Mediju loma mūsdienās ir svarīgāka nekā jebkad agrāk: galvenās atziņas no 'DELFI
media LAB' skatuves DFF
15. novembrī, "Hanzas peronā" norisinājās tehnoloģiju festivāls "Digital Freedom Festival", kura ietvaros "DELFI media LAB" diskusijās 30 dažādu nozaru profesionāļi no 12 pasaules valstīm sniedza ieskatu digitālo mediju satura, tehnoloģiju un ilgstpējīgas attīstības tendencēs pasaulē un Baltijā.
Viens no centrālajiem "DELFI Media Lab" notikumiem bija diskusija "Baltic Digital Media Landscape: Flat or Fat?", kurā par Baltijas digitālo mediju šī brīža aktuālo situāciju un nākotnes virzību diskutēja trīs Baltijas vadošo digitālo mediju grupu vadītāji – "Ekspress Grupp" izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu, "Postimees Grupp" izpilddirektors Andruss Raudsalu un "All Media Baltics" izpilddirektors Kristians Antings. Diskusiju vadīja komunikācijas speciālists, radioraidījumu producents un tehnoloģiju entuziasts Artis Ozoliņš. Diskusijā izskanēja daudzas noderīgas atziņas, bet galvenā no tām, ko pauda Rītsalu: ja saturs ir kvalitatīvs, medijam būs auditorija un līdz ar to būs arī veidi, kā ar šo saturu nopelnīt. Panākumu atslēga ir neatkarīga un profesionāla žurnālistika. Runājot par mediju likteni digitālo tehnoloģiju laikmetā, Raudsalu nemetās prognozēt kāda formāta "nāvi", atgādinot piemērus ar radio: "Visi mediju formāti paliks, bet tiem nāksies mainīties."
Diskusijā "Got Medication for Infoxication?", komentējot neseno ziņu par TV3 un LNT ziņu dienestu apvienošanu, "Ekspress Grupp" izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu atzina, ka tādu pasaules lielo platformu kā "Google" un "Facebook" attīstības ietekmē vietējiem medijiem ir jāmainās un jāoptimizē sava darbība, un mediju resursu apvienošana ir normāla pasaules prakse. AS DELFI izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs sarunā uzsvēra, ka ziņu portāli mūsdienās ir izkonkurējuši televīzijas ziņu pārraides, jo tās pārsvarā vairs nespēj pirmās sabiedrībai paziņot aktualitātes. Tāpat Kuzikovs uzsvēra, ka medijam ir ļoti svarīgi aizraut savu auditoriju, radot saturu, kas ne tikai stāsta, kas, kur un kad ir noticis, bet arī sniedz atbildes – kāpēc un kā tas ir noticis un kāpēc lasītājam par to būtu jāinteresējas.

Rītsalu stāstīja par abonēšanas tendencēm Baltijā salīdzinājumā ar Skandināviju, kur ziņas jau šobrīd abonē simtiem tūkstoši cilvēku. Austrumeiropā cilvēkiem ziņas internetā līdz šim pārsvarā ir bijušas par brīvu, tāpēc psiholoģiski sabiedrība lēni pieņem domu par ziņu abonēšanu, tomēr ir skaidrs, ka tā ir digitālo mediju nākotne. Jaunā paaudze saturu medijos lieto citādi nekā vecākā paaudze. Jaunieši ir pieraduši maksāt par saturu internetā, piemēram, par "Spotify" un "Netflix", tāpēc arī digitālo ziņu satura abonēšana viņiem šķiet pilnīgi normāla parādība.

Analizējot DELFI lasītāju uzvedības paradumus, Kuzikovs secināja, ka mūsdienās cilvēki baidās palaist garām svarīgu informāciju, īpaši, ja saturs ir par brīvu, tāpēc pārsvarā lasa tikai ziņu virsrakstus. "DELFI plus" ir radījis jauna tipa lasītājus, kas lasa to, ko vēlas. Ja pie bezmaksas raksta cilvēki vidēji uzkavējas 20–30 sekundes, tad abonētā rakstā cilvēks iedziļinās vismaz 6–8 minūtes.
Diskusijā "Fight for Audience in the Era of Attention & Trust Deficit" pieredzējušais poļu mediju speciālists un "Google News Lab" mācībspēks Mareks Millers vērsa uzmanību tam, ka šobrīd dezinformācijas rīki, pateicoties mākslīgajam intelektam, spēj ne tikai radīt neeksistējošu video, foto un audio identitāti, bet pat pāris sekundēs ģenerēt raksta saturu par jebkuru tēmu. Ir būtiski mainīt perspektīvu un apzināties, cik liela ir dezinformācijas problēma, attīstīt un saglabāt kritisko domāšanu, vienmēr pārbaudot informāciju: kas, kur, kad, kāpēc un vai pēc šiem kritērijiem stāsts ir patiess. Tāpēc žurnālista loma mūsdienās ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo žurnālistiem ir jābūt tiem, kas filtrē informāciju, un tā ir viņu lielākā atbildība. Sabiedrības uzticība ir galvenais, par ko medijiem ir jācīnās.

