Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Radošie kvartāli virza tūrisma atdzimšanu
Foto: Lauris Hercenbergs
Apgleznot porcelānu un peldēties, gatavot māla traukus un labi paēst, klausīties koncertu un uzzināt, kā top alus – šodien to visu tūristi vislabprātāk vēlas saņemt vienuviet. Šādu iespēju viņiem sniedz radošie kvartāli, kuru attīstība veicina no Covid-19 pandēmijas un kara Ukrainā cietušās Latvijas tūrisma nozares atdzimšanu.
Pandēmijas sekas un karš ir sadārdzinājis tūrismu uz mūsu valsti un licis apsīkt viesu plūsmai no austrumu kaimiņvalstīm. Savukārt Eiropas tūristi ir daudz prasīgāki, tādēļ, pēc Biznesa augstskolas Turība asociētā profesora Dr.oec. Ērika Lingebērziņa domām, ar skaistiem skatiem vien ir par maz. Lai uzvarētu cīņā par tūristiem, ir jāpiedāvā reāla pieredze, dzīvas emocijas, tradīciju un vietējās kultūras iepazīšana.

Izaicinājumi rada sarežģījumus, taču sniedz arī iespēju industrijai nostiprināties drošākos tirgos un kļūt ilgtspējīgākai.

LIAA jau vairākus gadus konkursa "Eksporta un inovācijas balva" gaitā apbalvo eksportspējīgākos jaunos tūrisma produktus, kuru vidū bijuši vairāki radošie kvartāli. Atzinību guvis Kaļķu ielas kvartāls Kuldīgā, līdzīgi kvartāli ārpus Rīgas darbojas arī Vecpiebalgas muižas kompleksā netālu no Cēsīm un Krāslavas pils Amatu mājā.
Papildu ieguvums ir tas, ka tūrisma nozarē top jauni un inovatīvi produkti, kuri ir globāli konkurētspējīgi. Tas ilgtermiņā mainīs ienākošā tūrisma struktūru, ļaus ātrāk sasniegt un apsteigt pirmspandēmijas apgrozījuma līmeni tūrisma nozarē.
Inese Šīrava, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta direktore
Vecpiebalgas muižas kompleksu iecienījuši uzņēmumi
Foto: Publicitātes
Foto: Publicitātes
Vecpiebalgas muižas kompleksu gadā apmeklē apmēram desmit tūkstoši viesu, no kuriem liela daļa ir ārzemnieki – vācieši, skandināvi, arī kaimiņvalstu tūristi no Lietuvas un Igaunijas, stāsta Jānis Ronis, aizrautīgs porcelāna cienītājs, Rīgas Porcelāna muzeja izveidotājs un pirmais tā direktors, "Piebalgas porcelāna fabrikas" vadītājs un iedvesmots porcelāna meistars.

Kompleksā tiek piedāvāts apmeklēt radošo darbnīcu, kur var apgleznot porcelānu, izgatavot porcelāna lelles. Mazliet tālāk bijušajā pienotavas ēkā mājo "Piebalgas porcelāna fabrika". Šeit tūristiem ir iespējams pašiem piedalīties porcelāna tapšanas procesā. Fabrikā top dažādi angļu kaula porcelāna izstrādājumi – trauki, vāzes, rotaslietas, lamu abažūri. Vēl var apmeklēt bišu kosmētikas darbnīcu ar produkcijas veikalu, bet vecā kalpu ēka pārtapusi dabisko sveču gatavošanas darbnīcā.
Pie mums var ne tikai strādāt ar rokām, gūstot ļoti interesantu pieredzi un paņemot līdzi vērtīgu, paša gatavotu suvenīru, bet arī izbaudīt dabas skaistumu. Netālu ir labiekārtota peldvieta Ineša ezerā, tepat atrodas Piebalgas novadpētniecības muzejs, kas iekļauts militārā mantojuma sarakstā. Mēs kompleksu veidojam tā, lai te var atbraukt un pavadīt visu dienu.
Jānis Ronis, "Piebalgas porcelāna fabrikas" vadītājs
Foto: Publicitātes
Ronis stāsta, ka patlaban izjūt pieprasījuma pieaugumu pēc šāda veida kvartāliem vai kompleksiem, kur var interesanti pavadīt dienu, netērējot laiku ceļam. Pieprasījums ir arī no uzņēmumiem, kas organizē korporatīvos pasākumus kolektīva saliedēšanai – tie nevēlas braukāt pa vairākām vietām un ļoti novērtē to, ka atbraucot var gan pastrādāt ar rokām, gan garšīgi paēst, gan izbaudīt dabu.

