Vai Dievam mūsu lūgšanas rūp? Ja nē, – tad kāpēc?
Foto: Shutterstock

Pēdējā laikā medijus piepilda materiāli par tēmu, kā vērsties pie Augstākajiem spēkiem, kādiem vārdiem un kādā noskaņojumā tos uzrunāt un kā vispareizāk formulēt savu lūgumu, lai būtu izredzes tikt sadzirdētiem. Bet kam īsti mēs lūdzam, un kāpēc lūgšana "darbojas"?

Lai varētu atbildēt uz šo jautājumu, mums vispirms nāksies atbildēt uz diviem citiem jautājumiem:

1) kas ir Dievs?
2) kas ir lūgšana?

Jautājumi, protams, nav vienkārši.

Dievs pavisam noteikti nav antropomorfs večuks ar garu baltu bārdu, kā to mēdz attēlot Eiropas tradīcijās. Jūdaismā un Islāmā Dievu vispār nedrīkst attēlot. Kristietībā vēsturiski izveidojusies tradīcija, kurā Dievs (Tēvs) tiek attēlots kā vecis ar garu, baltu bārdu. Jūdaismā izšķir Jahvi – kā izraēļu cilts dievu (t.i., dievu, kurš radījis izraēļus) un Elohimu (burtiski – "Visi labie gari"), ko varētu interpretēt kā eņģeļu kolektīvu vai "arodbiedrību" kristiešu terminoloģijā.

Tālāk parādās masonu terminoloģija: "Visaugstākais Radītājs" vai "Visuma Lielais Arhitekts", kas norāda uz to, ka Dievs ir mentāla plāna veidojums, programma, Visuma Saprāts vai "Lielais Dators", kas vada procesus Visumā. Līdz ar to atkrīt Dievs kā egregors, jo egregori ir cilvēku kolektīva veidotas enerģētiskas būtnes, kuri mums piedāvā to vai citu risinājumu, un mums ir brīvā izvēle – pieņemt šos piedāvājumus vai nepieņemt. Kristietības terminoloģijā to varētu apzīmēt ar "kārdinājumu" (t.i., egregors ir tas, kas mūs kārdina).

Bet dažādām reliģijām un konfesijām ir dažādi egregori. Tas izskaidro to, kāpēc "Dievs ir viens, bet reliģiju vesels bars". No kā loģiski izriet, ka nav vienas patiesas reliģijas, bet katrai reliģijai un katrai konfesijai/sektai ir sava daļa patiesības. Dažādu konfesiju un reliģiju esamība garantē, ka darbosies princips "skaldi un valdi" – sašķeļot cilvēci, to ir vieglāk vadīt, izmantojot to, ka visi karo ar visiem.

Kosmiskā informācijas plūsma?

Vai varbūt Dievs ir "Sudrabainā Gaisma"? Citiem vārdiem – lejupejošā vai informatīvā plūsma? Lejupejošā vai informatīvā plūsma ir tikai plūsma un, tāpat kā jebkura cita materiālās pasaules daļa, var tikt izmantota, lai izzinātu Dievu, bet šī plūsma nav Dievs kā tāds, tas ir tikai viens no viņa izpaudumiem, tāpat kā cilvēka materiālais ķermenis. Lejupejošā plūsma pārstāv vīrišķo enerģiju un bieži (un, manuprāt, kļūdaini) tiek interpretēta kā tas, ko kristieši apzīmē ar terminu "Svētais Gars". Jā, ir zināmas paralēles izpaudumos, bet tās tomēr ir dažādas parādības. Īpaši, ja ņem vērā, ka orģinālvalodā vārdkopa "Svētais Gars" ir sieviešu dzimtē.

Kosmiskā Plūsma – tās līmenis ir mazliet augstāks. Tāpat kā Sudrabainā Gaisma, Kosmiskā Plūsma ir informācijas avots kontaktieriem, šamaņiem un citiem čenelingotājiem.

Pēc ezotēriķu klasifikācijas Kosmiskā Plūsma, šķiet, ir klasificējama kā astrālās, nevis mentālās pasaules parādība. Tai nav dzimuma iedalījuma, bet informāciju, kuru no tās saņem, vēl joprojām ietonē cēloņsakarības vai karmiskais princips. Citiem vārdiem – karma vai "grēks" kristiešu terminoloģijā darbojas kā gaismas filtrs, "saules brilles", kas izkropļo informāciju, kuru saņemam no astrālā plāna.

