Kādā Rīgas centra namā caur lielajiem logiem diezgan bieži var redzēt dīvainas nodarbes, kurās cilvēki kustas, runā, pārvieto pa telpu dažādus priekšmetus un laiku pa laikam aizdomājas. Visas šīs darbības, kas būtībā ved uz to, lai cilvēki spētu atrast paši sevī atbildes uz jautājumiem, vada divas brīnišķīgas dāmas – Alīna Voronova un Olga Čalkina.

Olga ir psiholoģe (absolvējusi Sanktpēterburgas Akmeoloģijas akadēmiju), sistēmu speciāliste darbā ar psihoemocionālām traumām un posttraumatisko sindromu. Alīna ir hipnoloģe (absolvējusi četrgadīgo Psihodinamiskās hipnozes apmācības kursu, ko Rīgā pasniedza Francijas Psihodinamiskās hipnozes asociācijas prezidents prof. Žans Bekio un Šarls Žuslēns), emocionālās veselības speciāliste, starptautiskās Meridiānu enerģijas tehniku attīstības asociācijas locekle, Aura-Somas praktiķe.

Tu esi sistēmas daļa un sastāvi no sistēmām

Metodi, ar kuru viņas strādā, sauc par energoinformatīvo sistēmu modelēšanu (saīsināti – sistēmu modelēšanu), un tā spēj sniegt mums atbildes uz visdažādākajiem jautājumiem – par naudu, biznesu, attiecībām, personisko izaugsmi un veselību. Piemēram – kādi emocionālie stāvokļi ir saistīti ar slimību? Metodes pamatā ir fenomenoloģija - filozofijas un psiholoģijas virziens, kas pēta pasaules uztveri caur jušanu – cilvēks kā bioloģiska būtne jebko šajā pasaulē – vai tā būtu fiziski eksistējoša lieta, vai kāds abstrakts jēdziens – spēj uztvert un aprakstīt caur savām sajūtām. Ērtībai šīs sajūtas ir sadalītas astoņās bāzes emocijās jeb programmās, un katrai emocijai ir sava funkcija. Piemēram, emocija – izbrīns, nodrošina uzmanības pārslēgšanu no viena objekta uz kaut ko citu. Bailes – izvairīties, aizbēgt, dusmas – pārvarēt šķēršļus, iznīcināt ceļā stāvošo, vaina, kauns – pakļaut un pakļauties.

Mēs visi esam sistēmu daļas, un arī paši esam sistēmas. Par to liecina, piemēram, teiciens "veselā miesā vesels gars" – tātad cilvēks kā sistēma sastāv no vismaz diviem elementiem – miesas un gara jeb apziņas. Laimīgā kārtā arvien biežāk mēs runājam arī par trešo elementu – mūsu dvēseli. Mūsu ķermenis sastāv no orgānu sistēmām – elpošanas, gremošanas utt., un paši veidojam sistēmas – darba kolektīvus, ģimenes vai cilvēkus, kas brauc, piemēram, 15. trolejbusā. Katrā no šīm sistēmām mēs atrodamies pastāvīgā mijiedarbībā ar citiem tās elementiem. Šī mijiedarbība notiek pēc zināmiem nerakstītiem likumiem – tie izpaužas kā mūsu tiesības, pienākumi un "specefekti".

Mēs nezīlējam un neparedzam nākotni, mēs ļaujam cilvēkam ieskatīties sevī. Tāpat uzmanīgi izturamies pret iepriekšējām dzīvēm, jo pastāv jautājums – cik tas cilvēkam tiešām ir vajadzīgs – uzzināt savu pieredzi citās inkarnācijās? Vai nav tā, ka cilvēki vienkārši nevēlas uzņemties atbildību par savu pašreizējo dzīvi... Alīna Voronova

Aplūkojot sistēmu un konkrēta objekta atrašanos tajā, tiek mērīti trīs parametri: pirmkārt, nofiksē, kas ir objekts (es, mans bizness, attiecības ar konkrētu personu, sabiedrība noteiktā vietā), otrs ir objekta stāvoklis (proti, jāņem vērā jau minētās astoņas programmas) un, treškārt, – kāda ir saikne starp izvēlēto objektu un pārējiem elementiem sistēmā. "Piemēram, es varu būt saspringta, jo neesmu izgulējusies, un turklāt, ja braucu bez biļetes, baidīties, ka trolejbusā iekāps kontrole. Tātad mans stāvoklis ir saspringums, un mana saikne ar kontrolieri ir bailes. Tā mēs varam aplūkot jebkuru sistēmu, kura mūs vai mūsu klientus interesē," skaidro Alīna.

