Seši stāsti turpinās. Kāds 'Stiprini stipros' varoņiem bijis šis gads
"Kā savienotie trauki. Ja viens jūtas sliktāk, tad arī otrs, un otrādi," – teic Ilona Balode-Ūdre par aizvadīto gadu viņas un vīra Rolanda dzīvē. Kā jau allaž, bijis viļņveidīgi – pēc kritumiem sekoja kāpumi, taču kopumā gads pagājis pozitīvi. Ne viss notika tā, kā bija paredzēts, uzsākot DELFI un labdarības organizācijas "Ziedot.lv" atbalsta projektu "Stiprini stipros", nācās rēķināties ar viņu šībrīža mājvietas, Ventspils, "muskuļiem".
Teksts Laura Dzērve, Aija Rutka, Diāna Čučkova, Dita Vinovska
Tieši Ilonas un Rolanda stāsts pērn aizsāka "Stiprini stipros", kas ir ļoti personisks DELFI aicinājums. Idejas autors ir portāla galvenais redaktors Ingus Bērziņš, Rolanda draugs. 17. janvārī būs pagājuši četri gadi, kopš grupas "The Hobos" mūziķi Rolandu Balodi-Ūdri Rīgā uz Artilērijas ielas notrieca mašīna un viņš nonāca kritiski smagā stāvoklī.

Pērnā gada nogalē aizsāktajā akcijā cilvēki saziedoja vairāk nekā 69 tūkstošus eiro, atbalstot ne tikai Baložus-Ūdrus, bet arī daudzas citas ģimenes, kuras ilgstoši kopj smagi slimu tuvinieku. Kopumā sešu varoņu stāstos DELFI stāstīja par valstī ilgstoši nerisinātām problēmām.

Pirms šī gada atbalsta projekta "Stiprini stipros" uzsākšanas, atskatāmies, kā šogad klājies Ilonai un Ūdrim, Artūram un Diānai, Anastasijai un Janīnai, Kristapam un Kasparam, kā arī Jura un Elvīras ģimenēm.
Ilona un Ūdris. Maratons turpinās
Kad Ūdri notrieca mašīna, dēlam Bārtam bija mēnesis. Pēc trim slimnīcā pavadītiem mēnešiem Ūdris mājās atgriezās uz nestuvēm, Ilonas vārdiem, kā "novītis zieds, pieslēgts pie caurulēm".
Foto no ģimenes arhīva
Līdz šodienas Ūdrim sperti neskaitāmi soļi, daudz pūļu ieguldīts. Kustību traucējumi joprojām ir nopietni, Ūdris pārsvarā pārvietojas riteņkrēslā, taču var arī braukt ar speciāli pielāgotu trīsriteni un stundu stāvēt vertikalizācijas riteņkrēslā. To pēc divu gadu gaidīšanas rindā uz viņa dzimšanas dienu šogad par valsts naudu piegādāja Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centrs. Ūdris kļūst arvien spēcīgāks, arī runāšana dzirdami uzlabojas.

Lai vēlāk neaizmirstu, Ilona uzreiz teic: "Pieraksti obligāti no manas puses par "Stiprini stipros," ka gribu pateikt lielu paldies gan cilvēkiem, kas ziedoja, gan arī jums, kas to visu izdomāja un organizēja. Man tas ir nenovērtējams atbalsts, piemēram, ka man ir abi asistenti."

Viņu stāsts uzskatāmi rāda sistēmas problēmas. Lai arī asistenta pakalpojumus apmaksā valsts, par tādu naudu Ilonai neizdevās atrast nevienu asistentu. Bieži vien tādēļ paši tuvinieki kļūst par asistentiem, upurējot savu dzīvi un darba iespējas. "Ziedot.lv" jau bija sākusi ziedojumu vākšanu, bet pērnā gada decembrī ar jaunu jaudu trūkstošo summu asistenta atalgojumam šim gadam Ūdrim cilvēki saziedoja projektā "Stiprini stipros". Tagad Ūdrim ir divas asistentes, katra uz pusslodzi. Atalgojums katrai ir 300 eiro pēc nodokļu nomaksas, vienai – no valsts naudas, otrai – no ziedotāju līdzekļiem.

