Gadās tādi sapņi, kas neliek mieru pat vairākas stundas pēc pamošanās. Kā tos saprast un tulkot?

Izdevniecība "Latvijas mediji" nesen laidusi klajā jaunu grāmatu par to, kā saprast sapņu motīvus un simbolus, – "Sapņu tulkošana. Laimīgai dzīvei".

Šis ir praktisks ceļvedis sapņu interpretācijas pasaulē, tas ne tikai pateiks priekšā, ko varētu nozīmēt lidošana, krišana, braukšana, kavēšana, dzīvnieki, krāsas vai skaitļi sapņos, bet arī pastāstīs:

  • kā labāk atcerēties savus sapņus,
  • kā tulkot sapņus pašam,
  • kā sapņi piedāvā problēmu risinājumus.

Piedāvājam fragmentu no grāmatas, kas skaidro, kā interpretēt tos sapņu daļu, kuru nemaz negribas atcerēties, kur nu vēl pieļaut, ka tie varētu pareģot kādus notikumus nomoda dzīvē.

Šausmas un murgi

Ir dvēseles, miesas, goda utt. aizskārumi, kas ir tik dziļi, ka ik pa laikam atgriežas šausmu sapņos un murgos (tai pašā vai mainītā veidolā). Tajos gadījumos, kad ir vērojami tādi smagi savainojumi, būtu jāķeras pie praktiskas (dvēseles, miesas vai personas goda utt.) terapijas pašpalīdzības un/vai profesionālu palīgu jeb terapeitu palīdzības.

Šausmu sapņiem vai murgiem ir tas pats mērķis kā miesas sāpēm: pievērst uzmanību gūtam savainojumam vai bojājumam un mudināt noskaidrot un ārstēt cēloni, kā arī pasargāt sapņotāju no slimības hroniskas formas un sāpju pastiprināšanās.

Šausmu sapņi nereti paši par sevi ir daļa no atveseļošanās procesa, proti, tad, kad sapnī tiek pārstrādātas reālas bailes un briesmas (skat. turpmāk kaut vai 21. un 22. sapni).

20. sapnis: zobārsts, tuvu piecdesmit, stāsta par savu sapni: "Man nāk virsū briesmīgi sakropļots vīrietis ar asinīm pierietējušām acīm. Es guļu gultā kā sastindzis. Panikā pamostos."

21. sapnis: lieltirgotājs, tuvu četrdesmit stāsta: "Visbriesmīgākos murgus es redzēju, kad sāku strādāt N. Šajā laikā es atkal un atkal sapņoju par diplomdarba aizstāvēšanu un katru reizi pamodos vienos sviedros."

22. sapnis: tirdzniecības pārstāvis, arī tuvu četrdesmit, sapņojis: "Puikas gados es kaut kur biju lasījis par spīdzināšanām Latīņamerikā. Šīs ainas (kuras te netiks tuvāk attēlotas) mani gadiem ilgi vajāja jaunības sapņos un palaikam atgriežas arī tagad."

23. sapnis: ārsta palīdze, 34 gadi, par savu sapni: "Kad notika Persijas līča karš, man atkārtojās sapņi, kuros uz mūsu pilsētu krita bumbas. Sapņu tēli līdzinājās Otrā pasaules kara vienlaidu bombardēšanai. Es redzēju bumbas krītam mūsu kvartāla sētas pusē un neizsakāmās izbailēs skrēju pagraba virzienā, lai tur paslēptos."

24. sapnis: namamāte, 41 gads, stāsta: "Mans ļaunākais murgs ir haoss ar lielu jezgu. Es visu laiku esmu ceļā, braukāju šurp un turp pa pilsētu, visdažādāko iemeslu un mērķu dēļ, redzu pelēkās debesis un izplūdes gāzes gaisā. Tu esi ielenkta, saka kāda balss. Es pamostos, pamazām, nevis strauji, un jūtos kā samalta."