Budistu mūks un meditācijas treneris Džons Paramai Danisaro uzsvēra, ka no cilvēka uztveres un atmiņas viedokļa negatīvās ziņas prātā paliek vairāk nekā pozitīvās. Mūks aicināja attīstīt un vairāk uzklausīt savu intuīciju, kritiski izvērtēt informāciju un neļaut izplatīties nepatiesām ziņām, ar tām daloties sociālajos tīklos. Mūks kā pieaugušos, tā jauniešus aicināja būt atbildīgiem par savu rīcību un izvērtēt savas darbības ilgtermiņā. Viss, ko darām internetā, atstāj savu digitālo nospiedumu/pēdas uz mūžu, tāpēc sabiedrībai vajadzētu vairāk apzināties savas rīcības sekas.
Tehnoloģiju un sabiedrības daļas vadītājs Tonija Blēra Globālo pārmaiņu institūtā Makss Bevertons-Palmers savā prezentācijā "Media Technology & Society" īpaši uzsvēra ikviena indivīda lomu un atbildību pārmaiņu un iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Mūsdienu tehnoloģijas ir ļāvušas demokratizēt atbildību, un sabiedrībai ir jāmācās no savas un citu pieredzes. Plašāku interviju ar Bevertonu-Palmeru lasiet šeit.

Diskusijā "Sustainable Technologies = Sustainable Life?" ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanas kampaņas globālās izplatīšanas un iesaistes vadītāja Laura Hildebrante stāstīja par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Ilgtspējību Hildebrante definēja kā esošo resursu izmantošanu tā, lai šī izmantošana negatīvi neietekmētu nākotni. Šobrīd daudzas tehnoloģijas pārkāpj robežas, domājot par planētas nākotni, tāpēc pirmkārt ir jārunā par mūsu katra individuālo atbildību – kāda veida nospiedumu mēs atstājam. Ilgtspējīgas tehnoloģijas ne vienmēr prasa lielus tehnoloģiskus sasniegumus. Jāsāk ar maziem soļiem katru dienu, jādomā, kā mūsu ikdienas rutīnu padarīt ilgtspējīgāku.

Vaicāts par mediju lomu ilgtspējīgā attīstībā, Bevertons-Palmers kā piemēru minēja "Sky Media" veidotās izglītojošās kampaņas, kas vērstas uz to, lai samazinātu plastmasas piesārņojumu okeānos. "Sky Media" prata izmantot savu medija spēku. Tas ne tikai rakstīja, bet pats rādīja piemēru sabiedrībai, sākot ar plastmasas pudeļu neizmantošanu savās studijās un beidzot ar studiju darbināšanu ar vēja ģeneratoru ražoto elektrību.

Hildebrante uzsvēra, ka pasaule ir izsalkusi pēc patiesas informācijas, jo cilvēkiem bieži nav nojausmas, cik nopietna īstenībā ir situācija. Vairāk informācijas, vairāk datu, vairāk reportāžu par patieso stāvokli pasaulē palīdzētu veicināt pārmaiņas. Tāpēc spēcīgi, neatkarīgi mediji ir ļoti būtiski un to loma mūsdienās ir svarīgāka nekā jebkad agrāk – medijiem jākļūst par patiesiem un ticamiem informācijas avotiem sabiedrībai. Pozitīva ir tendence, ka sabiedrība kļūst aktīvāka, arvien vairāk netradicionālu cilvēku iesaistās politikā, tie ir jauni līderi, jaunieši, kam ir, ko piedāvāt. Uz pierādījumiem balstītas politikas veidošana, jaunuzņēmēju domāšanas veids – testēt idejas un pilotprojektus – būtu nepieciešams arī politikā, dodot iespēju eksperimentiem, lai ieviestu reālas pārmaiņas un panāktu efektu. Arī Bevertons-Palmers aicināja atjaunot politikas pamatus un veidot pārdomātu un uz pierādījumiem balstītu politiku.
Diskusijā par radošumu un tehnoloģijām "Creativity: Human vs. AI" mūzikas producents un Arvo Pērta centra Igaunijā līdzdibinātājs Maikls Pērts atzina, ka plašā pieeja informācijai ir globāli mainījusi situāciju mākslas resursu jomā. Kādreizējā kvalitātes kontrole ļoti atšķiras no mūsdienu situācijas. Pirms 40–50 gadiem, lai tiktu līdz iespējai kaut ko ierakstīt studijā, mūziķiem bija sevi nopietni jāpierāda. Mūsdienās mēs ierakstu varam veikt kaut vai savā telefonā, tehnoloģijas to ļauj, nepieprasot kvalitāti. Meklētājprogrammas cenšas kompensēt un ietaupīt daudzas funkcijas, izdarot daudz ko mūsu vietā. Tomēr mākslīgais intelekts mūzikā sper tikai mazuļa solīšus. Mākslīgais intelekts ir nepieciešams nevis tādēļ, lai kaut ko aizvietotu, bet palīdzētu mums. Līdzsvaram un saiknei ar cilvēku jāsaglabājas vienmēr. Ir svarīgi būt radošam un patiesam iepretim savām idejām. Tehnoloģija nāks palīgā, bet viss sākas ar sevi.

