Par jogas būtību, nevis pozām
Foto: Aral Tasher / cc

Nule kā klajā nākusi Maikla Stouna grāmata "Jogas filozofija". Vai tas ir vēl viens izdevums ar jogas pozu attēliem? Nē, šī grāmata neatkārto daudzās citās pausto jogas "ārējo aprakstu", bet tiecas izteikt tās būtību un pamatot mūsdienu cilvēka saistību ar to.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šajā laikā, kad informācijas tehnoloģiju sprādziens mulsinošā tempā saved kopā cilvēkus un viņu kultūras, idejas, valodas, reliģijas un uzņēmumus, miljoniem cilvēku visā pasaulē aizraujas ar jogu. Tā ir apbrīnojami universāla. Uzskatu, metožu, stilu, attieksmes un filozofiju dažādība veido krāsainu spektru, apvienojot mūsdienu kultūru labākās un arī ļaunākās izpausmes. No vienas puses, radušies “ballīšu jogas” stili, narcisisma kults, vīzdegunīgs askētisms. No otras puses, milzīgā informācijas gūzma un starpkultūru saiknes piedāvā lieliskas jaunas iespējas, kā pilnveidot jogas mākslas formas, kuras vērts nodot citiem.

Maikls Stouns ir psihoterapeits, jogas skolotājs, budisma pasniedzējs, grāmatu autors un sabiedriskais aktīvists. Viņš studējis psiholoģiju, psihoanalīzi, filozofiju, salīdzinošās reliģijas un iegūtās zināšanas izmantojis, lai tradicionālās senās mācības apvienotu ar mūsdienu psiholoģijas un filozofijas atziņām.

Maikls Stouns vada dažādas jogas nodarbības, arī īpaši medicīnas darbiniekiem (ārstiem, medmāsām, psihiatriem, paliatīvās aprūpes speciālistiem, psihoterapeitiem).

Šajā grāmatā autors jogu skata tās patiesajā gaismā, parādot mums vienkāršu, līdzjūtības pilnu ceļu cauri dažādībai, sarežģītībai un izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies savā personīgajā praksē un sabiedrībā, veidojot kultūru, kas sakņojas jogas visuniversālākajos principos. Jogas prakse un filozofija šeit skatīta caur mūsu attiecību, emociju, jūtu, sajūtu un domu prizmu mūsu reālās dzīves kontekstā. Vissvarīgākā, sirds dziļumos apslēptā, izpēte dāvā atklāsmi, kā kuģot viedokļu, vingrinājumu un emociju okeānā.

Piedāvājam fragmentu no grāmatas.

Maikls Stouns “Jogas filozofija”

Apgāds “Lietusdārzs”
No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante.

Ja aizmirstam par psiholoģijas lomu mūsu esībā uz šīs pasaules, jogas prakses dziļākie slāņi mums nav pieejami, tāpēc neizbēgami atkārtojas neapmierinātības un nemiera ieradumi. Praktizējot jogas pozas, mēs neapšaubāmi redzam noteiktas fiziskas pārmaiņas, taču dziļākās barjeras prasa pieverst uzmanību bez patikas vai nepatikas – prātam jābūt gatavam uztvert visu, kas parādās apziņas laukā. Citādi mūsu dziļākās barjeras rada simptomus, kas sanskritā tiek apzīmēti ar vārdu granthi un burtiski nozīmē – prāta un ķermeņa mezgli. Šos mezglus sākotnēji iepazīst caur neapmierinātības simptomiem, proti, sešām indēm.

Palikušas zemapziņā, šīs indes izraisa neprasmīgu rīcību, tādējādi veidojot karmu – nemaldīgu cēloņsakarību, kas atbalsojas ikvienā cilvēkā un dzīvē kopumā.

[...]

Jogas pozas mēs sākam praktizēt ar mērķi atbrīvoties no ciešanām un atrast veidu, kā dzīvot dzīvi ar mazāku piepūli, bet lielāku lunkanību. Joga ir ceļš uz atbrīvošanos no ciešanām. Taču pēc sākotnējā pacēluma un medusmēneša mēs atklājam psihologisku un fizisku barjeru labirintu, kurā mūsu prāts un ķermenis ir ieslodzīti stingri iepriekš nosacītos parametros.

Pēc kāda laika man bija iespēja jautāt Pattabhi Džoisam, kā strādāt ar alku, dusmu, maldu, alkatības un skaudības indēm, un viņš atbildēja, ka atbilde radikāli mainītu manu izpratni par jogu un psiholoģiju vispār: „Izprast sirdi var, izprotot piecas klešas. Pārzinot piecas klešas, vairs nav nekādu inžu; nav inžu – nav duhkhas.”

Savu pretindi piecām klešām Pattabhi Džoiss aizguvis no Jogas Sūtrām, kuru autors esot viedais Patandžali, sīki aprakstot piecus faktorus, kuri neļauj mums tikt laukā no nosacījuma refleksu radīto ciešanu apburtā loka. Neierobežota iekāre, slinkums, alkatība, skaudība un citas indīgas jūtas ir dziļāku psiholoģisko faktoru, proti, piecu klešu izpausmes.

Šie pieci faktori, kas ir mūsu neapmierinātības cēlonis, lakoniski apkopo jogas psiholoģijas mācības. Ir jāizpēta piecas klešas, lai tiktu līdz ciešanu saknei un izprastu simptomus. Visas jogas prakses, tai skaitā meditācija, ētika, pozas un dievbijības prakses, ļauj to praktizētājam iedziļināties savā sirdī.

Šajā sirds ceļā noteikti gadīsies šķēršļi. Nevar strādāt ar ķermeni, vienlaikus nestrādājot ar prātu, jo, pētot neapmierinātības simptomus, mēs sākam atskārst fizioloģijas un psiholoģijas nešķiramo dabu. Piecas klešas īsumā raksturo jogas psiholoģiju.

Tags

Ezotēriskā literatūra Joga
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form