Par to Rīgā tika runāts īpašā konferencē, ko ar Latvijas partija "Saskaņa" atbalstu rīkoja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu frakcija. Konferenci organizēja un vadīja EP deputāts Nils Ušakovs. Šis pasākums tiek rīkots kā daļa no lielas Eiropas mēroga konferences par ES nākotni.
Jauna krīze
Eiropa atrodas uz jaunas ekonomiskās krīzes sliekšņa, kuras sekas var būt visgrūtāk pārvarēt pēdējo 30 gadu laikā. Daudzu valstu politiķi godīgi brīdina, ka ir jāgatavojas ekonomikas un iedzīvotāju dzīves līmeņa kritumam. Cilvēkus gaida grūti laiki ar iespējamu darba zaudēšanu. Šādos apstākļos ir svarīgi novērst nabadzību un sniegt sociālo atbalstu visdažādākajām iedzīvotāju grupām. Un šeit priekšplānā izvirzās arodbiedrību darbs gan Eiropas, gan nacionālā līmenī. Viņi zina, kas ir jādara, bet viņiem ir nepieciešams sabiedrības un politiskais atbalsts.
Pandēmijas pieredze
Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ETUC konfederālā sekretāre Līna Karra (Igaunija) norāda, ka Eiropa ir gatava jauniem izaicinājumiem. Un paradoksālā kārtā pandēmija nospēlēja savu lomu šajā sagatavošanā, liekot Eiropas Savienībai mobilizēties un iemācīties dzīvot strauji mainīgā vidē. Tika izveidots Atveseļošanās un noturības fonds, kas paredz liela mēroga investīcijas ES valstu ekonomiku ātrai izkļūšanai no recesijas. Septiņu gadu laikā šīs valstis saņems 750 miljardus eiro: 500 miljardus dotācijās (kas nav jāatmaksā) un tikai 250 miljardus subsidētu aizdevumu veidā.
Šobrīd Līna Karra uzskata par nepieciešamu izveidot vēl vienu fondu Eiropas līmenī – lai pārvarētu Krievijas kara pret Ukrainu radītās jaunas krīzes negatīvās sekas. Sankcijas, ko ES un ASV ir noteikušas Krievijai, negatīvi ietekmē Eiropas ekonomiku, un tāpēc ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem atbilstošu atbalstu.
Tajā pašā laikā Līna Karra brīdina neticēt populismam. "Mēs redzam neseno vēlēšanu rezultātus, piemēram, Francijā, kur attālums starp labējām partijām un tradicionālākiem politiķiem ir ļoti samazināts. Šis ir modināšanas zvans. Radikālās partijas dod tukšus solījumus: ka neviens nezaudēs darbu, ka būs barjera no migrantiem. To nevar izdarīt, bet cilvēki vēlas ticēt. Un mums kā sociāldemokrātiem un arodbiedrībām jāuzdod sev jautājums – ko mēs darām nepareizi? Kāpēc mēs nevaram izteikt savu nostāju, kas ir reālāka? Kā mēs varam nodrošināt mūsu cilvēku pamatvajadzību apmierināšanu? Sociālā palīdzība, piekļuve pamatpakalpojumiem, kvalitatīva izglītība ir svarīgi elementi, kas mums būs jānodrošina.
Par izdzīvošanu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns aktualizēja sasāpējušu jautājumu par nodokļu slogu, kas Latvijā ir augstāks nekā Igaunijā un Lietuvā. "Jādomā, kā samazināt uzņēmumu pārmērīgos maksājumus, lai tie neciestu sakāvi konkurencē ar kaimiņiem. Lai vismaz transporta izmaksas, cilvēkam braucot uz darbu vai no darba, netiek apliktas ar nodokli. Mēs redzam, ka degvielas cenas strauji pieaug. Tad kāpēc no 1. aprīļa joprojām ir jāizmanto biopiejaukumi, kas sadārdzinās katru degvielas litru par 8-10 centiem. ANO līmenī jau teikts: pārtikas cenas pieaugs par 26%. Paaugstinājušās elektrības un siltuma izmaksas. Un tagad mēs runājam par mūsu izdzīvošanu, tāpēc jautājumi par palīdzības sniegšanu cilvēkiem un uzņēmumiem ir jārisina trīspusēji: Saeima, arodbiedrības un pašvaldības".
Saglabāt medicīnu
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris atgādināja, ka Cilvēka pamattiesību hartā teikts, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi. Bet Latvijā šis princips nav nodrošināts. Pat Eiropas Komisija norādīja, ka veselības aprūpes nozare Latvijas Republikā ir vāji finansēta un daudziem pacientiem ir apgrūtināta piekļuve pakalpojumiem. Arguments, ka valstī nav naudas, neder: ir nozares, kuras Latvijā tiek finansētas dāsnāk nekā vidēji Eiropā, un tas turpinās ne pirmo gadu. Savukārt veselības aprūpe vienmēr ir ievērojamā mīnusā, kā to norādīja pat EDSO. "Rezultātā novēršamā mirstība Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji ES, Latvija šeit ir pēdējā vietā. Tas nozīmē, ka gada laikā mēs zaudējam vairākus tūkstošus cilvēku tikai tāpēc, ka veselības aprūpes nozarei netika piešķirti līdzekļi. Uz to esam norādījuši daudzkārt, taču valdība nevēlas dzirdēt ne arodbiedrības, ne Eiropas Komisijas viedokli. Tas ir nepieņemami un neizskaidrojami."
Atbalsts darbinieku apmācībai
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga (Latvija) sacīja, ka jākoncentrējas uz Dānijas "zelta trīsstūra" modeli. Tā pamatā ir uzticams un elastīgs darba līgums, kas ļauj darbiniekam justies drošam. Citas trīsstūra puses ir nopietns atbalsts bezdarbniekiem, kā arī mudināšana apgūt jaunas profesijas. Turklāt cilvēki ir jānoskaņo uz to, ka viņiem savas zināšanas būs jāpapildina visas dzīves garumā!
Kas tālāk un kur skatīties debates
Latvijas arodbiedrību kustību līderu viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā plašā konferencē par ES nākotni, kurā šobrīd tiek apspriesta vienotu sociālo standartu ieviešana Eiropā.
Pilnu video atskaiti no konferences var noskatīties vietnē "YouTube" un "Facebook".
Latviešu valodā:
Krieviski:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
