Tikala – noslēpumainais maiju civilizācijas brīnums džungļu biezoknī
Foto: Canva.com

Bieza lietus meža un noslēpumu ieskauta, Tikala ir viena no lielākajām maiju civilizācijas senvietām. Eksotiskā metropole ar iespaidīgām celtnēm savulaik bija reģiona varenības simbols, tādēļ mūsdienās pētniekiem šeit izdodas uziet dažādus unikālus vēsturiskos artefaktus un atklāt pārsteidzošus jaunumus par seno pilsētu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

12 kvadrātmetrus plašā Tikala Gvatemalas džungļos bija varenās maiju karalistes galvaspilsēta - līdere politiskā, ekonomiskā un militārā ziņā. Savu ietekmes virsotni tā sasniedza no 200. līdz 900. gadam, tomēr pēcāk salīdzinoši ātri iznīka, atstājot vien pamestas būves kā apliecinājumu agrākajai varenībai.

Pētnieki izvirzījuši dažādus minējumus un teorijas par to, kas notika ar tolaik ievērojamo reģionu, taču tā arī nav izdevies nonākt pie vienprātīgas versijas.

Taču tagad atklājēji ir gatavi atkal iegrimt vēstures dzīlēs un uzzināt jaunu informāciju. Kanāla "National Geographic" raidījuma "Pazudušās pilsētas: Tikala" komanda pētnieka Alberta Lina vadībā dosies uz Centrālamerikas džungļiem, lai ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību atklātu noslēpumus par senvietas dzimšanu, dārgumiem un maiju kultūru. Raidījums televīzijas ekrānos jau pavisam drīz – otrdien, 28. septembrī, plkst. 22.00!

Lai sagatavotos piedzīvojumiem, "National Geographic" aicina ielūkoties maiju civilizācijas vēsturē un iepazīstina ar senās pilsētas Tikalas rašanos un izzušanu.

Attīstība un straujais noriets


Maiju impērijas izaugsmes laikā senpilsēta bija ļoti nozīmīga un ietekmīga vieta, kas kontrolēja plašus teritorijas apgabalus. Civilizācija šo vietu apdzīvoja aptuveni no 700. gada p.m.ē. līdz mūsu ēras 10. gadsimta beigām.

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā reģions uzplauka gan politiskā, gan kultūras ziņā. Plašajā un turīgajā apkaimē mitinājās vismaz 80 000 cilvēku, kā arī Tikalā atradās labas ūdens apūdeņošanas sistēmas un neskaitāmi ceļi, kas savienoja ar dažādiem ciemiem. Centrā slējās desmitiem piramīdu, simtiem tempļu un altāru. Arheologi šajā vietā atraduši pat pierādījumus par lauksaimniecisko darbību, kā arī keramikas paliekas, kas datētas ap 700. gadu p.m.ē.

Pilsētas attīstību ļoti ietekmēji arī tās iedzīvotāji – maiji. Tā bija attīstīta civilizācija, kas pārzināja inženierzinātni, matemātiku un astronomiju pat labāk nekā Eiropas iedzīvotāji. Viens no zināmākajiem maiju sasniegumiem ir viņu veidotā īpašā laika mērīšanas sistēma, ko mūsdienās pazīstam kā maiju kalendāru.

Līdz mūsu ēras piektā gadsimta sākumam dinastijas valdnieki pavēlēja uzbūvēt sarežģītu un efektīvu aizsargmūri apkārt pilsētai. Tas arī izdevās – nocietinājums aizsargāja centru pret ienaidniekiem, kuru viņiem netrūka, jo maiji bija karstasinīgi karotāji. Tomēr mūris nespēja aizkavēt pilsētas sabrukumu, kas, pēc pētnieku domām, sākās pašas civilizācijas iekšienē.

Vēsturnieki uzskata, ka pārapdzīvotība un no tā izrietošā mežu izciršana noveda pie ražas izzušanas, un cilvēki vēlējās pamest reģionu, nevis badoties. Tādējādi līdz 900. gadam Tikala, tāpat kā liela daļa maiju impērijas, piedzīvoja strauju lejupslīdi. Turklāt pētnieki uzskata, ka aptuveni tajā laikā reģions kļuva par sausuma un slimību uzliesmojumu epicentru.