Sapņu materiāls šajos piemēros radies gan no objektīviem notikumiem (eksāmens, spīdzināšanas, karš 21., 22., 23. sapnī, iespējams, arī vides piesārņošana 24. sapnī), gan citiem avotiem (20. un 24. sapnis). Personiskais sapņa pārdzīvojums, protams, nešķiro, vai šausmas balstās uz objektīviem faktiem vai ne. Jo katrs sapnis, arī murgs zināmā mērā veido realitāti – garīgo realitāti. Taču sapņu tulkošanā gan ir liela atšķirība, vai sapnis ir objektīvu, ārēju briesmu vai subjektīvu iekšēju apdraudējumu spogulis. Ja kāds, piemēram, dzīvo mikrorajonā ar ļoti piesārņotu gaisu un to redz sapnī, tad viņam ir jāsper citi praktiski soļi nekā tādam, kas sapņo par saindētu zemi kā simbolu tam, ka noteikta dzīves joma viņam pārnestā nozīmē ir "inde".

Turklāt sapņos nereti mēdz notikt pārbīdes. Objektīvas briesmas vai katastrofas sapņos parādās kā pavisam subjektīvu baiļu fons vai apraksts un otrādi: aiz šķietami subjektīviem murgiem slēpjas objektīvas paša personas un citu cilvēku problēmas un nepatikšanas.

Šausmu sapņu un murgu tulkošana

Katram šausmu sapnim un murgam piemērojami dažādi tulkošanas līmeņi.
Vispirms šausmu sapņi un murgi ir jāuztver kā nepieciešama reālās pieredzes pārstrāde. Ir cilvēka tiesību pārkāpumi un cilvēknicināšanas gadījumi, kas nevar neizraisīt riebumu un pretestību. Līdztekus gadās ļoti nepatīkama pieredze, kad mēs lejam "asinis, sviedrus un asaras", kas, par spīti visām ciešanām un stresam, ko tie izraisa, attiecīgajos apstākļos ir nepieciešami vai neizbēgami.

Gan nepieciešamus, gan nevajadzīgus dziļu traumu gadījumus sapņi uztver un, iespējams, parāda – tāda mēdz būt sapņu daba – sava veida lupas efektā, t.i., palielinātus un sevišķi skaidrus. Šajā tulkošanas līmenī viss ir atkarīgs no reāli pastāvošo briesmu personiskās apstrādes. Ir jāizdara praktiski secinājumi un jānosprauž mērķi, ko mēs ikdienā varam darīt pret cilvēka tiesību pārkāpumiem un lielākas cilvēcības sasniegšanai, ieskaitot personisko darba un sadzīves apstākļu atvieglošanu. ("Vislabākie sapņi ir izdzīvotie sapņi" – šī vadlīnija nenozīmē ne murgus ieviest ikdienā, ne dienas laikā izstumt, bet gan daudz vairāk izgaisināt ar praktisku rīcību.)

Šausmu sapņi var vēstīt par mūsu dvēseles brūcēm, kas izsit no līdzsvara un kavē efektīvi īstenot mūsu vajadzības. Tādām garīgām brūcēm ir izšķiroša nozīme 20. un 21. sapnī. Ir pozitīvi un dziedinoši, ka gūtie ievainojumi un bailes šajos sapņos nenogrimst bezvārdu šausmās, bet gan iegūst konkrētu sapņu veidolu. Baiļu sapņi neizraisa bailes, bet gan reaģē uz iepriekš pastāvošām bailēm un cenšas tās pārstrādāt.

Jau Zigmunds Freids attiecībā uz eksāmenu sapņiem (sal. 21. sapnī) ir izdibinājis, ka tajos lielākoties atgriežas ainas no tādām pārbaudījumu un eksāmenu situācijām, kas īstenībā jau ir sekmīgi nokārtotas. Sapnis vai nu pārstrādā bailes, kas pašā eksāmenu situācijā ir apspiestas, vai – tā Freids – sapņi uztver ainas no sekmīgi nokārtotiem eksāmeniem, lai ar to paustu: "Nebaidies, arī šoreiz viss būs labi."