Mēs spējam sajust jebko, ja piekrītam to sajust

"Mūsu praksē izmantojam vietniecības fenomenu, kuru zinātne tagad aktīvi pēta, taču pagaidām nespēj izskaidrot, taču mēs ar to saskaramies. Grupu nodarbībās kāds no dalībniekiem tiek iecelts kāda mūs interesējoša objekta "lomā". Līdzīgi kā ar citiem fenomeniem, piemēram, elektrību vai magnētisko lauku – to ir vieglāk sajust un izmantot, nekā vārdos aprakstīt, kā tas strādā. Mūsu spēja sajust jebko, ko mēs piekrītam just, arī ir fenomens. Ir svarīgi saprast, ka vietnieks, uz kuru dažkārt mēdz skatīties kā uz mediju, orākulu vai aktieri, patiesībā ir mērinstruments, kuram ir iedzimta emocionāla mērījumu skala. Jebkuram veselam cilvēkam ir spēja izjust visu emociju gammu. Varbūt koncertējošam vijolniekam vai aktierim šīs skalas ir smalkākas, sadalītas smalkākās iedaļās nekā vienkāršam strādniekam, bet viņi abi ir spējīgi izjust visu diapazonu.

Tas, ko mēs jau zinām, pateicoties pētījumiem, – vietniecības fenomenam ir vistiešākais sakars ar cilvēka un dzīvnieku smadzenēs esošiem spoguļneironiem. No zinātnes viedokļa spoguļneironu funkcija ir nodrošināt, lai mēs varētu imitēt visu, uz ko skatāmies vai ko uztveram. Ikdienā mēs sajūtam spoguļneironus darbojamies, kad nevaram apturēt žāvas, ja redzam, kā blakām nožāvājas kāds cits, vai sajūtam mutē siekalas, raugoties cilvēkā, kurš ēd citronu. Var teikt, ka tieši pateicoties spoguļneironiem, sociālajos tīklos zeļ un plaukst "kaķīšbilžu" kustība – raugoties tajos, mēs neapzināti veidojam bildē notverto minkas labo omu. "Tieši tāpat, deleģējot kādam noteiktu lomu, es saņemu atgriezenisko saiti caur vietnieka izjustajām emocijām. Mūsu uzmanībai piemīt vērā ņemama enerģija.

Uz ko ir koncentrēta mūsu uzmanība, uz to tā arī atstāj iespaidu: jo lielāka tās koncentrācija uz konkrētu objektu, jo lielāks iespaids," Olga klāsta metodes būtību. "Arī kvantu fizikā ir veikti vairāki eksperimenti, kas deva pamatu secināt, ka vērotāja uzmanība, kas pievērsta elektronam, ietekmē elektrona trajektoriju. Tā arī šeit – es uz tevi fokusējos ar noteiktu nolūku (sistēmas modelēšana ir izmantota maksimāli efektīva un īsa formula, lai šo nolūku nodotu), un, ja tu piekrīti, vari kļūt par šo mērinstrumentu."

Vietniecības fenomens, ko zinātne nespēj izskaidrot
Foto: Maija Grāfa svētkos Olga un Alīna konsultēja Vecrīgā. Foto: Boriss Kaplans

"Mēs nezīlējam un neparedzam nākotni, mēs ļaujam cilvēkam ieskatīties sevī," saka Alīna. "Tāpat uzmanīgi izturamies pret iepriekšējām dzīvēm, jo pastāv jautājums – cik tas cilvēkam tiešām ir vajadzīgs – uzzināt savu pieredzi citās inkarnācijās? Vai nav tā, ka cilvēki vienkārši nevēlas uzņemties atbildību par savu pašreizējo dzīvi..."

Juristi uzticas iekšējai sajūtai

Alīna gandrīz 20 gadus nostrādājusi biznesa struktūrās par juristi, bet paralēli nodarbojusies ar pašattīstību, mācījusies arī hipnoterapiju, jogu, cigun, reiki, emocionālās atbrīvošanās tehniku (EFT) taču tolaik šķita – tikai priekš sevis. Kā juriste finanšu sfērā viņa bieži bijusi iesaistīta klientu kreditēšanas jautājumos, novērtējot viņus. Pēc tam Alīna saņēma arī informāciju par to, kā klienti veic norēķinus par izsniegtajiem kredītiem. Jau tad viņa ievēroja, ka vēl sākumā, sākot darbu ar tiem klientiem, kas vēlāk kļuva par nemaksātājiem, viņai radusies nepatīkama diskomforta sajūta, negribējies gatavot dokumentus, radušies kaut kādi šķēršļi, bijis grūti koncentrēties uzdevumam. Ar laiku viņa ievēroja, ka arī augsta ranga tiesu advokāti kā pēdējo argumentu nereti izmanto iekšējo sajūtu, un tā visbiežāk ir patiesa. Tad parādījās metode, kas pateica priekšā, kā šo "iekšējo sajūtu" attīstīt un sistemātiski izmantot, – sistēmu modelēšana.