"Pirms tam jau vispār nekādas dzīves man nebija, es biju tā noskrējusies. Es biju tādā vāveres ritenī, ka vairs neredzēju ne rīta, ne vakara, tikai centos no dienas uz dienu izdarīt nepieciešamākās lietas," saka Ilona. "Šis gads beidzot bija sakarīgāks, es varēju arī kaut ko savu padarīt, arī Bārtiņam ir labāk." Joprojām Ūdris ir Ilonas dzīves centrā, tomēr parādījās laiks pašas mērķiem.
Grāmata, kikbokss un divas logopēdes
Līdz gada beigām Ilona apņēmusies pabeigt savu grāmatu "Ielu muzikantu piezīmes," dokumentālu, autobiogrāfisku stāstu, kas aptver desmit Ilonas un Ūdra gadus kopā. Vakaros viņa regulāri apmeklē kikboksa nodarbības un nesen arī pierakstījās bezmaksas ķīniešu valodas kursiem.

"(Autovadītāju kursos) teoriju esmu nolikusi jau janvārī, tagad cīnos ar braukšanu. Ir smagi un grūti, galīgi neesmu šoferis," Ilona nosmejas. Pēdējos gadus ģimenes mājvieta ir Ilonas mammas mājā Ventspilī, jo Rīgā bija grūtības atrast cilvēkam ar kustību traucējumiem pielāgotu mājokli. Taču, kad jādodas uz galvaspilsētu, piemēram, izstāvēta rinda uz kādu palīgierīci, jāmeklē šoferis ar busiņu.

Pirms aptuveni diviem gadiem Baloži-Ūdri iestājās rindā uz speciāli aprīkotu Rīgas pašvaldības dzīvokli cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. "Vismaz šobrīd ir cerība, ka varētu būt gatavs nākamgad. Bolderājā ceļ jauno sociālo māju projektu," saka Ilona. Kad sāksies dzīve Rīgā, vajadzēs mašīnu, piemēram, lai uz Lieldienām vai citiem svētkiem brauktu pie mammas Ventspilī vai arī beidzot visi dotos mazā ceļojumā ārpus pilsētas vai valsts.
Ūdris ar fizioterapeiti Simonu Lauru Kozlovsku Ventspils olimpiskajā centrā. Foto no ģimenes arhīva
Ja kaut kur jādodas ar Ūdri vienu pašu, var mēģināt ceļā doties ar autobusu, braucienu piesakot trīs darbadienas iepriekš. Taču citādi ir, ja līdzi jāņem Bārts. "Mūsu ir daudz: man ir Ūdris, Bārts, divi kaķi un vēl mantas. Ir diezgan nereāli visu šo taboru kopā kaut kur aizvest," viņa saka.

Lai arī "Stiprini stipros" projektā izdevās savākt pietiekami daudz naudas arī rehabilitācijai, fizioterapijas nodarbību šogad bija mazāk, nekā cerēts. "Fizioterapeite Linda aizgāja strādāt uz slimnīcu un tagad var tikai reizi nedēļā atļauties Ūdri paņemt. Otra fizioterapeite, Simona, ar Ūdri strādā reizi nedēļā stundu Olimpiskajā Centrā. Tas arī ir viss. Nav jau fizioterapeitu, kas varētu ar viņu darboties".
saka Ilona.

Taču Ūdris tagad vismaz divreiz nedēļā apmeklē divas logopēdes, viena šogad brauc no Rīgas. "Uzreiz pieteicāmies vienreiz nedēļā līdz gada beigām. Ar logopēdēm Ūdrim saskan. Valoda nāk atpakaļ, asistentes to apliecina. Viņu jau visi slavē. Ķeram, ko varam, tikai ar fizioterapiju ir čābiski," viņa saka.
Rīga vilina atpakaļ un nedaudz biedē
Rīga kā pilsēta ar lielākām rehabilitācijas iespējām Baložus-Ūdrus vilina atpakaļ. "Taču man par Rīgu ir nedaudz bail, jo mums te tāda forša sistēma izveidojusies ar abām asistentēm, tiešām lieliskām. Man te ir arī mamma, kas palīdz. Ūdris ar manu mammu ir ļoti satuvinājies. Tagad, ja pārceļamies uz Rīgu, nezinām, kā būs. Tie cilvēki jau paliks te. Man atkal viss būs jāsāk no nulles," saka Ilona. Atrast asistentus, kas gatavi piecas dienas nedēļā strādāt, nemaz nenācās viegli.

Baloži-Ūdri kopā ar asistenti Lāsmu novembrī bijuši uz filmu "Dvēseļu putenis". Ūdris to uztvēris ar lielām emocijām, saucis līdzi karotājiem: "Tēmē, šauj, pārlādē!" Tāpat arī emocionāls izvērties trijotnes kopīgais "Dirty deal teatro" izrādes "Zvērīgā mīla" un Andra Gaujas filmas "Nekas mūs neapturēs'' apmeklējums Ventspilī.

