Kupala – senie slāvu svētki, tik līdzīgi latviskajiem Jāņiem
Foto: Shutterstock

Lai sagatavotu šo materiālu, man pašai nācās ne reizi vien piedalīties Kupalas svētkos, iztaujāt tautas viedu un tradīcijas praktizējošus speciālistus, gūt personisko pieredzi un atbildēt sev (un tagad arī tev, mīļo lasītāj) uz daudziem jautājumiem. Galvenais no tiem – kāpēc daži svin Kupalu naktī no 6. uz 7. jūliju, savukārt citi – gada visīsākajā naktī, vasaras saulstāvjos? Otrs jautājums – ar ko atšķiras Ivana Kupalas svētki un Kupalas svētki? Un – kā tad īsti pareizi svinēt?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzdevu šos jautājumus daudziem slāvu tradicionālo dabas svētku vadīšanas speciālistiem. Izrādās – tur nav nekā sarežģīta! Lai gūtu atbildes, gluži vienkārši jāpazīst dabas kalendārs.

Svētki pieskaņoti saulei

Senie slāvi dzīvoja pēc Saules kalendāra, un viņu svētki bija orientēti uz Sauli (zemes griešanos ap to, gadalaiku maiņu). Šīs dienas – divi saulstāvji un divi saulgrieži – bija atskaites punkti zemes darbiem, celtniecībai un citām nodarbēm.

Koļada (Коляда) svinēta 21. decembrī – ziemas Saulgriežos, gada vīsīsākajā dienā, kad saulīte tik tikko "ieņemta".

Lielā diena (Велик день, Красная горка) svinēta 21. martā, kad diena un nakts ir vienlīdz garas. Šie ir ziedoņa sagaidīšanas svētki, astronomiskā pavasara sākums. Senslāvi pavasara atnākšanu svinēja kādā augstākā vietā, kas tad arī tika dēvēta par Sarkano (Skaisto) kalnu. Šī ir saules piedzimšanas diena.

Visbeidzot, 21. jūnijs, kad saule sasniegusi sava ceļa augstāko punktu un gatava dāvāt savu enerģiju ikvienam, kurš šajā dienā ir saskaņā ar spīdekli!

Laika gaitā saulstāvju un saulgriežu precīzie datumi ir nedaudz nobīdījušies, tāpēc par pāris dienām mainījies svētku datums. Senlaikos vasaras saulstāvji (visgarākā gada diena) bija 7. jūlijā. Gadsimtus vēlāk – 23.–24. jūnijā, bet mūsdienās – 21. jūnijā. Par to var pārliecināties jebkurā astronomiskajā kalendārā.

Jebkura tauta ir spēcīga, kamēr vien tai ir tradīcijas, vēsturiskā atmiņa, vienota ticība. Un labāk, ja tā ir senču ticība. Tādu tautu nav iespējams uzvarēt.

Lūk, nu man ir skaidrs, kad un ko svinēt: galvenais datuma kritērijs – lai tas saskanētu ar cilvēku un dabu.

Modernais kalendārs jau sen ir atgājis no saulstāvju un saulgriežu datumiem. Tieši tāpēc pagānisko un kristīgo svētku datumos ir tāds sajukums. Būtu nepieciešams visu savest kārtībā – citādi pazūd svētku jēga.

Tās kopienas, kas tomēr svin Kupalas nakti no 6. uz 7. jūliju, man tā arī neatbildēja, kāpēc tā. Toties atnāca atbilde no speciālistiem, kuri Kupalu atzīmējuši vasaras saulstāvjos.

Starptautiska līmeņa pasniedzēja, šamane vairākās paaudzēs, profesionāla etnoterapeite un seno svētku vadītāja Šakuntali par Kupalas svētkiem stāsta tā: "Īstie saulstāvji 2016.gadā bija 21.jūnija naktī – plkst.2:30. Tie arī ir īstie Kupalas svētki. Modernā sabiedrība svin 7. jūlijā, pat nenojaušot, ka Zemes ass ir novirzījusies. Senāk gan tiešām svinēja 7. jūlijā, taču tagad jāskatās, kas dabā notiek. Nākamgad, piemēram, Kupala iekrīt naktī no 21. uz 22. jūniju.

Kupalas svinēšana ilgst divas dienas. Pirmais rituāls tiek veikts vakarā pirms saulstāvju dienas – tā mērķis ir atbrīvoties no visa nejaukā, muļķīgā un nevajadzīgā, no sliktiem ieradumiem, kas mūs apgrūtina. Tas nepieciešams, lai saulstāvju dienu varētu sagaidīt tīrs! No rīta notiek otrs rituāls – vēlmju piepildījumam. Tās ir sen nozaudētās patiesās zināšanas."

Tags

Jāņi Saulgrieži
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form