Klavieru meistars, pasaules lielāko klavieru izgudrotājs Dāvids Kļaviņš uzskata, ka mūsdienu ieguvums ir neierobežoti plašā mūzikas izvēle. Tomēr šajā daudzveidībā ir nepieciešams individuāls filtrs, radot savus kritērijus un izprotot, kas mums katram ir vajadzīgs un kas ne, nevis ļaujot meklētājprogrammām izvēlēties mūsu vietā. Cilvēka radītai mūzikai vienmēr būs vairāk dvēseles, savukārt mākslīgais intelekts var atbalstīt radošumu, papildināt, paplašināt to. Mūzikas radīšanas process ir neracionāls. Mākslīgais intelekts nebūtu jāuztver kā komponista konkurents, bet drīzāk kā palīgs un darbarīks.
Diskusijā "Journalistic Excellence in Times of Infotainment and Social Media Junk" rakstnieks, žurnālists, "ZEIT magazin" galvenais redaktors un "ZEIT" mākslas žurnāla "Weltkunst" izdevējs Kristofs Amends stāstīja par "ZEIT" pieredzi sociālo tīklu komunikācijā ar saviem lasītājiem, izmantojot "Facebook" kā bāzi, bet "Instagram" un "TicToc" platformas jaunākas lasītāju auditorijas sasniegšanai. Runājot par laba žurnālista īpašībām, Amends uzsvēra, ka galvenās īpašības ir ziņkārība, atvērtība, ieinteresētība pret notikumiem, kas notiek visapkārt, kā arī vēlme izprast, kā un kāpēc tie notiek. "ZEIT magazin" redaktors izcēla drukāto žurnālu priekšrocības mūsdienās – to lasīšana mūsdienās asociējas ar grāmatu lasīšanas procesu – ir jāizbrīvē brīdis, jānoliek malā telefons un jākoncentrējas saturam. Amends ir iniciējis podkāstu, kurā žurnālists intervē sabiedrībā pazīstamas personības, ļaujot tām runāt tik ilgi, cik pašas vēlas. Garākais podkāsts ar slavenu vācu "jūtuberi" ildzis pat astoņas stundas. Kopumā redaktors iedrošināja medijus eksperimentēt ar dažādiem komunikācijas formātiem un platformām.

Diskusijā par jauniešu sasniegšanu "Reaching Digital Youngsters" DELFI sociālo tīklu komandas vadītājs Jānis Sildniks atzina, ka mūsdienās jaunieši uzturas visās satura platformās, bet ir grūti piesaistīt to uzmanību. Līdzīgu atziņu pauda "YouTube" tīkla "Videostars.lt" līdzdibinātājs Roks Kondrats, kurš uzsvēra – lai sasniegtu jauniešus, ir jāzina, kur tie atrodas, un jāsaprot un jārada tāds saturs, kādu jaunieši patērē, lai tos labāk uzrunātu. Sildniks, savukārt, aicināja pieaugušajiem beigt izlikties par jauniešiem un radīt mākslīgu saturu. Jauniešiem ir jāpiedāvā labs, uzticams saturs, bet medijam ir jābūt blakus kā instrumentam, kas palīdz jauniešos attīstīt kritisko domāšanu.
Diskusijā "Digital Storytelling: From Tweets to VR and AR Experiences" pilsētvides dizaina vadītājs no Kopenhāgenas Maikls Kolvils-Andersens ieskicēja stāstniecības vēsturi, uzsverot, ka, salīdzinot ar gadu tūkstošiem senām cilvēces stāstniecības tradīcijām, mūsdienās saturs medijos un komunikācijā ir kļuvis maksimāli īss un koncentrēts.

