Mārtiņa dienas mielasts

Mielasts ir bagātīgs, pārtikas krājumi sarūpēti. Ēdienkartē ir parādījušies arī gaļas produkti. Lai taupītu barības resursus, un paspētu sagatavot gaļas krājumus ziemai, ap Mārtiņiem kauj pārtikai paredzētos lopus. Mēs esam ziemeļnieki, un pie mūsu klimatiskajiem apstākļiem ziemas periodā izdzīvot bez gaļas ēdieniem ir grūti...

Veļu mielasts

Bagātīgajā Mārtiņa dienā mūsu senči neaizmirsa pabarot arī veļus. Tos tradicionāli baro vīri (mājas saimnieks), mielastu gatavo sievas. Veļu mielastam parasti izvēlas riju vai pirti, bet ne tās telpas, kurās paši dzīvo.

Maskošanās

Maska simbolizē mūsu aizgājušos senčus un ir uzskatāma par viņu tiešo klātbūtni. Masku gājieniem ir nopietna un sakrāla būtība. Mārtiņdienas masku gājiena dalībniekus dēvē dažādi: Mārtiņa ubagi, Mārtiņa nabagi, spalvainie Mārtiņi, Martiņbērni. Tā ir liela veiksme un pagodinājums – savā mājā vai sētā uzņemt masku gājienu dalībniekus. Tā ir iespēja attīrīt savu māju un sevi, iespēja parunāties ar Nāvi un skaidri pateikt, ka tvēl nav laiks, atvadīties un dzīt prom. Tāpat tā ir iespēja iejusties ubaga lomā, saprast, kā tas ir, atvadīties un pateikt, ka tev tāda loma nav vajadzīga, un formulēt, ka ir nepieciešama pārticība. Tā ir arī iespēja atvadīties no bailēm, aizvainojumiem, atbrīvoties no liekā un nevajadzīgā, no tā, kas traucē.

Rituālais ugusnkurs

Tradicionāli Mārtiņa ugunskurs tiek kurts Saules ritu ugunskura vietā. Ugunsrituāla laikā pateicamies par to, kas mums ir, skaidri formulējam, ko gribam, un enerģijas apmaiņai noziedojam pašu gādātu ziedu: ūdeni, maizi medu, kādu citu kārumu. Tāpat kā citos ritos, ugunij netiek ziedota gaļa!

Mārtiņdienas pirts

Lielākie fiziskie un materiālie darbi ir paveikti, nu ir pienācis brīdis vairāk pievērsties savai iekšējai pasaulei. Saprast, ko vēlies iegūt un no kā atbrīvoties. Materiālo darbu veikšanas ritumā ir uzkrājušās negatīvās enerģijas un domas, pārdzīvojumi, neveiksmju pēdas. No tām jāatbrīvojas! Ir veļu laiks, ir iespēja senčiem paprasīt padomu, kā labāk. Visticamāk (un loģiskāk) to atspoguļo mūsu dainās pieminētais fakts par gaiļa kaušanu: gailis simbolizē neveiksmes, raizes, pārdzīvojumus, likstas un tamlīdzīgi. Ir ziemas sākums, un šī pirts ir sākums darbam ar sevi, arī sākums darbam garīgajā plānā.

Mārtiņdienas rituālās pirts noslēgumā nomazgāties tika aicināti arī veļi, tas ir kā cieņas apliecinājums senčiem, kā pateicība, ka viņi nav aizmirsti un ar viņiem rēķinās, un pie nepieciešamības tiek prasīts padoms un palīdzība.