Vienotā datu pārraides tīklā apvienoja vairāk nekā 800 bibliotēkas, un tām bija jāapņemas četrus gadus pirkt interneta pakalpojumus no trīs piegādātāju apvienības, kurā vadošā loma ir SIA "Lattelecom".

Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" (KIS) infrastruktūras uzturēšanu un interneta nodrošināšanu uz četriem gadiem uzticēja "Lattelecom" apvienībā ar vēl divām kompānijām. Lai gan sākotnēji bibliotēku tēriņus par interneta abonēšanu pilnībā sedza valsts dotācija, šogad dotē vairs tikai 40 % no pakalpojuma cenas jeb aptuveni 300 tūkstošus latu.

Raidījums vēsta, ka daudzi pašvaldību vadītāji ir šokēti par to, cik dārgi tām nākas maksāt par bibliotēkās pieejamo internetu, savukārt citu piegādātāju tās izvēlēties nedrīkst – to paredz valsts noslēgtais līgums ar "Lattelecom".

"Noslēdzot līgumus, nav neviens paredzējis, ka tā ir bumba ar laika degli, ka mēs beigās pārmaksāsim par šo pakalpojumu," uzskata Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šilcs. 14 bibliotēkas un to turēšana vienotajā tīklā pašvaldībai gadā izmaksā 12 780 latus.

Visdārgākie rēķini ir Tukuma bibliotēkai, kura par desmit megabitu internetu ik mēnesi maksā 165 latus. Pāri ielai esošās novada domes simts datoriem internetu nodrošina cita kompānija par trīsreiz zemāku cenu. Tukums pirms pusotra mēneša nosūtīja vēstuli gan KIS, gan "Lattelecom" ar lūgumu pārskatīt milzīgos rēķinus, bet atbilde vēl nav saņemta.

Aptuveni trešdaļai pašvaldību uz šo brīdi līgumus izdevies pārskatīt. Dažiem tas prasījis pat četrus mēnešus, bet izmaiņas rēķinos ir patiešām iespaidīgas, piemēram, Ludzas novads spējis panākt, ka par internetu bibliotēkās šogad maksās 3431 latu gadā iepriekšējo 8578 latu vietā jeb par 60% mazāk.

Tas gan nenozīmējot, ka "Lattelecom" tagad strādās ar zaudējumiem, taču uzņēmums nepiekrīt, ka iepriekš tā bijusi uzpūsta. "Cena bija izveidota atbilstoši pakalpojuma nodrošinājumam un atbilstoši pakalpojuma apjomam, un arī šobrīd šī cena ir atbilstoša," raidījumam sacīja "Lattelecom" pārstāve Līga Bite. Viņa skaidro, ka cena samazināta uz pakalpojuma kvalitātes rēķina saistībā ar bojājumu novēršanu vai vietām – interneta ātrumu. Ludzai, piemēram, jārēķinās, ka interneta bojājumu novēršanas laiks pagarināts līdz vienai diennaktij.

KIS pārstāvji "De facto" skaidro, ka pērn kopīgi ar "Lattelecom", pašvaldībām nosūtīta informatīva vēstule, kuras beigās minēts: "Ierosinām trīspusējā sadarbībā rast katram jautājumam risinājumu". Tomēr pašvaldības pa īstam par līgumu pārslēgšanu sākušas domāt šogad, kad bezmaksas internets kļuvis tām pārlieku dārgs, norāda raidījums.

Līgumi ar piegādātāju apvienību, kur vadošo lomu uzņēmies "Lattelecom", ir spēkā līdz šā gada beigām. Kultūras ministrija un virkne pašvaldību uzskata, ka slēgt līgumu par fiksētu cenu uz četriem gadiem nav prātīgi. Šobrīd KM uzdevusi izvērtēt arī atsevišķus citus KIS īstenotos projektus.