DELFI savu darbību uzsāka 1999. gada 26. novembrī kā jaunas paaudzes interneta stacija, 2017. gadā ieskicēja viena no LU studentēm. Viņa atgādina, ka DELFI misija ir internetu padarīt saprotamu, pieejamu un lietderīgu ikvienam Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājam. Sākotnēji, kā raksta studente, DELFI zināmā mērā varēja salīdzināt ar virtuālu klubu, kura biedriem ir pieejams internets, ātri iegūstama nepieciešamā informācija un kuri var izmantot e-komercijas iespējas, atrodoties vienā
interneta vidē.

Bakalaura darba autore piebilst: "Viena no svarīgākajām iezīmēm, kas raksturo šo portālu, ir interaktivitāte jeb lasītāju iespēja paust savu viedokli, gan rakstot komentārus pie ziņām, gan arī publicējot plašākus viedokļus tam paredzētajās sadaļās. Portālā pulcējas žurnālisti un redaktori, veidojot vienu no lielākajām medija redakcijām Latvijā. Kā galveno sava darba pamatprincipu redakcija definē ziņu neitralitāti, aicinot savu auditoriju pašiem izvērtēt piedāvātās ziņas."

Tomēr kāds students 2017. gadā izpētījis, ka ASV prezidenta Donalda Trampa tēls
DELFI publikācijās ir negatīvs, nevis tik neitrāls, kā pats portāls apgalvo. Satura
analīze parādot, ka publikācijās Tramps mēdz tikt atspoguļots kā spītīgs, nepieredzējis
un pat bīstams.

Savukārt 2013. gadā cits students gājis tālāk par publikāciju satura analīzi un
pievērsies slavenajiem DELFI komentētājiem. Turklāt viņš pētījis šo komentētāju
atšķirīgās un kopīgās domas gan portāla latviešu, gan krievu valodas versijā.
Secinājumi lai runā paši par sevi: "Pētījuma rezultāti liecina par to, ka portāla DELFI
publikāciju komentāros Rīgas mēra tēls ir pozitīvs, viņu raksturo sekojošas īpašības:
jauns, kārtīgs, inteliģents, mīļš, labākais, jautrs, saimniecisks, spējīgs. "Rus.delfi.lv"
portāla komentāru pētījuma rezultāti liecina par to, ka portāla lietotāji Rīgas mēru
uzskata par cienījamu, godīgu, taisnīgu, internacionālu, vislabāko, saimniecisku,
pārvaldošu, darbīgu."

Studenta ieskatā DELFI portāla galvenā redaktora Ingus Bērziņa intervēšana un viņa
paustā personīgā attieksme pret Rīgas mēru liecinot par to, ka portāla redakcijās
strādā savas profesijas profesionāļi un visas publikācijas ir neatkarīgas no ārējiem
faktoriem un ir vērstas tikai uz mērķa auditorijas vajadzību apmierināšanu.

Latvijas politikai būtisko 2011. gada 11. Saeimas vēlēšanu laikā, kā izpētījis viens no
nu jau absolventiem, lielākoties DELFI publikācijās tika atainota publiskā
komunikācija, kuras galvenais mērķis bija auditorijai nodot politiķu veidotu
vēstījumu. Savukārt pēc krasākajiem pavērsieniem koalīcijas tapšanas gaitā,
piemēram, Zatlera reformu partijas (ZRP) paziņojums par "Saskaņas centra"
aicināšanu valdībā, reformu un tiesiskuma koalīcijas vienošanās līguma parakstīšana
un ZRP šķelšanās, DELFI redakcija centās notikumus parādīt no vairākām pozīcijām,
publicējot visu Saeimā iekļuvušo partiju biedru viedokļus, aicinot izteikties ekspertus,
citu mediju žurnālistus un arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kā arī atklājot
politiskās cīņas aizkulises un zemūdens akmeņus.

