Projektu atbalsta
Sponsor Logo
Pieci Latvijas produkti, kuri iekaro pasauli
Foto: Publicitātes
Viena no Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocībām ir tās izmērs un iespēja ātri pielāgoties izmaiņām. Latvijas uzņēmumi ir pietiekami elastīgi, spēj ātri pieņemt jaunos tirgus nosacījumus un piedāvāt radošus risinājumus. "Mūsu spēks ir dažādībā, spējā sevi apliecināt dažādās biznesa nišās, sākot no ilgtspējīgas un plašam patērētāju lokam pieejamas pārtikas un beidzot ar augstajām tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas arī militārajām vajadzībām," tā apgalvo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
Apkopojot gada rezultātus, daudz tiek runāts par uzņēmumiem ar lielāko apgrozījumu un daudzsološiem jaunuzņēmumiem, taču pirms Ekonomikas ministrijas un LIAA gadskārtējās Eksporta un inovācijas balvu pasniegšanas ceremonijas mēs aicinām pievērst uzmanību pieciem uzņēmumiem, kas atrodas atšķirīgos attīstības posmos, bet kurus vieno kopīga iezīme — atbilstība tirgus un sabiedrības pieprasījuma tendencēm.
"Carlos' Bugs" – šokolādes konfektes ar kukaiņu pulveri
Foto: Publicitātes
Edīte Ligere, "Carlos' Bugs" dibinātāja
Foto: Publicitātes
Viena no aktuālākajām pasaules problēmām ir konflikts starp nepieciešamību ražot pārtikas produktus, lai pabarotu Zemes iedzīvotājus, un šī procesa ilgtspēju. Piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārskatā teikts, ka govju ganāmpulki nodara videi lielāku kaitējumu nekā automobiļi vai lidmašīnas. Šo problēmu nav viegli atrisināt, tāpēc visā pasaulē tiek aktīvi meklēti dzīvotspējīgi risinājumi. Tieši šajā jomā Latvijai ir lielas iespējas izstrādāt inovatīvus produktus, kurus var sekmīgi eksportēt un piedāvāt globālajā tirgū.

