Radīt no plazmas
Foto: Privātais arhīvs

Arvis Liepa, "Liquid Plasma Crystals" dibinātājs, jau vairākus gadus studē un pēta acīm neredzamo plazmas lauku mums apkārt. Mēs to neredzam, īsti neizprotam, bet sajūtam un varam to izmantot, lai izmainītu savu dzīvi, stiprinātu savu veselību, garīgo pasauli un attiecības ar apkārtējo vidi. Par to, kā pats līdz tam nonācis, Arvis dalās arī ar "Orākuls.lv" lasītājiem.

Kā tu līdz tam nonāci?

Lai kaut kur nonāktu, mums no kaut kurienes ir jāsāk iet šajā dzīvē. Katram no mums dzīve met dažnedažādus līkumus, piespēlē dažādas situācijas un bieži vien mēs pat nenojaušam, kas mūs aiz tiem sagaida. Bet tas nenozīmē, ka ir jāsteidzas notikumiem pa priekšu, svarīgi ir fokusēt domu spēku šodienā, jo katra diena ir kā jauns sākums, jauna apņemšanās, kuru katrs no mums mēģina nodzīvot pēc iespējas labāk, mācoties no kļūdām, uzkrājot pieredzi, vingrinoties un attīstot savas iemaņas un prasmes. Mēs visi cenšamies, jo gribas padarīt visu pēc iespējas labāk gan savā ikdienā, gan attiecībās, gan darbā, bet ne vienmēr un ne visiem tas tā izdodas vienlīdz labi. Agrāk vai vēlāk mēs visi nonākam dzīves punktā, kad sākam uzdod lielos jautājumus: kā man būtu jārīkojas, lai dzīvē ietu labāk, vai es daru to, kas man būtu jādara? Katram šis ceļš ir atšķirīgs un arī izšķirošie punkti mēdz būt ļoti atšķirīgi, tas arī padara visu krāsaināku un interesantāku. Arī mans dzīves ceļš ir bijis līkumiem bagāts, un es šos lielos jautājumus sāku uzdot sev ļoti agri. Astoņpadsmit gadu vecumā ļoti avantūristiski devos cauri visai Eiropai bez naudas, ar mugursomu plecos un pilnīgu paļaušanos uz savām iegūtajām zināšanām, biju jautājumu pilns, līdz ceļojuma laikā sāku rast pareizās atbildes. Nekas nevar sajūsmināt vairāk kā brīži, kad atrodi pareizās atbildes!

Darbs sākas ar sevi, es noteikti nebūtu nonācis pie tā, ko daru šodien, ja man nebūtu bijis šis avantūristiskais ceļojums cauri Eiropai ar psiholoģiskām un ezotēriskām pamatzināšanām kā manu vienīgo valūtu uzsākot šo ceļu. Kā jau visi, arī es guvu dzīves mācības kļūdoties, bet es ātri mācījos, jo, kad esi ceļā viens un bez līdzekļiem, tad tu ātri sāc izprast, saskatīt, ka tu patiesībā neesi viens, ka kāds tev pasargā, pamodina, piespēlē iespējas un, ja tu uzsāc kaut ko darīt no sirds, tad Visums vienmēr ir ar tevi. Ceļā viss ātri manifestējas un tu ātri ieraugi domu un vārdu burvības spēku un to atbildību, ko tie nes. Tas pats attiecas uz visu, ko darām savā dzīvē gan mazās, gan lielās lietās.

Par saviem nozīmīgākajiem dzīves līkumiem es noteikti vairāk pastāstīšu savā pirmajā pasākumā Latvijā, 2020. gada martā, par ko man ir liels prieks! Es jūtos pateicīgs par šo uzaicinājumu, jo tieši Latvijā sākās mans ceļš, līdz nonācu saulainajos dienvidos Francijas Rivjērā, vietā, kuru nu jau vairāk nekā 10 gadus saucu par mājām. Esmu vadījis vairākus pasākumus Francijā par plazmu, lielākais bija zālē ar vairāk kā 100 dalībniekiem un ilga divas pilnas dienas. Zālē bija gan veselības nozares speciālisti, veterinārārsti, homeopāti, naturopāti, un vienkārši cilvēki, kurus interesē ne tikai mūsu dzīves un ķermeņu fizikālā jeb materiālā puse, bet arī smalkākās dimensijas. Francija mani iedvesmo, pilnveido tieši no savas ēteriskās informācijas telpas viedokļa. Francijas kultūrvide un vēsture ir gadsimtiem dziļa, zināšanas ir krātas un rūpīgi glabātas, tai skaitā nenovērtējamas alķīmijas un citas senas un mistiskas tradīcijas.

