Latvijas ezoteriskās literatūras rudens notikums jau piekto gadu pēc kārtas ir "Dzīvesziņas gadagrāmata". Tajā apkopoti lietā liekami padomi un pieredzē izkristalizējušās atziņas, ar ko dalījušies Latvijā pazīstami un cienīti meistari – dziednieki, ekstrasensi, dažādu ezoterikas nozaru praktiķi.

Gadagrāmatas lappusēs astroloģe Baiba Ralle stāsta par zodiaka zīmēm un Jaunā gada apņemšanos, "Orākula" dienas numeroloģiskā fona skaidrotāja Aija Stabiņa – par gada enerģijām, seikatsu masiere Anna Mellupe – par to, kā iemācīties sajust enerģijas, dziednieks un tarologs Ilmārs Briedis – par veselības profilaksi pavasarī, Kristīne Vallere – par to, kāpēc bērnu dvēselītes nenāk, šamane un sistēmfenomenoloģe Marija Blūma-Kauliņa – par augiem rituālos, rituālu praktiķe Dārta Tērauds – par sveču maģiju, atdzimšanas elpošanas trenere Lita Brambate – par to, kā ieelpot labklājības apziņu, pirts meistare Ivita Pičukane – par dabas receptēm sevis lutināšanai, emocionālās veselības konsultante Alīna Voronova – par karmisko saikni ar dzimteni, trenere Līga Krēmane – par Zemes stihijas ļaudīm, Aura-somas speciāliste Santa Pīlāce – par "diagnozi", ko rāda tava krāsu izvēle, kristālu un maiju kalendāra eksperte Gunta Dauģe – par to, kā atrast savu kristālu, vikkas pasniedzēja Helga Eglīte – par Samhain tradīcijām un slotu, teta viļņu dziedniecības praktiķis Miks Viesturs Austrums – par dziedināšanas ētiku, ekstrasense Leida Tīlika – par to, kāpēc vērts ielūkoties iepriekšējās dzīvēs, kraniosakrālais terapeits Māris Pelēkais – par seno vārpstiņas maģiju un astroloģe Aija Austruma – par pirts(ne)mīļa piedzīvojumiem un septiņām pirtī gūtajām mācībām.

Neiztrūkstoši gadagrāmatā iekļauts kalendārijs ar labākajām dienām un laikiem pirtij, zālēm, talismanu gatavošanai un citiem rituāliem.

"Dzīvesziņas gadagrāmatu" izdod izdevniecība "Latvijas mediji", tās sastādītāji ir Aija Austruma, Iveta Eglīte, Miks Viesturs Austrums un Laura Grīnvalde.

***

Tavai uzmanībai – fragments no "Dzīvesziņas gadagrāmatā 2020" iekļautā Guntas Dauģes raksta "Akmeņi – dzīvās būtnes, kas sakārto mūsu vibrācijas".

Pirms septiņiem gadiem es saņēmu dāvanā skaistu dūmakainā kvarca kaklarotu. Tajā brīdī mana sapratne par akmeņu pasauli bija... nekāda. Es, protams, zināju, ka rotās mēdz likt akmeņus un ka tiem it kā piemītot kaut kādas spējas, bet tas arī viss. Stāsta paradokss ir tajā, ka dūmakaino kvarcu mēdz asociēt ar akmeni, kas palīdz cīņā ar atkarībām, bet manā gadījumā tas bija grūdiens akmeņu virzienā.

Šobrīd manas attiecības ar akmeņiem es nekādi nespēju noslēpt – tie vienkārši ir visur – gredzenos, rokassprādzēs, auskaros, darbā uz galda un pat gultā. Un es neslēpju šo savu bezgalīgo mīlestību pret šīm būtnēm.

Jā, jā, akmeņi ir būtnes. Bet visu pamazām.

Kā un kāpēc strādā akmeņi?

Tātad akmeņi ir ļoti lēnas būtnes. Dzīves būtnes definīcija paredz, ka tā spēj ēst, augt un vairoties. Visas šīs lietas akmeņi tiešām dara!
Nav nekas jauns, ka akmeņi aug. Ir zinātniski pierādīts, ka akmeņi pat elpo. Viņi pārvietojas un pat mirst. Jā, laika mērogi, kuros tas viss notiek, ir cilvēkam neaptverami, bet vismaz man
tos ir grūti uztvert citādi, kā vien kā dzīvas būtnes.

Nemēģinot iet dziļi fizikā, varu teikt vien to, ka katram akmenim piemīt vibrācija. Šī vibrācija ir visbūtiskākais faktors (bet ne vienīgais, jo, piemēram, arī krāsa, forma, faktūra var būt pie šādiem faktoriem), kas padara akmeņus iedarbīgus.

Visas dzīvās būtnes ir tendētas sadarboties un mijiedarboties. Katrs, ar ko mēs nonākam saskarsmē, mūsos rada tendenci pielāgoties un meklēt kopīgu saskarsmes punktu. Mijiedarbojoties ar otru cilvēku, mēs varam nonākt līdz skaistai draudzībai, konfliktam vai kompromisam, kas nemitīgi attīstās un mainās, un, nonākot saskarsmē ar akmeni, arī notiek šī te pielāgošanās.

Tā kā akmeņi ir krietni inertāki, tad mēs esam tie, kuri vairāk pielāgoties akmens vibrācijai. Ja akmeni nēsājam ikdienā līdzi, tad esam spiesti nemitīgi pielāgoties viņa vibrācijai. Rezultātā sākam darboties citādi, un pienāk brīdis, kad jau esam pieraduši būt savādāki, ka turpinām tādi būt arī tad, kad akmens vairs nav mūsu tuvumā. Mēs esam izmainījušies.

Mazliet par mums pašiem

Mēs esam sarežģītas būtnes, kuras krietni vien neaprobežojas ar fizisko ķermeni (kas gan nav nekas jauns). Mūsos ir ne viens vien enerģētiskais ķermenis. Es parasti saku – ja kaut ko nav iespējams izskaidrot vienkārši, tad to mēs neesam līdz galam sapratuši.

Varbūt es nezinu visu, bet tas, kā es to redzu, ir – katra mūsu rīcība, doma, emocija rada enerģētisko svārstību ap mums.

Vēl vairāk – arī mūsu neapzinātās daļas rada dažādas frekvences: piemēram, iekšējie orgāni katrs vibrē pa savam. Tāpēc mēs esam vibrējošas būtnes!

Ja mēs katru dienu sev sakām, ka nekam nederam, tad mēs radam šādu enerģiju sev apkārt. Tas darbojas tik spēcīgi, ka gan citi cilvēki, gan Visums to pieņem kā patiesību. Rezultātā mēs esam visus pārliecinājuši par mūsu nederīgumu. Ja mūsu domas ir haotiskas, ja mēs nemitīgi radām neveselīgas emocijas, kuru vibrācijas negatīvi ietekmē kādu no mūsu orgāniem, tad rezultātā mēs kļūstam slimi arī fiziski. Šis te enerģētiskais mākonis ap mums jeb mūsu aura ir nemitīgi mainīga, kustīga vibrācija. Godīgi sakot, mēs esam vienkārši staigājošs troksnis, kur lielākā daļa dažādo frekvenču nav vienmērīgas, nav harmoniskas un bieži vien ir pat nepatīkamas.

Savukārt akmens ar savu konkrēto frekvenci mūsos sakārto kādu no tēmām. Tas ir kā mūzikas instrumentam noskaņot konkrētu stīgu.

Source

Orākuls.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form