Mūsdienās viesus nemitīgi ir jāpārsteidz. Tagad kompleksā top jauna izstāžu zāle, kurā būs ieskats dažādu pasaules porcelāna izstrādājumu vēsturē un īpaša vieta būs radošajiem porcelāna darbiem.
Foto: Publicitātes
Tiem, kuri vēlētos attīstīt šādus radošos kompleksus, Vecpiebalgas kompleksa pārstāvis iesaka trīs lietas: pirmkārt, ir jādomā stratēģiski, lai izstrādātu saprātīgu kvartāla "karkasu". Tajā jābūt oriģinālam piedāvājumam, kas spēj pārsteigt un motivēt atbraukt pie jums. Otrkārt, ir jātur roka uz pulsa un jājūt tendences, kas attīstās sabiedrībā. Ja nebūtu savlaicīgi pamanīta vēlme pēc tā, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem vienuviet, uzņēmums, iespējams, nebūtu tik veiksmīgs. Vienkārši skaista ainava bez "dzīvas pieredzes", kuru var iegūt uz vietas, šobrīd diemžēl ir mazāk pieprasīta. "Tādēļ mans trešais padoms – ir jāattīstās. Tūristam ir svarīgi redzēt attīstību, izmēģināt kaut ko jaunu. Jāprot atrast jaunas iespējas, aktivitātes un jāpiedāvā tās viesiem," secina Jānis Ronis.
Krāslavas Amatniecības centra slavu vairo aizrautīgi meistari
Foto: Publicitātes
Krāslavas pils Amatniecības centrs ir slavena ar aizrautīgiem meistariem – te var izmēģināt savus spēkus keramikas darbnīcā kopā ar talantīgajiem Latgales amatniekiem Olgu un Valdi Pauliņiem, kuru vārdi ir slaveni tālu aiz Latvijas robežām. Kokgriešanas pamatus māca kokapstrādes meistars Aivars Andžāns, aušanas mākslu – Aina Guba, bet savu stikla mozaīkas suvenīru palīdzēs radīt Elvīra Škutāne.

"Visefektīvākais viesu piesaistes līdzeklis mums ir rekomendācijas no mutes mutē. Ja cilvēki atbrauc un viņiem šeit patīk, viņi viennozīmīgi ieteiks šo pieredzi saviem tuviniekiem un draugiem. Lai piesaistītu viesus no ārvalstīm, ir jāveido uzticība mūsu valstij kā galamērķim, bet uzticību veido kvalitāte, kuru rada cilvēki. Šajā ziņā mēs ļoti priecājamies par pērn piešķirto LIAA apbalvojumu – godpilns apbalvojums no valsts institūcijas piesaista potenciālo viesu uzmanību un uzskatāmi rāda, ka atbraucot viņi šeit saņems kvalitatīvu pakalpojumu un nebūs vīlušies," stāsta Krāslavas Amatniecības centra, kā arī Tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka.
Foto: Publicitātes
Pēc Tatjanas teiktā, īpašas uzmanības vērta ir Latgales virtuve. Viena lieta ir vienkārši nobaudīt ēdienu, cita – piedalīties tā tapšanā. Amatniecības centra viesi ar prieku izbauda vietējo gardumu degustāciju, ko kulinārā mantojuma darbnīcā piedāvā biedrība "Latgales kulinārā mantojuma centrs".
Labā slava runā pati par sevi. Pie mums autobusiem ierodas viesi no ārzemēm, un ir svarīgi parūpēties par to, lai ikvienam viesim būtu aktivitātes pa prātam – gan vismazākajam, gan vispieaugušākajam.
Tatjana Kozačuka, Krāslavas Amatniecības centra un Tūrisma informācijas centra vadītāja
Kuldīgas Kaļķu ielas kvartāls saista ar mūziku
Foto: Lauris Hercenbergs
Līdztekus tradīcijām un kultūras mantojumam gados jauni tūristi izrāda īpašu interesi par koncertiem un augsto virtuvi – ar to pārsteidz radošā "Meka", kas atrodas līdzās Ventas rumbai Kuldīgā – Kaļķu ielas kvartāls. Tas izveidots tikai pirms dažiem gadiem un attāli atgādina Rīgas Kalnciema kvartālu vai Viļņas Užupi: pievilcīgs restorāns ar slavenu pavāru, autentiski dzērieni, nelielas ražotnes, kuru procesos viesi var piedalīties un, protams, regulāri koncerti siltajā sezonā un gadatirgi – aukstajā.