Piemēram, uzņēmums "Carlos' Bugs" ražo šokolādes konfektes ar kukaiņu pulveri. "Pārtikas rūpniecības nākotne ir saistīta ar kukaiņu izmantošanu par olbaltumvielu un citu nepieciešamo mikroelementu avotu. Tie var kļūt par alternatīvu gaļai, labībai vai mums ierastajiem saldumiem," stāsta uzņēmuma dibinātāja Edīte Ligere. Esmu pārliecināta, ka nākamo 10 gadu laikā pārtikas produkti, kuru pamatsastāvdaļa ir kukaiņu pulveris, veidos lielāko daļu mūsu ikdienas uztura. 2019. gadā šādu pārtiku iekļāva uzturā aptuveni 9 miljoni eiropiešu, un zinātnieki prognozē, ka 2030. gadā šādu ļaužu būs 43 reizes vairāk — 390 miljoni. Un tas ir tikai sākums.
Esmu pārliecināta, ka nākamo 10 gadu laikā pārtikas produkti, kuru pamatsastāvdaļa ir kukaiņu pulveris, veidos lielāko daļu mūsu ikdienas uztura. 2019. gadā šādu pārtiku iekļāva uzturā aptuveni 9 miljoni eiropiešu, un zinātnieki prognozē, ka 2030. gadā šādu ļaužu būs 43 reizes vairāk — 390 miljoni. Un tas ir tikai sākums.
Edīte Ligere, "Carlos' Bugs" dibinātāja
"Carlos' Bugs" ienāca tirgū ar saldumiem, lai gan no kukaiņiem pagatavojamo produktu klāsts ir daudz plašāks. Edīte norāda, ka tas bija stratēģisks solis: tiem, kas nekad nav ēduši produktus no kukaiņiem, ir vieglāk pagaršot saldumus, nevis gaļas alternatīvproduktus.
"Pievienojot kukaiņu pulveri, tiek ražota maize un konditorejas izstrādājumi, gaļas aizstājēji, makaroni, sporta uzturs, uztura bagātinātāji, sausiņi un uzkodas, cepumi un daudz kas cits, un šis tirgus strauji aug," stāsta Ligere, piebilstot, ka pavisam drīz šādu produktu ražotāju kļūs vairāk, sortiments paplašināsies un izmaksas šādai pārtikai būs zemākas par tradicionālajiem produktiem.
"Šis ir viens no superproduktu paveidiem ar milzīgu uzturvērtību, bet minimālu kaitējumu videi. Joprojām nespēju noticēt, ka tik vienkāršs risinājums, kāds ir kukaiņu fermas, ļauj ļoti būtiski samazināt ogļskābās gāzes izdalīšanās apjomu, atrisināt ganību jautājumu (vertikāli būvētajām kukaiņu fermām tās vienkārši nav vajadzīgas), kā arī barības un ūdens patēriņa problēmu, savukārt lietderības cilvēkam ir pat vairāk nekā no gaļas gabala vai parastu miltu porcijas," stāsta uzņēmuma izveidotāja.
Foto: Publicitātes
Uzņēmumā "Carlos' Bugs" pašlaik tiek izstrādāti vēl divu veidu produkti ar kukaiņu pulveri. Makaronu ar kukaiņu pulveri izstrāde jau ir gandrīz pabeigta, un drīzumā tie būs pieejami patērētājiem ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām. "Es izvēlējos strādāt ar kukaiņiem, taču šī nebūt nav vienīgā iespēja aizstāt gaļu mūsu uzturā," apgalvo Edīte.
Ir tik daudz superproduktu! Sēnes, vienšūņi, aļģes — mums ir ļoti daudz attīstības virzienu. Esmu pārliecināta, ka jau pēc 10 gadiem pārtikas veikalu plaukti izskatīsies pavisam citādi.
Edīte Ligere, "Carlos' Bugs" dibinātāja
"SpirulinaNord" – aļģes, kas negaršo pēc aļģēm
Foto: Publicitātes
Agnese Stunda-Zujeva, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja
Foto: Publicitātes
Patiešām, ir grūti novērtēt par augstu aļģu kā uzturvielu avota un mums ierastu, bet videi kaitīgu pārtikas produktu aizstājēju potenciālu, un tām jau ir pievērsuši uzmanību novatori uzņēmumā "SpirulinaNord". "Spirulīnas ir mikroskopiskas aļģes jeb cianobaktērijas," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva. "To sastāvā ir daudz antioksidantu, kas ir nepieciešami cīņai ar brīvajiem radikāļiem, kurus organisms saražo stresa un nelabvēlīgu apstākļu ietekmē. Covid-19 pandēmijas laikā šīs aļģes kļuva par lielu atbalstu personām, kas slimoja ar smagu pēckovida sindromu. Galvenais antioksidantu avots ir augļi un dārzeņi, taču mūsdienu cilvēka uzturā to ir ļoti maz, tāpēc spirulīnas ir tāds kā palīglīdzeklis."

