Teksts: Kristīne Melne
Video: video studija "Later"
Sievieti pārliecina, ka viņa nekam neder. Kā atpazīt vardarbības upuri
Vardarbības izpausmes ir dažādas, bet tās visas vieno mērķis gūt varu pār otru cilvēku. Sāpināt, pazemot, kontrolēt. Emocionāli un fiziski. Mēs varam pamanīt zilumus, bet ļoti bieži vardarbības upuris slēpj to, kas ar viņu notiek. Ir kauns un bailes. Cilvēks meklē vainu sevī vai nevēlas apgrūtināt tuvākos. Dažādu emociju un apstākļu dēļ vardarbībā cietušais var klusēt gadiem.
“Vardarbības upuri ir ļoti, ļoti vientuļi,” uzsver klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa.

Kā pamanīt, ka tavs līdzcilvēks – draugs, kolēģis, radinieks, kaimiņš – cieš no vardarbības?
Kā šādā situācijā rīkoties – kā pareizi uzdot jautājumus, kā palīdzēt un ko nedarīt?
Kāpēc ir svarīgi nenovērsties, pat ja palīdzību noraida?

Skaties sarunu ar psiholoģi.
Brīžos, kad mums ir šaubas, vai ir jāiejaucas vai jāziņo, vienmēr jāatceras – vardarbība ir noziegums. Vardarbība ir otra cilvēka tiesību pārkāpums un aizliegums dzīvot brīvu dzīvi, dzīvi bez sāpēm un ciešanām. Vardarbība var beigties ar nāvi. Ja cilvēks cieš, ja viņa veselībai, dzīvībai vai bērniem draud briesmas, ir jāziņo neatkarīgi ne no kā.
Santa Ozoliņa, klīniskā psiholoģe
Vardarbības dažādās sejas
Visredzamākā ir fiziskā vardarbība. Grūstīšana, stingra saķeršana aiz rokas, pļaukas, sišana, spārdīšana, žņaugšana, jebkura fiziska ietekme, kuras mērķis ir nodarīt sāpes, – to ir vieglāk pamanīt, fiksēt, un tā var atstāt arī redzamas pēdas. Pārējos vardarbības veidus – seksuālo, psiholoģisko jeb emocionālo un ekonomisko –, kā arī vardarbīgu kontroli vērotājam no malas jau ir grūtāk pamanīt. Bet ne neiespējami.
Par emocionālu vardarbību kā vardarbības formu, kas prasa iejaukšanos, nereti šaubās pats cietušais. Tās biežākās izpausmes ir noniecināšana, regulāri draudi, dažāda veida manipulēšana, apsaukāšana, varas izrādīšana, aizliegums tikties ar tuviniekiem vai draugiem, pārākuma demonstrēšana ar mērķi sāpināt, pazemot, padarīt bezpalīdzīgu. Līdzīgi ir ar seksuālo vardarbību. Ciešot no piespiedu seksuālās tuvības partnerattiecībās, sievietes nereti to neapzinās kā noziegumu pret sevi vai vainu meklē sevī – ar mani kaut kas nav kārtībā, ka es tik bieži nevēlos seksu.
Lai ierobežotu partnera rīcības brīvību, attiecībās novērojama arī finansiālā vardarbība, kas izpaužas dažādos veidos. Kā pilnīga kontrole pār otra ienākumiem, liekot atskaitīties par katru iztērēto centu. Aizliegums strādāt un pelnīt savu naudu, vai – gluži pretēji – varmāka pats nestrādā, bet visu partnera peļņu tērē savām vajadzībām.
Ļoti izplatīts vardarbības veids šobrīd ir kredītu ņemšana uz otra vārda vai arī kredītu ņemšana, liekot otram par to maksāt.
