4. solis: Pieņemšana

Gara atmoda: septiņi soļi, lai atbrīvotos no svešu viedokļu ietekmes
Foto: Shutterstock

Liels emociju, notikumu, izvēļu un darbību spektrs mums liekas nepieņemams. Taču nevar atbrīvoties no tā, ko neesi pieņēmis! Kad saprotam savas emocijas, beidzot sāk noskaidroties, kādas domas, sabiedrību un pieredzi gribam un spējam izvēlēties.

Ap šo laiku mūs sāk nosodīt par to, ka esam citādi, jo sāk parādīties atmodas pirmie rezultāti. Pakāpeniski zaudējam interesi par to, ko padomās citi, tomēr reizēm vēl vēlamies pārliecināt citus veikt šo atmodas ceļu.

Ir svarīgi saprast, ka atmodas ceļojums ir ceļojums, kurā dvēseles atceras savu patieso Augstākā doto būtību, kas katram ir citāda. Tāpēc, pat ja dažiem no mums ir dota iespēja dalīt dažus dzīves notikumus (vai pat lielāko daļu ceļa) ar kādu citu, ceļojums kopumā katram ir citāds. Tāpat kā mēs nevaram pasteidzināt zieda plaukšanu, mēs nevaram nevienam palīdzēt, cenšoties pamodināt vai nosodot viņu izvēli turpināt būt "miegā". Katram līdz šim ceļojumam ir jānonāk pašam. Pretējā gadījumā viņi to darīs mūsu ietekmē, kas ir pretrunā ar atmodas galveno mērķi – atkarības no citiem mazināšanas.

Pieņemšanai nav sakara ar piekrišanu vai tā, kam mēs nepiekrītam, noliegšanu, un saskatīt labāko nenozīmē piespiest novērtēt kā labas tās lietas, kurās nekā laba nav.

Ko gan mēs varam darīt, ir pieņemt ar mīlestību un redzēt visā labāko. Pieņemšanai nav sakara ar piekrišanu vai tā, kam mēs nepiekrītam, noliegšanu, un saskatīt labāko nenozīmē piespiest novērtēt kā labas tās lietas, kurās nekā laba nav. Lai varētu objektīvi novērtēt lietas, mums tās jāapskata bez šabloniem – jāpieņem. Pieņemot mēs atmetam savu vīziju par to, kādai būtu jābūt mūsu pieredzei un cilvēkiem mums apkārt, tādējādi atbrīvojot sevi no bailēm pielaist kādu sev tuvāk, un, lai kā mēs turpmāk rīkotos, mums būs daudz lielaka skaidrība, un darbībai – daudz augstāka vibrācija, jo bailes mūs neaptumšos.

Šis solis, tāpat kā pārējie, ir vienkārši saprotams, bet ne vienmēr viegli izpildāms.

Bieži vien cilvēkiem ir grūti pieņemt apkārtējos, kuri atšķiras no pašiem fizisku, attīstības traucējumu vai uzskatu dēļ. Šādos gadījumos cietušajiem pat koncepts pieņemt pāridarītājus vai pagātnes notikumus bez nosodījuma un dusmām ir neizprotams.

Ar mani bija līdzīgi. Jau no bērnības mani uzskati un uz tiem balstītās izvēles atšķīrās no citiem bērniem. Par spīti tam, man ļoti patika citiem palīdzēt. Taču reiz cilvēki manu pozitīvo attieksmi pret visiem nolēma izmantot pret mani. Brīdī, kad manas izvēles vairs nesakrita ar viņējām, man sāka darīt pāri un censties aizskart visu, ko turēju par svētu, aizskarot mani ne tikai morāli, bet arī fiziski. Tobrīd es nespēju cilvēkiem nodarīt pāri, es centos ticēt, ka tas reiz beigsies. Taču tas turpinājās, un tābrīža apstākļus man nācās pamest. Kādu laiku pēc tam es atmiņās atgriezos šajos notikumos un domāju, ko gan es būtu varējis darīt citādi. Sapratu, ka man viņiem jāpiedod, taču kā? Es centos attaisnot viņus vairākos veidos, taču, jo vairāk es centos šo situāciju prātā mainīt, jo vairāk tā kļuva par daļu no manis paša.

Pēc kāda laika es pārstāju un samierinājos. Varbūt tā tam vajadzēja notikt? Kas es būtu šodien, ja mana pagātne būtu citāda? Es pieņēmu to, kam, manuprāt, nebūtu vajadzējis notikt, jo tas notika, un neviens mans iekšējais dialogs par šiem cilvēkiem un pieredzi nemainītu to. Tas pārveidoja manu dzīvi, un tagad šīs atmiņas vairs nerada man problēmas.

Sperot šo soli, jautājums, kuru netieši uzdodam, ir – ko es sev iestāstu, kas mani attur no iesāktā turpināšanas?

Ir viegli sajaukt pieņemšanu ar pasivitāti, īpaši, ja joprojām esam situācijā, kurā mums tiek darīts pāri. Pasivitāte ir rīcības trūkums. Pieņemšana ir pretējais bezdarbībai, nevēlmei mainīties un izmantošanas atļaujai, kas, tāpat kā sāpju noliegšana, ir reakcija uz nepieņemamo, to, kas rada bailes. "Pieņemt" nozīmē neapstrīdēt esošo, lai varētu pārveidot milzīgo enerģijas apjomu, kuru tērējam, pretojoties realitātei, dziedināšanai un savu dzīvju pārveidošanai šajā brīdī. Tas nozīmē adaptēties, kas, savukārt, ļaus mums izbeigt esošo situāciju.

Kad spējam pieņemt visas savas daļas un saskatīt labo visos un visā, mēs esam gana spēcīgi, lai patiesi piedotu, atlaistu un tiktu dziedināti.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form