Stumbra kaļķošana un mēslošana


Ieteikumi augļkoku un dekoratīvo kociņu kopšanai pavasarī
Foto: PantherMedia/Scanpix

Stumbra kaļķošana

Maldīgs ir tradicionālais priekšstats, ka pavasaris dārzā sākas ar ābelīšu kaļķošanu. Tas ir par vēlu! Tāda kaļķošana ir tikai skaistuma pēc. Siltajā marta saulē koku virszemes daļa pamostas, bet saknes vēl ir iesalušas ledū un nespēj uzņemt ūdeni no augsnes. Stumbru apdegšana iespējama tad, kad ir sniegs un spilgta saule. Pret apdegšanu koku stumbri jākaļķo novembrī, ja nepieciešams, – februārī vai martā kaļķojums jāatjauno. Stumbrs cieš arī no krasām temperatūras svārstībām, kad naktī ir auksts, bet pa dienu saulē tas sasilst. Jau puskusušais sniegs papildus atstaro gaismu, un koks cieš. Mīnus grādu temperatūras kontrastainā mijiedarbība ar saulainiem apstākļiem augļu kokiem var izraisīt nopietnus mizas bojājumus. Kokiem pa dienu saules pusē miza sasilst, šūnsula kļūst šķidra, bet aukstajās naktīs tajā strauji veidojas ledus kristāli, kas spēj saplēst šūnas. Temperatūras svārstību ietekmē miza plaisā un tiek bojāti stumbri. Bojājumu vietās var iemesties trupe, kas var novest pat līdz koka pakāpeniskai bojāejai, jo tiek traucēta lapu apgāde ar barības vielām to intensīvajā augšanas periodā – pavasarī.

Maldīgs ir uzskats, ka kaļķošana pasargā kokus no kaitēkļiem un patogēniem, kaut gan tiem, kas ziemo mizas spraugās, pavasarī izkļūt no uzklātā kaļķa slāņa ir grūtāk. Ar kaļķiem kokus apstrādā tad, kad briest pumpuri. Kaļķošana stipri samazina sūnu un ķērpju augšanu uz stumbra, kas nav mazsvarīgi arī vizuālu apsvērumu dēļ, bet par to nodarīto kaitējumu kokiem ir diametrāli pretēji viedokļi.

Balsinot koka stumbru, panāk arī to, ka koks lēnāk un mazāk iesilst, mazliet vēlāk plaukst un zied, kam ir zināma nozīme pavasara salnu gadījumā, kā arī labākas apputeksnēšanās nodrošināšanai.

Mēslošana un augu aizsardzība

Attiecībā uz mēslošanu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ir iespējami dažādi varianti, un katrs no tiem ir jāizvērtē atkarībā no attiecīgās situācijas, klimatiskajiem apstākļiem, augsnes īpašībām, kā arī auga sugas un pat šķirnes, ražas apjoma, audzēšanas tehnoloģijas.

Atsevišķi jāizdala darbs, kas veicams rudenī, bet parasti tam pietrūkst laika. Ja no kokiem vēl nav novākti puvušie augļi, tie ar steigu jālikvidē. Ja tādu ir daudz, tad jānogriež viss zars, jo tas ir infekcijas perēklis. Ja zem kokiem nav novāktas pērnās lapas, tad līdz ar sniega nokušanu tās nogrābj, liek kompostā vai sadedzina. Apdobes var nomiglot ar karbamīdu, lai lapas ātrāk sadalītos. Pērno lapu aizvākšana mazinās arī ābeļu kraupja izplatību.

Slimību apkarošanai lieto vara preparātus ar Bordo šķīdumu un citus augu aizsardzības līdzekļus.

Pavasarī nereti ir redzamas sala radītās plaisas un dzīvnieku nodarītie mizas bojājumi. Tie nekavējoties jāapstrādā ar brūču ziedi un jānotin ar gaisu caurlaidīgām saitēm. Plaisas koka mizā jāapstrādā līdz laikam, kad gaisa temperatūra sasniedz 10 oC, jo tad sāk lidot vēža sporas jeb hifas, kas iemitinās un vairojas tajās vietās, kur ievainota koka miza.

Kokauga stāda nepieciešamība pēc barības vielām pieaug tikai ražas veidošanās laikā, un tad ābeles mēslo ik gadu. Noteikti jāatceras, ka slāpeklis kokiem ir nepieciešams agrā pavasarī, bet, sākot no jūlija, tas veicinās tikai dzinumu augšanu, nevis nobriešanu, kas negatīvi ietekmēs koka salcietību.

Pirmajos gados kociņus mēslo tikai ar slāpekli, rēķinot 20 g slāpekļa tīrvielas uz kociņa vecuma katru gadu. Slāpekļa mēslojuma daudzumam jābūt tādam, lai tas nodrošinātu jauniem kokiem 50 cm, bet ražojošiem kokiem – 20 cm garus pieaugumus.

Slāpekļa minerālmēslus nitrātu formā izkaisa uz apdobēm agri pavasarī pumpuru plaukšanas laikā, lai, iestājoties ziedēšanai, tas būtu nokļuvis līdz saknēm.

Koku mēslošana, kad tie ir gatavi dot ražu

Augļu kokus ražojošā vecumā mēslo ik gadus. Pavasarī, kad koki aug, tos mēslo ar komplekso (pamatā slāpekli saturošu) mēslojumu. Dabiskā organiskā mēslojuma devas kokam ir vairāki spaiņi atkarībā no tā veida (komposts, kāds cits organiskais mēslojums vai kompleksais minerālais mēslojums). To var sekli iestrādāt apdobē. Koki spēj izmantot mēslojumu vislabāk tad, ja tiem sakņu rajonā ar dzelzs stieni (piemēram, lauzni) izveido vairākus caurumus, kuros ielej 1:1 ar ūdeni atšķaidītu vircu vai ieber minerālā mēslojuma granulas.