Spirulīnas var pievienot gan ēdieniem, gan dzērieniem — tās ne tikai uzlabos uzturvērtību, bet arī piešķirs neparastu koši zaļu toni. "Latvijā par superproduktiem joprojām nav tik liela interese kā ārzemēs. Piemēram, Vācijā, kurp mēs pašlaik organizējam eksportu, mēs jau izjūtam lielu interesi un baidāmies nevis no tā, ka mūsu ražojumus nepirks, bet gan, gluži otrādi, ka vietnē "Amazon" tos izpirks tik ātri, ka mēs nepaspēsim papildināt noliktavas. Tas var ļoti kaitēt mūsu reitingam "Amazonē"," stāsta Agnese un piebilst — fakts, ka ražojumu izcelsmes valsts ir Latvija, ievērojami palielina interesi par produktu un tādējādi atvieglo eksportu uz Eiropas Savienības valstīm.
Foto: Publicitātes
"Āfrikā, Ķīnā un Indijā spirulīnu tradicionāli kaltē, un tādējādi tā zaudē 80% bioloģiski aktīvo vielu, taču svaigas tās ir vismaz četras reizes vērtīgākas nekā kaltētas un ar daudz labāku garšu. Turklāt Ķīnas ražojumiem nav izcilas reputācijas, cita starpā tāpēc, ka nav viegli pārbaudīt preču ražošanas kvalitāti. Piedevām, tur bezatbildīgi izturas pret vidi un cilvēktiesībām," skaidro Latvijas spirulīnu eksportētāja līdzdibinātāja.
Mēs ražojam produktus uz vietas, Latvijā, tāpēc gan vietējiem veikaliem, gan Eiropas tirgiem varam tos piegādāt, saglabājot visas uzturvielas, un garantēt videi draudzīgu ražošanu. Rietumeiropā tam ir liela nozīme.
Agnese Stunda-Zujeva, "SpirulinaNord" līdzdibinātāja
Inženierzinātņu doktore Agnese Stunda-Zujeva gan atzīst, ka enerģētiskā krīze ir izraisījusi ražošanā vairākas problēmas — tā kā aļģēm vajag daudz gaismas, enerģijas izmaksas ir augstas. "Tomēr, pēc mūsu aplēsēm, mēs atrodamies tajā attīstības posmā, kad paplašināšanās var samazināt mūsu izmaksas, tāpēc pašlaik mēs strādājam pie investīciju piesaistes, lai straujāk kāpinātu ražošanas apjomus," viņa piebilst.
"Edge Autonomy" – eksports uz 57 valstīm
Foto: Publicitātes
Foto: Publicitātes
Taču ir uzņēmumi pēc kuru produktiem veidojas pastiprināta interese, ko veido Krievijas iebrukuma Ukrainā sekas — pašlaik ir paaugstināts pieprasījums pēc dažādas produkcijas, kas spēj uzlabot valsts drošību, no tiem piemērs ir izlūkošanas lidaparāti, kas ir "Edge Autonomy" (iepriekš zināms kā "UAV Factory") ražošanas specialitāte. Uzņēmuma pārstāvis Dzintars Neimanis norāda, ka salīdzinājumā ar konkurentu ražojumiem Latvijā ražotā sistēma spēj uzrādīt ļoti augstus rezultātus. Izlūkošanas lidaparāts kopā ar kameru sistēmu, veido samērā plašas izmantošanas iespējas specifiskās nozarēs. Piemēram, ienaidnieka teritorijas izpēti, valsts robežu novērošanu, ugunsgrēku detektēšanu vai cilvēku meklēšanu.

Šos produktus var arī izmantot tādos risinājumos kā, piemēram, liela jūras vēja parka apsekošanā – tā vietā, lai nosūtītu brigādi, kas pārbauda vēja turbīnas, lidaparāts vienā dienā bez apstājas var aplidot visu vēja parku un palīdzēt noskaidrot, vai kaut kur ir nepieciešams remonts vai apkope. Lidaparāti ir pielāgojami dažādu infrastruktūru novērošanai, bet tomēr galvenais uzņēmuma darbības virziens ir militārā joma. Kompānija cieši sadarbojas ar NATO un sabiedroto valstīm, jaunus klientus un projektus meklējot, galvenokārt piedaloties iepirkumos. Kopumā uzņēmums jau tagad eksportē ražojumus uz 57 valstīm.
"Azeron" – no koka tastatūras līdz pirmajam miljonam
Foto: Publicitātes
Latvijas īpašu uzmanību pelnījušo eksportētāju vidū ir vēl viens tehnoloģiju uzņēmums — datorspēļu papildtastatūru ražotājs SIA "Azeron". Tās lolojums izskatās pēc datorpeles ar pirkstiem, taču tā ir īsta papildtastatūra ar pogām, kas atvieglo spēļu spēlēšanu. Uzņēmuma līdzdibinātājam Imantam Daiginam doma par šādu ierīci ienāca prātā jau 2012. gadā, kad tika izlaista spēle "Guild Wars 2". Tajā ir jāspiež daudz pogu kombināciju, proti, ir jāspēj veikli darboties ar dažādām taustiņu kombinācijām, ko nav iespējams ērti un efektīvi izdarīt ar parastu datora tastatūru. Tad viņš mājās uztaisīja ērtu tastatūru no koka.