Mārketinga stratēģis, datu eksperts un "Facebook" pārstāvniecības vadītājs Baltijā Mants Povelausks uzskata – jo iesaistošākus risinājumus mēs spējam radīt, jo labāk. Paplašinātā realitāte (AR) un virtuālā realitāte (VR) ir daļa no stāstniecības un radusies ar mērķi pievienot stāstam kādu neatvairāmu detaļu. Neskatoties uz sarunām par AR un VR industrijā jau vairāku gadu garumā, šo tehnoloģiju lietojums arvien vēl ir samērā neliels. Audiovizuālā un interaktīvā satura konsultante un "Women in Film & Television Lithuania" līdzdibinātāja Eva Brazdžonīte kā iemeslu minēja labas stāstniecības trūkumu tehnoloģiju industrijā. Labie piemēri virtuālās realitātes lietojumam meklējami ziņu platformās: "New York Times", "National Geographic" u.c., kas radījuši interesantus stāstus ar AR un VR tehnoloģiju starpniecību.

Povelausks pauda uzskatu, ka problēma ar AR un VR ir ērta un dominējoša dizaina trūkums. Pagaidām ne "Google" brilles, ne citi risinājumi nav iemantojuši sabiedrības uzticību. Nav vēl radīts tāds dizaina risinājums, kuru sabiedrības vairākumam gribētos lietot. Brazdžonīte papildināja, ka, neskatoties uz to, ka patērētāji šos "headset" risinājumus vēl ikdienā nelieto, tomēr biznesa vidē – medicīnā, tūrismā un citās jomās – virtuālā realitāte ienāk arvien vairāk un vairāk. Cilvēki vēlas jaunu, unikālu pieredzi, izmēģināt to, kas vēl nekad nav izmēģināts. Lai radītu patiesi labus VR risinājumus, spēļu izstrādātāju un tehnoloģiju industrijai vairāk jāsadarbojas ar kinoindustriju, kurā netrūkst izcilu stāstnieku.
Stāstā "Podcast Revolution by Accident" tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu žurnālists un podkāstu producents Deivids Tvrdons analizēja podkāstu satura priekšrocības mediju vidē. Speciālists uzsvēra, ka audio saturs ar klausītāju nodibina daudz ciešākas attiecības nekā raksts vai īss video. Žurnālistam un sarunu partnerim ir vieglāk veidot audio sarunu, nekā nostāties kameras priekšā. Podkāstu veiksme slēpjas faktā, ka, tos klausoties, var vienlaicīgi darīt citas lietas, turklāt 90% podkāstu klausītāju tos noklausās līdz galam. Atšķirībā no radio, kas vairāk kalpo kā fons, podkāstus klausās daudz uzmanīgāk, jo tā ir apzināta cilvēka izvēle.
Stāstā "TV is dead. Long Live the TV!" par televīzijas nākotni stāstīja vadošā Lietuvas tiešsaistes ziņu portāla DELFI mārketinga vadītājs Irmants Matiļonis, uzsverot, cik ļoti ir mainījušies sabiedrības paradumi. Baltijā vidēji tradicionālo televīziju visvairāk skatās Igaunijā (4,18 h), bet vismazāk – Latvijā (2,23 h). Cilvēki mūsdienās lieto video saturu – ko un kad vēlas, nevis to, ko rāda televīzijā. Tradicionālajai televīzijai ir jāmainās un jābūt tur, kur ir tās skatītāji, jāiesaista tie. Jaunā televīzija ir digitālā televīzija. Medijam, lai sasniegtu skatītāju, būtiski izmantot dažādas platformas un ekrānu izmērus atbilstoši katrai auditorijai.

