Naudas ziņā gads būs labāks nekā 2016.
Latvijai 2017. gads finansiāli būs veiksmīgāks nekā 2016. Šajā gadā stagnācijas periods būs beidzies, un sāksies labāks laiks, notiks biznesa izaugsme un plauks biznesa aktivitātes, tā "Dzīvesziņas Gadagrāmatā 2017" skaidro astroloģijas pasniedzējs Edijs Spāre. Turpinājumā – fragments no grāmatas, kurā astrologs spriež par to, ko 2017. gads varētu nest Latvijai.
Aktīvāk sāks paaugstināt algas gan valsts, gan privātā sektorā strādājošajiem. 2017. gadā ēnu ekonomikai vajadzētu sarukt par kādiem 5%, salīdzinot ar 2016. gadu. Ekonomikas un finanšu iespēju palielināšanās var būt saistīta ar ārzemju tirgu atvēršanos un ārzemju investīciju straujāku ienākšanu, kā arī ar nodokļu iekasēšanu.
Varētu domāt, ka Krievija atcels kādas sankcijas Latvijas pārtikas precēm, un Latvija ar pilnu jaudu iesaistīsies piena un zivju rūpniecībā, vai arī Latvijas uzņēmēji atradīs pareizo pieeju Eiropas un citiem pasaules tirgiem.
Tomēr būs joma, kurā stāvoklis pasliktināsies: tā vairāk būs saistīta ar iekšējiem pārvadājumiem un transportu. Iespējams, no jauna saasināsies dotāciju jautājumi, un diemžēl atkal slēgs vairākus nerentablus sabiedriskā transporta maršrutus. Pastiprināsies tirdzniecības kontroles mehānismi, un tiks ieviesti ierobežojumi brīvajai tirdzniecībai. Iespējams, pat lauku tirdziņos un svētku gadatirgos katram zemniekam prasīs kases aparātu. Jaunu satricinājumu varam gaidīt pasta jomā.
Diemžēl 2017. gadā samazinās budžetu sabiedriskās televīzijas iepirkumos. Zināmas grūtības piedzīvos kinoteātri. Arī teātri diemžēl netiks lutināti ar finansēm, pat ieteiks teātriem pašiem meklēt sponsorus. Tāpat turpināsies skolu reforma un optimizācija, būs izmaiņas mācību programmās. Arī muzejiem un izstāžu zālēm būs jāsāk dzīvot no saviem ieņēmumiem, katrā ziņā uz papildu finansējumu nav ko īpaši cerēt. Žurnāli un avīzes var piedzīvot sliktākus laikus, un nāksies samazināt tirāžas.
Mazāk pārvietosimies un ceļosim valsts iekšienē. Šogad katrs no mums daudz rūpīgāk izvēlēsies brauciena maršrutu un laikus, turklāt tos iepriekš rūpīgāk pārdomās.
No jauna aktualizēsies valodas jautājums, tiks ieviesti skaidrāki noteikumi un prasības latviešu valodas lietošanai. Sāksim daudz vairāk ar cittautiešiem runāt latviski un arī prasīsim, lai visi Latvijas iedzīvotāji prastu latviešu valodu.
Beidzot arī pie mums tiks atmaskots kāds ārzemju spiegs vai pat vesels spiegošanas tīkls. Atradīsim veidu, kā jau pašā saknē ierobežot Latvijai nelojālu, naidīgi noskaņotu organizāciju un personu aktivitāti publiskajā vidē, neļaujot ieceļot Latvijā un rīkot konferences un akcijas valstij nelabvēlīgiem cilvēkiem.
Daudz rūpīgāka uzmanība tiks pievērsta banku finansiālām darbībām, lai vēl vairāk apkarotu nelegālās naudas plūsmu un atmazgāšanu no Krievijas un trešās pasaules valstīm. Domāju pat, ka kāda banka var zaudēt licenci. Lielās bankas vēl intensīvāk pārņems mazāku banku aktīvus un vairāk specializēsies noteiktās darbības sfērās: viena pievērsīsies kreditēšanai, cita – apdrošināšanai, cita savukārt biznesa attīstīšanai.
Daudz vairāk tiks stiprināta mūsu ārējā robeža, lai samazinātu nelegālo imigrantu plūsmu un uzlabotu valsts aizsardzību. Tāpat diezgan ievērojamas reformas piedzīvos Latvijas valsts cietumi: tiks būvēti jauni un rekonstrukciju piedzīvos vecie. Diemžēl tiesību sistēmā joprojām būs skaļi skandāli un nopietnas reformas netiks pieņemtas.
Īstas reformas piedzīvos slimnīcas, to finansējums un personāla atalgojuma veidi.
Iespējams, piedzīvosim kādu skaļu politisko slepkavību, kādas partijas izjukšanu vai kāda ministra demisiju (veselības iemeslu dēļ). Sliktākā gadījumā saskarsimies ar teroraktu, bet labākajā – tiks atmaskots terorists vai teroristiska organizācija.
Daudz rūpīgāk tiks kontrolēta un pētīta dažādu labdarības organizāciju naudas izmantošana. Domāju, ka labdarība mūsu valstī iegūs jaunu aktivitātes uzplaukumu, iespējams, Latvijā darbību sāks kāds ārzemēs dibināts labdarības fonds. Šogad baznīcas prasīs vēl lielāku valsts atbalstu vēsturisko ēku atjaunošanai un uzturēšanai.