Cilvēks kā Dieva izpaudums

Tātad katrā cilvēkā ir daļiņa no Dieva, kuru ir pieņemts dēvēt par dvēseli.

Katrs ar vārdu "dvēsele" saprot kaut ko citu, tāpēc vienosimies, ka dvēsele nav personība: personība atbilst "zemākajam es" vai "ego", savukārt dvēsele atbilst "augstākajam Es" pēc ezotēriķu klasifikācijas. Ķīnieši to dēvē par "Patieso Cilvēku", bet kristiešu terminoloģijā visvairāk atbilst jēdziens "Sargeņģelis". T.i., cilvēka Augtākais, Patiesais ES, kas stāv virs karmiskajām saitēm, – viņa monāde Atma-Budhi-Manas, kas ir patiesā, nemirstīgā cilvēka daļa. Monādi neietekmē karmiskās saites un parādi – kristiešu terminoloģijā tas būtu apgalvojums ka šī daļa ir " bezgrēcīga".

Ja pieņemam, ka ezotēriķiem ir taisnība, tad cilvēks kā "matrjoška" sastāv no vairākiem ķermeņiem:

  • fiziskā, kuru mēs aptaustīt varam,
  • ēteriskā, uz kuru daļēji reaģē mūsu fiziskie maņu orgāni,
  • emocionālā jeb astrālā, kas sastāv no mūsu emocijām,
  • mentālā, kas sastāv no mūsu domām,
  • cēloņsakarības vai karmiskā (kazuālā), kas glabā mūsu iepriekšējo dzīvju pieredzi,

un monādes Ātma–Budhi–Manas, kuru budisti dēvē par "Apskaidrības" vai "Budas ķermeni", bet kristieši par "Jēzus apziņu". Kāpēc ir vajadzīga šāda "maskarāde"?

Dievišķais nevar tiešā veidā – nepastarpināti – pētīt materiālo, tāpēc, lai Dievišķais spētu projicēties matērijā, tam vajadzīgi "taustekļi ar daudzslāņainu sīpoltipa pārklājumu".

No tā izriet ka Dievs pēc struktūras atgādina ķemmi vai medūzu, kur katrs atsevišķs cilvēks ir viens "ķemmes zars" vai "medūzas tausteklis", kas kā "dievišķa zonde" pēta materiālās pasaules likumsakarības, daudzos iemiesojumos izejot arvien jaunus un jaunus vienas un tās pašas spēles variantus. Spēle "Cirks" labi ilustrē šo procesu.

Viens no visbūtiskākajiem secinājumiem: Augstākajā plānā visi cilvēki ir vienoti kā vienas rokas pirksti, un tas, kurš dara ļaunu otram cilvēkam, vispirmām kārtām dara ļaunu pats sev!

Tomēr to, kas ir Dievs, mēs tā arī nenoskaidrojām: ar smadzenēm, kuru jauda ir ierobežota, nevar aptvert Dievu, kas ir neierobežots!

Kas ir lūgšana?

Lūgšana ir atslēga, kas atver durvis! Jautājums – pie kā?

Te nu ir varianti: vai nu pie egregora, kas sadzīves plānā spēj dot visai taustāmu atbalstu, tajā skaitā – gluži materiālu (to sauc par maģiju), vai arī pie cilvēka paša Augstākā Es – viņa "Sargeņģeļa".

Otrajā gadījumā lūgšanu sauc par patiesu un uzskata, ka cilvēks ir sasniedzis savu garīgo, ne materiālo mērķi. Tādējādi tas, ko dažādās reliģijās dēvē par "kalpošanu", var tikt interpretēts kā savas patiesās būtības izzināšana.

Ceru, ka manas pārdomas kādam palīdzēja izprast sevi un to, kam viņš grib ticēt.

Kāpēc Dievam ir dziļi vienaldzīgi jūsu savtīgie nolūki un pat jūsu dzīvība, kāpēc Augstākie spēki pieļauj vardarbību, negodīgumu, karus, nelaimes utt.? Visas mūsu nelaimes ir tikai sevis izzināšanas skola, nekas vairāk, un cīnīties ar netaisnību, paļauties tai vai pašam to radīt – tā ir mūsu brīvā izvēle. Dzīve ir tikai spēle, un mēs – kauliņi uz spēles laukuma.

Source

Orākuls.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form