Olga ir diplomēta psiholoģe, kas savu darbību sāka kā organizāciju psiholoģe, strādājot lielos Krievijas uzņēmumos personālvadības jomā, līdz sasniedza karjeras griestus un nolēma sevi izmēģināt citā jomā. Tajā laikā viņa jau zināja par Helingera konstelāciju metodi, kur tāpat tiek izmantots vietniecības fenomens, un no malas šāda darbošanās šķita dīvaina.

Vietniecības fenomens, ko zinātne nespēj izskaidrot
Foto: Līdzās sistēmizvietojumiem Olgas Čalkinas arsenālā ir EMDR – acu kustību metode, ko izmanto galvenokārt traumu terapijā. Foto: Fotoblog.lv

Taču tad viņa tika izvēlēta par aizvietotāju un saprata, ka izjūtas, kas rodas, patiešām nav viņas izjūtas, bet gan izjūtas šajā vietā, šajā konkrētā sistēmā. Tas bija tik pārsteidzoši, ka pilnībā mainīja Olgas priekšstatus par šo metodi, un viņa nolēma to apgūt un praktizēt. Viņa mācījās Konsultāciju un Sistēmisko risinājumu institūtā un nonāca pie secinājuma, ka ne ar visu no tā vēlas strādāt, – pārāk daudz aiziešanas dzimtas pagātnes vēsturē, traģēdiju analizēšanas un aizvietošanas. Tad viņa uzzināja par Aleksandru Zelinski, kurš, sintezējot savas Helingera metodes, NLP un Eriksona hipnozes zināšanas, ir radījis savu Sistēmu modelēšanas metodi, kas iekaro popularitāti Ukrainā, Krievijā un Vācijā, un devās pie viņa mācīties gan Ukrainā, gan vēlāk turpināja mācības Tallinā, kur iepazinās ar Alīnu.

Emociju atveseļošana nav ilga

Tagad Alīna un Olga ar to nodarbojas profesionālā līmenī, konsultējot cilvēkus gan privātos, gan biznesa jautājumos. Viņas strādā gan pa vienai, gan arī kopā. Olga uzsver, ka kopējās konsultācijas sanāk dziļākas un apjomīgākas, kas nebūt ne visiem klientiem ir vajadzīgs. Viņas vada arī grupu nodarbības par dažādām tēmām, arī biznesam un naudai veltītas. Alīna pietiekami ilgi ir nostrādājusi banku sfērā, un tur uzkrāto pieredzi apvieno ar zināšanām par emociju jomu. "Taču tās nav ierastas lekcijas. Mēs esam praktiķes, ar cilvēkiem darbojamies," saka Alīna.

Var teikt, ka tieši pateicoties spoguļneironiem, sociālajos tīklos zeļ un plaukst "kaķīšbilžu" kustība – raugoties tajos, mēs neapzināti veidojam bildē notverto minkas labo omu. Olga Čalkina


Regulāri notiek arī pētnieciskie semināri, kuros kāda aktuāla tēma tiek izpētīta, balstoties uz tiem emocionālajiem stāvokļiem, kādos atrodas semināra apmeklētāji. Viņas strādā arī ar veselības jautājumiem, taču uzreiz brīdina klientus, ka strādā tikai ar emocionālo simptoma daļu un uz dziedniecību un medicīniskās palīdzības sniegšanu nepretendē. Olga uzsver, ka medicīnisko palīdzību neviens nav atcēlis, turklāt ārstēšanās bieži vien norisinās ātrāk un veiksmīgāk, ja paralēli strādā arī viņas. Praksē bija piemērs, kad klients, kam bija plānota operācija, pie mums atnāca ar "norīkojumu" no ārstējošā neirologa, kurš teicis, ka vispirms būtu vajadzīgs sakārtot savu "emociju haosu" un tikai tad ķerties pie nozīmētā ārstēšanās kursa.

Vietniecības fenomens, ko zinātne nespēj izskaidrot
Foto: Alīnas Voronovas aizraušanās ir Aura–Soma. Šādā amplua viņa bija sastopama arī III Ezotērikas festivālā "Destiny's Gift". Foto: DELFI

Emociju atveseļošana nav ilga, cilvēkiem nav jāapmeklē seansi gadiem ilgi, lai gan ir tie, kas nāk vēl un vēl, jo viņiem tas ir nepieciešams. Tomēr lielākā daļa atnāk ar konkrētu problēmu, atrisina to un aiziet.

Savā darbā abas meitenes izmanto arī citas, atšķirīgas metodes. Alīnai tā ir Aura-Soma un emocionālās atbrīvošanas tehnika (angliski – Emotional Freedom Techniques), bet Olgai – EMDR metode – acu kustību metode, ko izmanto galvenokārt traumu terapijā. Taču viņas pie tā neapstājas un katru gadu turpina papildināt zināšanas, ejot katra savā virzienā, taču saglabājot kopīgo darbu sistēmu modelēšanā.

Source

Orākuls.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form