Viena no Eiropas ātrāk augošajiem video jaunuzņēmumiem "ShowHeroes" vadītājs Ilhans Zengins stāstā "Conquer the Age of Video" informēja par dažādiem paņēmieniem, kā saturu pielāgot mazajiem ekrāniem, jo video cilvēki visvairāk skatās tieši savos mobilajos telefonos.
Šo tēmu izvērsti turpināja mobilās vides lietojamības eksperts no "Google Ireland" Konors Makganns, kurš prezentācijā "Mobile First... Mobile Only" uzsvēra, cik strauji pēdējo 10 gadu laikā ir attīstījusies mobilā tehnoloģija. Šī gada janvārī pasaulē jau bija 5 miljardi viedtālruņu lietotāju. Ir nopietni jāņem vērā šo lietotāju paradumi un gaidas un jādomā ar skatu nākotnē. Sasniegt lietotāju gaidas palīdz mākslīgā intelekta risinājumi, kas izanalizē, kur cilvēks atrodas un ko dara, un spēj piedāvāt to, kas nepieciešams. Pirms 10 gadiem cilvēka uztveres reakcija bija 11 sekundes, mūsdienās tās ir tikai 1–2 sekundes. Uzmanība ir jānopelna, cienot lietotāja laiku un piedāvājot kvalitatīvu un ērti lietojamu saturu. Jaunākās tendences nākotnē būs jauktā (paplašinātā kopā ar virtuālo) realitāte, balss risinājumi un personīgie asistenti.
Īpašu pārsteigumu "DELFI media LAB" apmeklētājiem sagādāja britu "stand-up" komiķis Džeks Everits, kas priekšnesumā "Radical Changes in Media: A Stand-Up Point of View" piedāvāja humoristisku skatījumu uz to, ko DELFI ir iemācījušies savos 20 darbības gados.
Bagātīgo skatuves programmu noslēdza diskusija "A New Narrative for a New Generation", kuras priekšplānā bija festivāla "International Ocean Film Tour" vadītāja Henrieta Šveikere. Festivāla pārstāve dalījās pieredzē par jaunu pasākuma konceptu, kas radīts auditorijai, kas mīl okeānu, grib to pasargāt un redz, ka šis skaistums ir apdraudēts. Festivāls savu repertuāru atlasa no 800 dokumentālajām filmām un atlasītās filmas pārveido par 20 minūšu īsfilmām. Šveikere uzsvēra, ka festivāla organizatori izklaidi uztver ne tikai kā laika kavēkli, izpriecu vai prieka avotu. Caur jēgpilnu izklaidi ir iespējams nodot daudz emociju, zināšanu un cilvēkus dažādos veidos iedvesmot, jo izklaidējošā atmosfērā cilvēki kļūst atvērti svarīgas informācijas saturam. Izklaide var būt arī kā instruments, ar kuru norādīt sabiedrībai uz sociālām un vides problēmām, neizmantojot tiešu "rādīšanu ar pirkstu". Tas ir labākais veids, kā runāt ar jauno paaudzi par šīm tēmām, atraujot jauniešus no individuālajiem ekrāniem, apvienojot vienā kopienā un iesaistot ar iedvesmojošu stāstu palīdzību. Festivāla mērķis ir iedvesmot sabiedrību sākt apzināties savu lomu ceļā uz pārmaiņām un sākt katram pašam ko mainīt savā ikdienā.

Pasākuma noslēgumā tika demonstrēta filma "Plastic Ocean", pēc kuras paneļdiskusijā par festivāla filmu tapšanu un radošajiem aspektiem Šveikerei pievienojās Eva Brazdžonīte un kinorežisors un producents Arnis Aspers.
Visas dienas garumā "DELFI media LAB" skatuves programmu vadīja komunikācijas speciālists, radio raidījumu producents un tehnoloģiju entuziasts Artis Ozoliņš kopā ar komiķi, digitālo entuziasti un Rīgas Tehniskās universitātes absolventi Lidiju Ojeniji (Lydia Oyeniyi), kas bieži sastopama uz "stand-up" izrāžu skatuvēm. Skatuves programma bija skatāma tiešraidē portālā DELFI, bet šobrīd visu sarunu video ir pieejami DELFI "YouTube" kanālā.

Par "Digital Freedom Festival" DELFI vēstīja arī sociālajos tīklos – festivāla teritorijā visas dienas garumā aktīvi darbojās mūsu sociālo tīklu komanda. Vairākas tiešraides no DELFI skatuves varēja redzēt arī tiešraidē DELFI "Facebook" lapā.

"Digital Freedom Festival" (DFF) ir globāls tehnoloģiju, jaunuzņēmumu un dzīvesstila festivāls, kurā 14.–15. novembrī pulcējās vairāk nekā 1300 jauno tehnoloģiju un "startup" uzņēmēju no visas pasaules, lai diskutētu par tehnoloģiju ietekmi uz mūsu ikdienas dzīvi. Šī gada galvenās tēmas bija nākotnes ekonomika, veselības aprūpes tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, viedā pārvietošanās un dzīvesstils.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.