Es agri sāku interesēties par psiholoģiju, ezoteriku, astrālo pasauli, biju izlasījis visas grāmatas, kuras varēju atrast bibliotēkā, tolaik datoru vēl nebija. Francijā man bija arī labs skolotājs franču mākslas vēsturē, viņa sniegto man neviena grāmata nevar aizstāt, tā es beidzot nonācu arī līdz alķīmijas zināšanu pērlēm. Man piemīt spēja redzēt lietu kopsakarības un paredzēt procesu attīstību, kamēr citi to vēl neredz. Man bieži saka: "Jā, Arvi, tev bija taisnība, bet mēs to toreiz nesapratām, neredzējām...''

Radīt no plazmas
Foto: Privātais arhīvs

Agrāk domāju, ka visi cilvēki redz un saprot apkārt notiekoši līdzīgi man, bet izrādījās, ka tā nav, tā nu pilnīgi nejauši esmu sācis koučot cilvēkus, tikt galā ar dažādām dzīves situācijām, pat pats īsti uz to nefokusējoties, tas notiek kaut kā dabīgi. Tā kā es vienmēr paralēli esmu interesējies arī par jaunāko zinātnē, tā vienmēr ir gājusi paralēli maniem dzīves līkločiem pa blakus taciņu, līdz likumsakarīgi mūsu ceļi sakrustojās. Interesējoties par mistisko, mana vīrišķā racionālisma puse radīja dabīgu vajadzību rast zinātnisko skaidrojumu visam mistiskajam, tā nu pakāpeniski no žurnālu lasīšanas pārgāju uz zinātnisko rakstu studēšanas, pavadīju daudz stundas, mācoties no labākajiem lektoriem Mičiganas un Masačūsetsas tehnoloģijas institūtos, klausoties viņu lekciju ierakstus, sekojot līdzi zinātnisko konferenču tiešraidēm, līdz es sāku arī saskatīt, kur zinātnes racionālisms buksē un šobrīd jau redzu to sienu, kurā tā drīz vien ieskrien. Man patīk rast zinātnisko skaidrojumu mistiskajam un es protu to savilkt kopā cilvēkam daudz izprotamākā veidā, tā nu es esmu nonācis pie izpratnes par plazmu.

Kas ir plazma?

Par plazmu mūsdienu skolās īpaši nemāca, to neskaidro, labi ja vispār tiek pieminēta, bet vajadzētu. To, ka plazma ir ceturtais matērijas stāvoklis aiz cieta, šķidra un gāzveida, to varbūt arī vēl piemin, bet, ka tam seko vēl daudz dziļākas dimensijas, par to pagaidām klusē. Plazma, kā mēs zinām no bioloģijas stundām, ir arī cilvēku asins sastāvā, tās galvenais saturs ir ūdens un sāļi, es pat teiktu, tāds koncentrēts, pabiezs jūras ūdens. Plazma pati par sevi ir veselas zinātnes nozares vērta, jo tai pašai var būt dažādi stāvokļi, ko zinātne vēl tikai mēģina izprast. Tā kā šī ir salīdzinoša jauna tēma gan tradicionālajā zinātne, gan tā saucamajā alternatīvajā zinātnē, pēdējos 10 gadus pētījumi šajā jomā vēršas tikai plašumā.

Kāpēc tas tevi ir uzrunājis un aizrāvis?

Mani ļoti interesē saprast pasauli, kurā dzīvojam, saprast likumsakarības un principus, kā tā darbojas. Vai tad tas nav mūsu dzīves mērķis, mācīties, garīgi augt un izprast šo pasauli? Es pats vairāk esmu iegrimis eksperimentos, lai izprastu matēriju mums apkārt kā plazmu, kā informācijas lauku, kurā dzīvojam, no kura ietekmējamies un kuru arī paši ietekmējam. Es vados pēc plašākiem principiem par plazmu kā gaismas vilni un vibrāciju, kas ir mūsu pašu veidota realitāte. Tā var būt arī māksla, mūzika, terapijas, amatniecība, inženierija, pat uzturs un ūdens, kuru dzeram.