Visu šo apstākļu ietekmē reiz tik varenā un ietekmīgā apkaime ātri iznīka, un 10. gadsimta beigās lielākā daļa iedzīvotāju Tikalu pameta. Pēdējais zināmais maiju civilizācijas teksts, kas iegravēts senajā pilsētā, datējams ap 869. gadu. Diemžēl jau tad bija sācies pakāpenisks dinastijas noriets. Tikai pēc daudziem gadu simtiem cilvēki, kas šajā vietā ieradās, atklāja, ka pamestajā pilsētā iedzīvotāji aiz sevis atstājuši brīnišķīgus un nozīmīgus vēsturiskos pieminekļus.

Sports un kultūra apslēptajos džungļos


Stāvi, piramīdām līdzīgi tempļi sniedzās augstu debesīs, apkārt Lielajam laukumam ("The Great Plaza"). Tas gadsimtiem ilgi bija brīnumainu rituālu un ceremoniju centrs, kā arī dažādu sporta notikumu vieta.

Teritorijā bija arī dažādi citi laukumi, kur senie sportisti nodarbojās ar dažādām aktivitātēm. Proti, viens no pārbaudījumiem bija bumbas noturēšana gaisā, neizmantojot rokas. Nav skaidrs, kā un vai tika skaitīti punkti, bet mērķis bija uzvarēt. Lēš, ka komandas līderim sods par zaudējumu bija nāve. Toties citi vēstures eksperti uzskata, ka nāve uzvarētājiem bija kā pagodinājums.

Pilsētā atradās arī Galvenā akropole, kuru veidoja 42 ēkas un seši iekšējie pagalmi. Tie bija savienoti ar ejām un vairāklīmeņu kāpnēm, gluži kā labirintā.

Populāra un rosīga vieta bija ne tikai Lielais laukums, bet arī daudzveidīgie tempļi. Iespaidīgākais bija tieši Templis IV, kurš sniedzās teju 65 metru augstumā. Zīmīgi, ka nokļūšanai pašā celtnes augšdaļā, iedzīvotāji visbiežāk izmantoja kalnu kazas. Šos iespaidīgos objektus numurēja pēc kārtas, tāpat kā piramīdas.

No šo augstceltņu virsotnēm varēja vērot citu majestātisku tempļu jumtus, tur pavērās lielisks skats uz lietus mežu greznību un katram bija iespēja pārliecināties par šīs slēptās civilizācijas īpašo atrašanās vietu.

Mūsdienu varenība un mantojums


Daudzas iespaidīgas maiju konstrukcijas jau kopš 2000. gada pirms mūsu ēras atrodas Meksikas dienvidaustrumu, Gvatemalas, Belizas un Hondurasas rietumu daļas džungļos. Tomēr pašu Tikalas pilsētu atklāja salīdzinoši nesen – 1696. gadā. Savukārt tikai 19. gadsimta vidū Eiropas pētnieki sāka rūpīgāk izzināt Gvatemalas ziemeļu daļu.

Arheologi gadu desmitiem centušies rast atbildes, kas slēpjas džungļu biezoknī. Pavisam nesen pētnieki kartēja vairāk nekā 2000 kvadrātkilometrus Pitenas ziemeļos, pārvietojoties ar lidmašīnu, kas aprīkota ar lāzeriem. Tā atklāti vairāk nekā 60 000 dažādu objektu, tostarp mājas, nocietinājumi un celiņi. Tas zinātniekiem liek domāt, ka teritorijā iedzīvotāju skaits bijis nevis līdz šim uzskatītie pieci miljoni, bet gan 10 vai pat 15.

Tikala – noslēpumainais maiju civilizācijas brīnums džungļu biezoknī
Foto: Canva.com

Viens no galvenajiem veiktajiem atklājumiem – atrasta līdz šim nepamanīta piramīda, kas bija paslēpusies netālu no pilsētas centra. Līdz šim to uzskatīja par vienkārši dabisku pakalnu.

Zīmīgi, ka 1979. gadā seno maiju pilsētu Tikalu iekļāva UNESCO Pasaules mantojumā sarakstā. Mūsdienās tur rīko ekskursijas, kā arī interesanti var apmeklēt Tikalas Nacionālo parku.

Šis ir tikai neliels ieskats noslēpumainajā un brīnumainajā Tikalas pilsētā, ko jau otrdien, 28. septembrī, plkst. 22.00 kanālā "National Geographic" tuvāk dosies pētīt harizmātiskais izaicinājumu meklētājs, pētnieks Alberts Lins. Dodies viņa līdzi iekšā džungļos, lai pētītu maiju civilizācijas "dārgakmeni" – Tikalu!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form