Santa Ozoliņa, klīniskā psiholoģe
Vardarbīgā kontrolē parasti ietverti vairāki vardarbības veidi, un, kā skaidro psiholoģe, tās galvenais mērķis ir, iebiedējot, manipulējot un darot pāri dažādos veidos, gūt varu pār otru cilvēku, kaitēt viņam, sodīt vai iebiedēt. Vardarbības veidi bieži nav atraujami viens no otra, un emocionālā vardarbība ir klātesoša gandrīz visos vardarbības gadījumos. “Grūti iedomāties, ka vienā dienā partneri ne no šā, ne no tā bez kāda emocionāla konflikta sakaujas. Atnāk un sāk sist. Tur vienmēr ir šis emocionālais fons – vēlme pazemot,” skaidro psiholoģe.
Kādu palīdzību vardarbībā cietušais var saņemt krīzes centrā
Piecas līdz septiņas reizes, lai aizietu
Ja mēs paši neesam liecinieki vardarbīgai rīcībai, bet cietušais par to klusē, vai ir iespējams to pamanīt? Par iespējamu vardarbību attiecībās var liecināt garastāvokļa maiņas – cilvēks kļūst trauksmains, bailīgs, depresīvs, sāk izvairīties no kontaktiem ar draugiem vai ģimeni, viņam vairs nav savu naudas līdzekļu ikdienas tēriņiem, var būt panikas lēkmes, komunikācija ar līdzcilvēkiem un ķermeņa valoda kļūst nedroša un izvairīga.
Vardarbībā cietušajam pazeminās pašvērtējums. Ja cilvēkam visu laiku saka, ka viņš ir niecība un nekam nederīgs, viņš vienā brīdī sāk tam ticēt, un tas ir pats trakākais.
Santa Ozoliņa, klīniskā psiholoģe
Lūzuma punkts, kas mudina pārtraukt vardarbību, bieži ir brīdis, kad tiek pacelta roka pret bērnu, vai arī situācija, kurā upuris ir bijis pārliecināts – šoreiz viņš neizdzīvos. Bet ne vienmēr. Statistika liecina, ka cilvēkam vajag piecas līdz septiņas reizes, lai aizietu no vardarbīgām attiecībām. Bailes no nezināmā, bažas par iztikas nodrošināšanu sev un bērniem, draudi zaudēt bērnus – iemesli atgriezties ir daudz un dažādi. Tāpēc uzticības personas atbalsts brīdī, kad cilvēks ir nolēmis izrauties no vardarbīgām attiecībām, ir ļoti svarīgs, sākot ar emocionālu klātbūtni un vienkāršu sarunu līdz praktiskai palīdzībai ar pajumti, transportu vai informāciju, kas nepieciešama pagaidu aizsardzības nokārtošanai tiesā.
Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:
katru dienu plkst. 12.00–22.00
Atbalsta tālrunis vardarbībā cietušajiem:
116 006
116 123 un 27722292
katru dienu plkst. 12.00–22.00
Diennakts krīzes tālrunis emocionālajam
un psiholoģiskajam atbalstam:
80001808
vai mājas lapā www.jpa.gov.lv
Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība: vairāk informācijas pa tālruni
Lai uzzinātu vairāk par to, kā atpazīt vardarbību ģimenē, ienāc www.cietusajiem.lv
Pievienojies iniciatīvai "Pamani vardarbību"
Mēs IKEA iestājamies par vienlīdzību un taisnīgu attieksmi pret visiem, arī ģimenē. Vardarbība ģimenē pārkāpj vienlīdzības un taisnīguma principus, tāpēc esam nolēmuši par to runāt, pievērst tam sabiedrības uzmanību un cīnīties pret vardarbību ģimenē – vienu no nozīmīgākajām problēmām, kas skar Baltijas valstu iedzīvotāju ģimenes.
Video studija "Later"
Video:
Kristīne Melne
Redaktore:
Projekts sadarbībā ar:
Karīna Sabecka
Izstrāde:
mediju komunkācijas eksperts:
Elīna Gārbena
Ēriks Radželis
Projekta vadība:
Oskars Dreģis
Dizains:
Copyright © 2023 AS DELFI. All rights reserved.