Ūdens ir pamats visam, ko es daru, ūdens jau pats par sevi ir šķidrā plazma, mēs to uztveram pārāk pašsaprotami, bet ūdens nav tikai molekulārā formula H2O, ūdens var būt ļoti dažādos molekulāros stāvokļos, tā ģeometriskā struktūra ir atkarīga no to veidojošo atomu izotopiem, dažādām vibrācijām. Ūdenim pašam par sevi var būt dziedinošas īpašības, tam ir atmiņa, tas nes informāciju. Man patīk strādāt tieši ar ūdenī sagatavotiem minerāliem un augu eliksīriem. Ūdenī tie ir brīvi kustībā un to vibrācija ir daudz augstāka nekā pulveriem, tas ietekmē ūdens struktūru un plazmatisko lauku, kuru tas nes. Manā uztverē mūsu ķermeņi ir plazmatiski un ļoti inteliģenti, mēs paši esam kā tādas staigājošas plazmas kodolstacijas, kuras var radīt un noārdīt tikai, nomainot enerģētisko lauku.

Lai to izprastu ir jāprot atkārtot dabas dotus paternus, vai tā būtu sakrālā ģeometrija, dievišķā matemātika, vibrācijas vai frekvences. Dabai pašai ir savi likumi, kuri ir jārespektē un kurus izprast mācās mūsdienu zinātne, tomēr arī katram dabas likumam varbūt savi izņēmumi. Ja mēs pametam akmeni gaisā, mēs sagaidām, ka tas nokritīs atpakaļ uz zemes, bet, ja atrodoties gaisā, akmens maina savu plazmatisko stāvokli, tas var arī uz zemes vairs nenokrist.

Varbūt izklausās sarežģīti, bet tā tas nav, kad mēs to iepazīstam un sākam izprast, jo plazma ir acīm redzama un ķermenim sajūtama. Kā es domāju "sajūtama"? Tad, kad tu ieej mežā, iebrien jūrā, liedagā noauj basas kājas, tu to ne tikai redzi, bet arī sajūti, vai ne tā? Tad kas ir tas neredzamais, ko tavs acu skatiens mēģina notvert, kas dod šīs sajūtas? Kas stāv aiz tā visa? Kur ir tas Dievišķais spēks?

Kā nokļuvi līdz sava produkta izveidei ar plazmu?

Mūsu ķermeņi ir elektriski un arī lauks ap mums nes savu lādiņu. Es sāku gatavot plazmatiskus ūdeņus ar minerāliem un augiem, vadīju seminārus, kuros mācīju interesentiem tos sagatavot pašiem, bet pamazām nonācu pie secinājuma, ka cilvēki grib gatavu produktu, un ne visi ir gatavi mācīties, viņi labprātāk uzticas tam, ko daru. Šajā dzīves posmā mēs dodamies meklējumos, lai izprastu un atrastu jaunus, modernus veidus, kā mimicēt plazmu pēc iespējas tuvāk dabas procesiem. Atbildes mums sniedz pati daba, bet jāsāk to ieraudzīt un izprast. Tā nu kopā ar sievu Litu sākām attīstīt savus produktus.

Lita pēc izglītības ir biologs un ķīmiķis, un ir atradusi savu pielietojumu maniem plazmas materiāliem. Vienlaicīgi pārskatot visu reiz jau apgūto no šīs jaunās perspektīvas, viņa atzīst, ka daudz ko nākas mācīties no jauna. Mums jāsaprot, ka daudzas mācību grāmatas jau izdošanas brīdi ir zinātnes pasaulē novecojis avots un, ja no tām mēs turpinām mācīt ne tikai dabas zinātnes skolās, bet, diemžēl, arī augstskolās, tad par kādu progresu mēs varam runāt?! Dažas teorijas, ko ieliekam kā pamatu nākamajiem profesionāļiem, nav mainījušās vismaz pusgadsimtu, tas viss ir atpalicis laikā un rada pamatu bažām, vai vispār atbilst realitātei. Lita ir iedvesmojusies no franču kosmētikas tradīcijām un uzsākusi ļoti mazos daudzumos attīstīt selektīvus dabīgās kosmētikas produktus ar manis sagatavotiem minerāliem, augu ekstraktiem, viņa gatavo plazmas ziepes un pomādes ar šīm plazmas aktīvajām sastāvdaļām, tai skaitā arī ar rubīnsarkano zeltu un dzintara krāsas sudrabu koloidālajām eļļām. Tas ir 100% roku darbs, maksimāli saglabājot sastāvdaļu dabisko spēku. Litai īpaši interesē koloidālais varš ikdienas kosmētikā un viņa ir pārliecināta, ka arī senlatviešu vara, bronzas un sudraba rotaslietām, to formai, rakstiem un nēsāšanas paradumiem nebija tikai dekoratīva nozīme, gluži tāpat kā raibajiem Jāņu zāļu pušķiem, puzuriem, kuri pacietīgi gaida, lai tos atkal celtu saulītē un lietotu pilnībā apzinoties to patieso spēku. Jo nav jau gluži tā, ka tas aprobežojas tikai ar veselīgu kosmētiku, tas aptver pilnīgi visas mūsu ikdienas nozares, maina mūsu enerģētisko lauku.