Kļuva skaidrs, ka tas varētu būt labs rūpals, tāpēc viņš sāka meklēt iespējas izgatavot šādu tastatūru no cita materiāla. Jau pirmajos trijos mēnešos "Azeron" nosūtīja izstrādājumus uz vairāk nekā 40 valstīm un pieņēma darbā vairāk nekā 20 darbinieku. Ar LIAA biznesa inkubatora atbalstu pusotra gada laikā šis datorspēļu koka tastatūras mājražojums pārtapa par preci, kas ļāvusi nopelnīt pirmo miljonu un iekarot vairāk nekā 90 valstu tirgu.
"Storm Adventures" – vēja atrakcija gan izglītībai, gan izklaidei
Foto: Publicitātes
Foto: Publicitātes
Latvijas uzņēmuma izstrādātā viesuļvētras atrakcija ceļu pie lietotājiem uzsāka uzreiz ar eksportu — pirmās divas "Beat the Storm" iekārtas atrodas dabaszinātņu parkā Dānijā. Vēja ātrums šādā tunelī var sasniegt pat 165 km/h, kas atbilst 2. kategorijas viesuļvētrai un ļauj tās dalībniekiem patstāvīgi apjaust dabas spēku un apgūt fiziku, aerodinamiku.

Apmeklētājiem viena iekārta nodrošina 30 kvadrātmetrus viesuļvētras laukuma, kur var brīvi eksperimentēt un sacensties. Piemēram, izplešot rokas mainīt savu laukumu un tūlītēji sajust vēja pretestības izmaiņas.

Ja līdz šim vēja tuneļus pasaulē izmantoja zinātnei, sportam vai izklaidei, tad ar "Storm adventures" pievienojās klāt izglītības nozare. "Pieprasījums pieredzes izglītībai aug. Arvien vairāk izklaides segmentā tiek pieprasītas aktivitātes ar pievienoto vērtību un mēs tos veiksmīgi piedāvājam – atrakcija ir vienkārša un piemērota plašai auditorijai, visdažādākā vecuma cilvēkiem patīk spēlēties ar vēja stihiju, un tas automātiski iedod pieredzi, izpratni un interesi par dabas procesiem", saka Ingus Augstkalns, uzņēmuma dibinātājs, piebilstot, ka pēc "Storm" parka apmeklējuma, izjutuši vēja spēku dažādos ātrumos, dalībnieki ar ķermeni sajūt, kāpēc automobilis, kas brauc ar ātrumu 120 km/h, patērē vairāk degvielas nekā automobilis, kurš brauc ar ātrumu 90 km/h.
Foto: Publicitātes
"Dažkārt ģeniālus risinājumus un inovatīvu tehnoloģiju izstrādi rosina visparastākie dzīves notikumi — rotējoša lidmašīnas propellera ātrums, nejauši izlasīts raksts par kukaiņiem un to izmantošanu pārtikas rūpniecībā, vēlme ērti uzspēlēt datorspēli vai nepieciešamība atgūt spēkus pēc slimības," saka LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

"Kā redzams, nevajag atmest ar roku šādām idejām. Apdomājiet tās, varbūt tām ir liels potenciāls. Pieci uzņēmumi, par kuriem šodien pastāstījām, atrodas atšķirīgos attīstības posmos — kāds sper pirmos soļus, bet cits jau eksportē uz vairāk nekā 90 valstīm. Vienā strādā 300 darbinieku, bet citā — tikai daži entuziasti. Taču tos visus vieno centieni izstrādāt kaut ko inovatīvu un cilvēkiem noderīgu. Pēc šādām idejām ir liels pieprasījums daudzviet pasaulē un tās jau sākotnēji ir ar augstu eksporta potenciālu."
Projekta ''Novērtēsim Latvijas spilgtākos uzņēmumus'' veidotāji: saturs – BSMS aģentūra, dizains – Inga Čujevska, izstrāde – Emīls Cinītis, redaktore – Kristīne Melne, projekta vadītāja – Žanete Kļaviņa, Ēriks Radželis, mediju komunikācijas eksperts - Edgars Apermanis.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.