Kaļķu ielas kvartāls ir patiess Kuldīgas lepnus. Tajā ir iespējams ne tikai iegādāties un degustēt alus, limonādes un citu alus darītavas "Duna Brewery" produkciju, bet arī redzēt un izzināt alus darināšanas procesu un nianses. Turpat blakus atrodas jauns restorāns "KOPA", kur iespējams nobaudīt Teksasas stila BBQ, "Curonia" kafijas grauzdētava, kur ir iespēja nobaudīt īpašu kafiju un redzēt kafijas grauzdēšanas procesus, bet līdzās meistari apstrādā metālu (reizēm to var arī dzirdēt), un daudz kas cits.
Foto: Lauris Hercenbergs
Foto: Lauris Hercenbergs
"Sava lieta ir jādara ar sirdi un dvēseli," panākumu atslēgu skaidro "Duna Brewery" vadītājs un Kaļķu ielas kvartāla pārstāvis Roberts Jansons. Viņš stāsta, ka nesen, runājot ar divām jaunietēm, noskaidrojis, ka viņas par kvartālu uzzinājušas "Google maps". "Internetā ir daudz atsauksmju, cilvēki labprāt dalās ar savu vērtējumu, meklē informāciju," saka Jansons.

Viesu piesaistē ir ļoti noderējusi arī pērn saņemtā balva no LIAA un Ekonomikas ministrijas – tā palīdz gan piesaistīt jaunus viesus, gan slēgt sadarbības līgumus. "Piemēram, mūsu dzērienus var degustēt ne tikai šeit, Kuldīgā, bet arī restorānā "The Catch". Visi šie it kā sīkumi patiesībā ļoti ietekmē cilvēku vēlmi atbraukt pie mums," stāsta Jansons.
Īpaša vieta mūsu kvartālā vienmēr būs mūzikai. Uz šejieni savu ražotni, kas līdz šim atradās Ungārijā, ir pārcēlis Dāvids Kļaviņš – viņa klavieres, kurām ir īpašs dizains, tagad ražo pie mums, Kuldīgā. Mēs aktīvi aicinām populārus vietējos un ārvalstu izpildītājus un organizējam koncertus vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem.
Roberts Jansons, "Duna Brewery" vadītājs un Kaļķu ielas kvartāla pārstāvis
Vienlaikus tradicionāli un moderni
Foto: Lauris Hercenbergs
"Radošo kvartālu pozitīvā īpašība ir tā, ka šāda uzņēmumu un meistaru apvienība piesaista vairāk viesu, nekā katrs no tiem būtu piesaistījis atsevišķi. Piemēram, kāds būtu iegriezies tikai pie podnieka, kāds cits – tikai porcelāna muzejā, bet, ja tas viss atrodas vienuviet, cilvēkam ir gatava kultūras programma visai dienai," skaidro Lingebērziņš, piebilstot, ka šādā veidā radošie kvartāli "apaug" ar papildu pakalpojumiem, kas padara apmeklējumu vēl izdevīgāku – rodas suvenīru veikali, kafejnīcas, viesnīcas. Tas ir ļoti svarīgi vietējai ekonomikai, īpaši reģionos.

Keramikas, stikla pūtēju, porcelāna izgatavotāju, kulināru un daudzas citas apvienības ļauj, atbraucot uz kādu vietu, izmēģināt daudz un dažādas aktivitātes. Agrāk lielākā daļa aktivitāšu atradās dažādās vietās, taču šāda tūrisma forma vairs nav populāra – cilvēki vēlas visu gūt vienuviet un ir jādomā, kā viņiem to sniegt.

Kā uzskata Lingebērziņš, panākumu atslēga ir sekojoša: paņemam vietējo, tradicionālo, no sirds tam noticam un mūsdienīgi attīstām, lai tas atbilst visām mūsdienu prasībām. Piemēram, skandināvi savu šķietami vienkāršo virtuvi modernizēja tiktāl, ka tā kļuvusi par sinonīmu augstas klases kulinārijai. To apliecina dāņu restorāns "Noma", norvēģu restorāns "Maaemo" un zviedru "Frantzén", kas visi saņēmuši "Michelin" zvaigznes.
Tas, ko mēs, latvieši, lieliski protam darīt: piemēram, lina apģērbs, izstrādājumi no koka, vietējie dzērieni, ievārījumi, konservējumi un citas oriģinālas receptes, dzintara rotas, porcelāna trauki, māla podiņi un vāzes, austi galdauti un lakati – viss tas, kas viesiem no lielas Eiropas pilsētas šķiet neparasts, mums ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Mēs ne tikai mīlam un ticam šim, jo tā ir mūsu tradīciju un sadzīves sastāvdaļa, bet arī veiksmīgi integrējam modernajā dzīvē, padarot to par ikdienas sastāvdaļu. Tas ir tieši tas, kādēļ pie mums brauc tūristi. Mums šis formāts ir jāmērogo un jāattīsta.
Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors
Projekta ''Novērtēsim Latvijas spilgtākos uzņēmumus'' veidotāji: saturs – BSMS aģentūra, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Emīls Cinītis, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Žanete Kļaviņa, Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperts - Edgars Apermanis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.