Šausmu sapņi un murgi var paust arī slēptu agresiju. Turklāt ir "pozitīvas agresijas" gadījumi, kas vēsta par to, ka mēs esam gatavi un spējīgi spert nepieciešamus, radikālus soļus. Līdztekus parādās arī postošas agresijas gadījumi, kas vienmēr satur arī sevis izpostīšanas tendenci. Bieži sapņu darbība tiek veidota pēc parauga: "Ko es (morālisku iemeslu dēļ utt.) neuzdrīkstos nodarīt citiem, tas tiek nodarīts man."

Tā, tulkojot kara ainas 23. sapnī, interesantā kārtā izrādījās, ka te vienā sapnī savijušās divas dažādas tendences. No vienas puses, 1991. gada Persijas līča karš sapņotājā aktualizējis bērnības bailes, ko savulaik izraisījuši vecāku un citu radinieku stāsti par Otro pasaules karu. No otras puses, sapņotāja ir pazinusi traku dusmu lēkmes, kas izpaudās plaši izvērstās postīšanas fantāzijās un vēlmēs, kuras arī nāca no bērnības. Viņai bija no svara iemācīties apliecināt pašai sevi un saprātīgā veidā izdzīvot agresīvos impulsus. Tie, proti, kļūst bīstami tikai tad, kad mēs tos cenšamies pilnībā noliegt. Tādos gadījumos mums ir jāiemācās savu spēku un varu nevērst pret citiem, bet gan lietot mūsu pašu labā, lai atrodam vietu, kur mūs apspīd saule.

Līdztekus visām šausmām un vairāk vai mazāk aptveramai agresijai šausmu sapņi un murgi, iespējams, vēsta arī par zināmu baiļu un sāpju baudu. Tā sapņos var izpausties sadistiskas un/vai mazohistiskas tendences. Sāpes, ievainojums un šausmas tad ne tikai tiek uztvertas kā kaut kas briesmīgs, bet arī vienlaikus tām piemīt stipra pievilcība. Tā daudzos gadījumos sajaucas ar vēlmi pēc stipra partnera vai partneres, no kura tu gaidi vadību un dominanci, vai arī ar vēlmi būt tik stipram, lai varētu valdīt pār citiem un pašam atbrīvoties un turēties atstatu no traucējošām ietekmēm. Šajā tulkošanas līmenī vissvarīgākais ir saprotamā formā sakārtot neskaidrās bailes. Kādu vēsti tās nes? Bailes nedrīkst ne novērtēt par zemu, ne glorificēt. Te ir no svara dabūt savā varā savu spēku un brīvību, nevis kāda cita. Un nav runa par sev dotu uzdevumu vai uzupurēšanos, bet gan par ticību sev pašam.

Galu galā šausmu un baiļu sapņi var ne tikai uzmodināt mūs no nakts miega. Varbūt to funkcija ir pamodināt mūsu dienas apziņu un turēt mūs nomodā. Paverot acu priekšā ainas, no kurām mati ceļas stāvus, tie mūs aicina aptvert un integrēt apziņā cilvēciskās eksistences galējības – asināt uztveres spējas arī tādiem fenomeniem un notikumiem, kas tālu pārspēj mūsu fantāziju. Ja mēs neizskaidrosimies ar neizprotamo, tas mūs pārsteigs kā satriecoša laime – vai kā varmācīgs šoks.

Šajā gadsimtā esam piedzīvojuši un fabricējuši šokus – gan kā masu iznīcināšanu pasaules karos un holokaustā, gan kā eksistences apdraudējumu, ko radījušas reaktoru katastrofas un upju un jūru saindēšana. Tas viss spiež apsvērt un saprast neiedomājamo, ja vēlamies saglabāt skaidru un modru attieksmi paši pret sevi un saviem eksistences noteikumiem.

No otras puses, dzīves laime un vēlmju piepildījums šodien vairs nav tikai palaimēšanās. Reālās laimes iespējas mūsu dzīvē liek vēlēties domāt neaptveramo.

Source

Orākuls.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form