Kur pasaulē vēl strādā līdzīgi kā tu?

Es nebūt neesmu vienīgais, kam šī joma interesē, ir daudz un dažādu pētnieku dažādās jomās un katrs min savu taku, pēta ļoti specifiskas metodes, kā to visu pielietot praktiski. Viens no visplašāk pētītiem virzieniem ir plazmas izmantošana elektroenerģijas ražošanai, ko var pielīdzināt mūžīgās uguns meklējumiem, kas bija īpaši aktīvs pētījumu un atklājumu lauks 19. gadsimta beigās, pirms abiem pasaules kariem, kuru sekas enerģijas nozarei jūtamas vēl līdz mūsdienām.

Plazmas zinātne šobrīd aktīvi pēta jaunu materiālu radīšanas iespējas jeb elementu transmutāciju aukstajā kodolsintēzē, kas pēc būtības ir tā pati alķīmija, tikai modernākā, mūsdienīgākā izpratnē.

Vai cilvēks patstāvīgi var to radīt un pielietot?

Vai mēs varam apzināti to radīt, atkārtot, paši radot savu vidi, notikumus, cilvēkus un lietas sev apkārt? Es teikšu, protams. Cilvēka būtība un unikalitāte slēpjas tieši mūsu radošumā, katrā no mums slēpjas bērns, kas ir gatavs iepazīt, atklāt, brīnīties, pilns ar enerģiju un aizrautību kaut ko apgūt. Mums tikai jānoloba tie apvalki, kurus paši sev esam uzlikuši kā bruņas, aizmidzinājuši savus talantus un sajūtas, sargājot sevi, esam pārāk nocietinājušies. Mums jāiemācās savaldīt savu racionalitāti un jāieklausās sajūtās, ko pazīstam kā intuīciju. Jāieklausās šai klusajā balsi, kas tik bieži tiek ignorēta, līdz pienāk brīdis, kad esam spiesti ieklausīties, ko tā vēlas pateikt. Jāiemācās uzklausīt un paļauties.

Pastāsti par savu pasākumu martā Rīgā!

Ja atnāksi martā uz pasākumu (sīkāka informācija sekos sociālajos tīklos), tad pastāstīšu, kā ikviens no mums var iegūt to, ko patiesi vēlas. Esmu piedzīvojis vairākus piemērus, kā cilvēki ir izmainījuši savu dzīvi, paklausot maniem padomiem, galvenais ir apņemšanās un vēlme kaut ko mainīt. Ir cilvēki, kas netiek pāri savām bailēm, kuri tik ļoti pieradusi būt upuri, ka determinē rezultātu, pirms kaut ko uzsākuši vai pamēģinājuši. Tāpēc svarīgi ir būt gatavam pieņemt pārmaiņas savā dzīvē, mainīt to, iespējams arī kaut ko zaudēt, jo mēs nevaram uzvilkt jaunu mēteli, apakšā atstājot veco. Pasākumā nodemonstrēšu arī nelielu palīgrīku, ar kuru ikviens varēs pamēģināt sajust plazmas vēsmu. Ne katram to izdosies sajust pirmajā reizē, bet lielākajai daļai no mums tas ir tikai treniņa jautājums. Tālāk jau ir prakse, ko pats var turpināt lietot ikdienā, manifestējot plazmas izpausmes savā dzīvē visdažādākos veidos.

Galu galā viss, ko radi, ir tevis paša manifestācija tā saucamajā realitātē. Tava saikne ar radīto saglabājas, jo tu esi piešķīris tam veidolu, radījis matēriju. Es bieži piedomāju pie vārda ''matērija'', cilvēkiem tas asociējas ar kaut ko nedzīvu vai nekustīgu, bet manā izpratnē matērija ir dzīva un tikpat vibrējoša kā mēs paši. Tā kā viss, ko mēs radām, kā es smejos, tapis cietvielu institūtā, ir racionāli zinātnisks un matērisks, tas ir un paliek arī ezotērisks un dzīvs, tam ir sava enerģija un mēs to sajūtam arī, tad ja līdz galam to neapzināmies.

Comment Form