Par to Rīgā tika runāts īpašā konferencē, ko ar Latvijas partija "Saskaņa" atbalstu rīkoja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu frakcija. Konferenci organizēja un vadīja EP deputāts Nils Ušakovs. Šis pasākums tiek rīkots kā daļa no lielas Eiropas mēroga konferences par ES nākotni.
Divas pieejas
Latvijā šobrīd ir sākusies sabiedriskā apspriešana par jaunu skolu izglītības reformu – visās mazākumtautību skolas pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Eiropa šobrīd arvien vairāk virzās uz daudzvalodību izglītībā. Tās ir divas ļoti atšķirīgas pieejas.
Eiropas Parlamenta sociālisti un demokrāti un partija "Saskaņa" Latvijā iestājas par eiropeisku pieeju Latvijas mazākumtautību skolās. Tāpēc sākām savu kampaņu par izglītības reformu Latvijā – par Eiropas daudzvalodības principa ieviešanu. Mēs neiestājamies par latviešu vai krievu vai angļu vai ukraiņu skolām. Mūsu bērniem ir jābūt daudzvalodīgiem, tas būs viņu spēks un priekšrocība pār citiem!
Politiska kļūda
Partijas "Saskaņa" priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka mēģinājums sagraut bilingvālo izglītību ir sekas tam, ka valdošās partijas līdzšinējo krievvalodīgo kopienas integrācijas kursu ir aizstājušas ar asimilācijas un latviskošanas kursu. Urbanovičs to sauc par "vienu no nopietnākajām kļūdām Latvijas politikā pēdējo gadu laikā".
Latvijā zinātniskajos pētījumos dominējusi politika. "Jau daudzus gadus vēroju, kā tiek ignorēta profesionāļu – skolotāju, psihologu, zinātnieku balss," stāsta mazākumtautību skolu eksperte un aizstāve Elizabete Krivcova. "Kad augstskolas profesors atsakās runāt Satversmes tiesā par savu pētījumu, jo Izglītības ministrijai tas varētu nepatikt. Kad, atbildot uz zinātnieka kritisku runu, ierēdnis atļaujas viņam piezvanīt uz katedru un atgādināt, kas finansē viņu pētījumu".
Un, lūk, ko par šo saka Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova: "Reforma, kas veikta pilnīgā izolācijā no realitātes, saskaroties ar finanšu, skolotāju, metožu trūkumu, ir novedusi pie tā, ka izglītības līmenis visos posmos no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai ir strauji krities. Izglītībai vajadzētu atvērt mūsu bērniem durvis uz lielo pasauli, ļaujot viņiem bez problēmām mācīties un strādāt citās valstīs".
Eiropas pieredze
Tikmēr citās ES valstīs ir skolas, kurās līdzās valsts valodai aktīvi tiek lietota arī otrā mācību valoda: piemēram, krievu valoda. Lielisku piemēru multikulturālai pieejai izglītībā rāda Vācija, kur galvaspilsētā vien ir 30 bilingvālās skolas. Kā šī sistēma darbojas, pastāstīja Starptautisko bilingvālo Lomonosova skolu un bilingvālo bērnudārzu MITRA izglītības koordinators Aleksandrs Otts.
"Galvenie priekšmeti tiek pasniegti vācu un krievu valodās, un stundu vienmēr pasniedz tas, kam tā ir dzimtā valoda. Piemēram, matemātika: vienu dienu māca krieviski, otru dienu vāciski. Programma atbilst Berlīnes federālās zemes mācību programmai, taču to papildina mūsu kultūras un lingvistiskā sastāvdaļa. Mācām no 1. līdz 13. klasei, ir arī pagarinātās dienas grupa. Viena skola atrodas Berlīnes rietumu daļā, otra austrumu daļā, kopumā tajās mācās 580 skolēni.
Somijā dzimtās valodas apguve ne somu bērniem tiek uzskatīta par tik svarīgu, ka to finansē valsts. Garantētas divas bezmaksas mācību stundas nedēļā jebkurā valodā no pirmsskolas līdz ģimnāzijas beigām, tas ir, trīspadsmit gadus. Tiek uzskatīts, ka tas veicina atbraukušo integrāciju sabiedrībā. Somiete Maarit Kaunisto, Helsinku pašvaldības bilingvālās somu-krievu skolas direktore, stāstīja par somu pieeju divvalodībai - starp citu, teicamā krievu valodā.
"Somijas krievvalodīgo pilsoņu ir nedaudz vairāk par 84 000 cilvēku. Somijas valsts ir par daudzvalodību, tā uzskata par svarīgu saglabāt lingvistisko identitāti bērniem un pusaudžiem, kuru dzimtā valoda nav somu valoda. Pie mums mācās 708 skolēni, pamatskolā daļu priekšmetu viņiem māca krievu valodā, vidējās un vecākajās klasēs krievu valodai tiek dotas 4 stundas nedēļā. Puse skolotāju brīvi pārvalda abas valodas. Starp citu, 40 procenti skolēnu ir somi, kuriem interesē krievu valoda un krievu kultūra, ko arī mācām kā atsevišķu priekšmetu. Kopumā izglītība notiek pēc valsts izglītības programmas, un otra šāda skola darbojas valsts austrumu daļā. Eiropas sauklis ir: "Monolingvisms ir ārstējams", un mēs to pilnībā atbalstām.
Jaunas iespējas
"Ir pilnīgi skaidrs, ka pēc 24. februāra pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk, un Latvijai jāsamierinās ar to, ka tā kļūs vēl daudznacionālāka, nekā tā bija iepriekš," norāda Rīgas 80. vidusskolas direktore Anna Vladova. "Pēc ukraiņu bēgļu pieplūduma mums vajadzētu sagatavoties migrantu pieplūdumam no Krievijas un Baltkrievijas, kuri nevēlēsies dzīvot šo valstu režīmos".
Šie jaunie izaicinājumi vienlaikus var kļūt par mūsu jaunajām iespējām. Latvijai ar savu plašo pieredzi bilingvālajā izglītībā, kas var kļūt daudzvalodīga bez nopietniem ieguldījumiem (uz angļu, franču, vācu uc valodu rēķina), ir unikāla iespēja kļūt par jaunu izglītības centru Eiropā. Nav šaubu, ka Eiropas sabiedrība ir ieinteresēta šāda izglītības centra izveidē un sniegs mūsu valstij visu nepieciešamo palīdzību, ja būsim gatavi apgūt tik vērienīgu projektu. Un tad tieši Latvija varēs pretendēt uz vienu no vadošajām lomām jaunas Eiropas veidošanā.
Politiskā kultūra
Sarunas noslēgumā bilingvālo izglītības iestāžu MITRA ģenerāldirektore Marina Burda (Vācija) atzīmēja, ka bilingvālās skolas ir raksturīgas, pirmkārt, valstīm ar labi attīstītu politisko kultūru.
Kas tālāk un kur skatīties debates
Secinājumi no konferences tiks nodoti arī Latvijas Izglītības un kultūras ministrijai. Pilnu video atskaiti no konferences var noskatīties vietnē "YouTube" un "Facebook".
Latviešu valodā:
Krieviski: