecības projekts "Senās mājvietas Stopiņu novadā" tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas projekta "Zudusī Latvija" veidotājiem. Paveiktais kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas darbs ir apkopots gan fotogrāfijās un atmiņu pierakstos, gan arī videostāstā "No sētas uz sētu", kura idejas autore ir Latvijas Universitātes profesore folkloristikā Janīna Kursīte.

Tavs novads vēl nav "Delfi" Novadu sarakstā? Sūti foto, raksti un informē par sava novada, pagasta jaunumiem - novados@delfi.lv! Apzināsim mūsu Latvijas novadu dzīvi kopā!