DELFI tiek vētīts ne tikai LU SZF gaiteņos, bet arī citās augstskolās un LU fakultātēs.
Piemēram, LU Humanitāro zinātņu fakultātē kāda studente rūpīgāk papētījusi, kā tad
portāls latviski atveido skandināvu uzvārdus. Tur, būsim atklāti, esam pieķerti
vairākkārt.

Hokejista Anderša Nilsona vārds un uzvārds, spriežot pēc medijos atrodamajiem
piemēriem, pārsvarā tiek atveidots kā Anderss Nilsons. Priekšvārds visos gadījumos
tiek atveidots kā Anderss, un nav konstatēti citi atveidojumi, piemēram, Anderšs, kas,
studentes vērtējumā, saskaņā ar skandināvu personvārdu atveides latviešu valodā
vadlīnijām būtu pareizāk, jo tas būtu tuvāk vārda oriģinālizrunai.

Savukārt zviedru hokejista Filipa Fošberga vārds, aplūkojot latviskos atveidojumus
Latvijas medijos, tostarp portālā DELFI, lielākajā daļā piemēru tiek atveidots kā
Filips Forsbergs, kas neatbilst korektai atveides formai – Fošbergs. Ar skandināvu
uzvārdiem valodnieku izpratnē esam kļūdījušies vēl vairākas reizes, bet tas lai paliek
nākotnes pētījumiem un vērīgajiem DELFI lasītājiem, kuri ar vēstuļu starpniecību
palīdz šīs nepilnības novērst.

Kāds cits LU SZF students raksta, ka "portāls DELFI ir uzteicams", jo kultūras sadaļā
izveidojis atsevišķu nošķīrumu kritikai, recenzijām un viedokļiem gan par teātri, gan
mūziku, gan kino, tajā darbojoties profesionāliem kritiķiem. Tomēr studenta vērīgajai
acij nav paslīdējusi garām kāda nianse: "Pārskatot DELFI teātra kritikas sadaļu, kurā
tiek ievietotas recenzijas gan par teātra izrādēm, gan deju uzvedumiem un baletu,
viena un tā pati autore pie izrāžu recenzijām tiek norādīta kā teātra kritiķe, bet deju
uzvedumu recenzijās kā deju kritiķe. Šis piemērs labi korelē ar ASV pētnieku
iegūtajiem rezultātiem, ka mediju materiāla autora profesionālo identitāti nosaka tā
specifika, DELFI gadījuma piemērā – vai recenzija veidota par teātri vai deju."

Savukārt kāds topošais zīmolvedības speciālists saviem spēkiem izanalizējis DELFI
logo, raksturojot to šādi: "DELFI logo sastāv no viena elementa – teksta. Šis ir vārda
zīmes logo. Šim logotipam ir ļoti askētisks noformējums, un tā slēptā nozīme atklājas
tikai caur paša zīmola nosaukuma izzināšanu. Vārds "Delfi" apzīmē sengrieķu
svētvietu, kas tika uzskatīta par zemes centru. Šajā vietā atradies Delfu orākuls, kas
sniedzis pareizās atbildes. Šajā gadījumā pats logotips neizpauž saistības ar šo
skaidrojumu un neizraisa vizuālas asociācijas. Krāsas vārdā dominē zilais tonis, taču
zeltaini dzeltena kā akcenta krāsa ir pielietota burtam "E"." Mums redakcijā te īsti nav
ko piebilst, viss ir korekti.

Šis raksts ir viena no publikācijām DELFI 20 gadu jubilejas ciklā, kurā būs gan raksti
par dažādām ar portāla vēsturi saistītām tēmām, gan tests lasītājam, gan vizuāli
bagātīga informācija, kā klājies 20 gadu garumā.

Jubilejas noskaņās neaizmirstiet nobalsot par DELFI autoru – lasītāju simpātiju.
Balsot iespējams te! 20 autori, kuru radītais saturs ir visaugstākās raudzes
žurnālistika, turpina cīņu par šo titulu.