Un vēl. Pēdējā laikā Ūdris iemīļojis audiogrāmatas. "Guļ gultā, klausās "Doktoru Dūlitlu" un smejas," saka Ilona. Ja kādam lasītājam ir jau noklausītas, vairs nevajadzīgas audiogrāmatas diskos (asistente Iluta dzimšanas dienā uzdāvināja disku atskaņotāju), var vērsties "Ziedot.lv". Ūdris ļoti priecātos. Arī, ja ir lieks mp3 atskaņotājs. Ilona atklājusi, ka vairāk audiogrāmatu ir šādā formātā.
Andra Gaujas filmas "Nekas mūs neapturēs" prezentācija Ventspilī. No kreisās: Ilona Balode-Ūdre, Andris Gauja, Rolands Balodis-Ūdris, Dārta Stepanova, Ūdra asistente Lāsma Sanda Belova un Gaujas meitiņa Nora. Foto: Paula Lūse
Ventspils jūra. Vilis Lācītis, Ūdris, Ilona un viņas mamma Daina Balode. Foto no ģimenes arhīva
Anastasija un Janīna.
Auklīte dod iespēju izskriet ārā
Rakstu sērijā stāstījām par Janīnu un viņas meitu, 17 gadus veco Anastasiju, kurai ir smaga saslimšana, retais Volfa Hiršhorna sindroms. Meitene ir aprūpējama septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī.
"Brīnišķīga sajūta, ka mūsu sabiedrībā ir tik daudz labu, dāsnu cilvēku, kuri gatavi izprast svešas bēdas un sniegt palīdzīgu roku," tā par "Stiprini stipros" saka Janīna Koloskova.
Mammas lielākā vēlēšanās bija nodrošināt auklītes pakalpojumus, lai viņa pati retu reizi varētu izrauties no mājas – kaut tikai uz veikalu vai aptieku. Tagad ir apritējis gads. Taujāta, vai projektā savāktie ziedojumi ir mainījuši ikdienu, īsā atbilde skan – pat ļoti! Pie Nastjas divreiz nedēļā nāk auklīte, Janīna tad var vai nu vienkārši atvilkt elpu, vai izskriet ārpus mājas, vai divatā novannot meitu.

Tiesa, auklīte Velta pavēstījusi, ka no janvāra vairs pie Nastjas nenāks, viņai sāksies mācības. Līdz ar to, kā saka Janīna, saziedotās naudiņas pietiktu, bet nav cilvēka. Tāpēc Janīna lūdz, ja kādam ir interese, atsaukties un palīdzēt ģimenei, jo aukles meklējumi var ieilgt.
Satrauc Nastjas 18 gadu tuvošanās
Gada laikā Nastjai novēroti mazi, bet tomēr uzlabojumi. Par citos projektos saziedotiem līdzekļiem bijusi iespēja iziet četrus rehabilitācijas kursus, arī Klaipēdā. Meitene pēc tiem burtiski atplaukusi. "Nasteņka grib vairāk komunicēt, dažas reizes pat pateica vārdu "mamma", viņa labāk spēj nosēdēt, un vispār – vairāk grib kustēties. Tas ir brīnums, ko spēj paveikt intensīva rehabilitācija," atzīst Janīna.

Galvenais, kas tagad uztrauc Janīnu, ir meitas 18. dzimšanas diena nākamā gada janvārī. Mammai būs jāgatavo kaudze dokumentu, jāiztur tiesas sēdes, lai apstiprinātu aizbildnību pār meitu, nokārtotu uzturlīdzekļu maksāšanas jautājumus. Meita it kā kļūs pilngadīga, taču skaidrs, ka īsti tāda viņa nebūs nekad.

Janīna norāda, ka pēc "Stiprini stipros" rakstu sērijas pērnā gada nogalē pēkšņi, turklāt ar dzēlīgiem komentāriem, uzradušies seni paziņas, it kā netieši norādot, ka ģimene gaida vien ziedojumus: "Nu ko, slavenas abas esat kļuvušas, banerus redzēju! Tad tu nestrādā?" Jā, tas sāp, bet Janīna jau sen esot pārstājusi skaidroties, jo neviens, kuram nav saskarsmes ar smagi slimu tuvinieku mājās, tāpat nesapratīs.

"Vai tas nav darbs, ka aprūpēju meitu septiņas dienas nedēļā un 24 stundas diennaktī?" – retoriski vaicā mamma. Neraugoties uz to, viņa joprojām tic labajam un pateicas cilvēkiem, kas atbalstīja.
Artūrs un Diāna.
Gaismu tuneļa galā vēl neredz
Pirms gada viesojāmies arī pie Krasiļņikoviem – Diānas un viņas 22 gadus vecā dēla Artūra, kuram ir autisms vissmagākajā formā. Gada sākums nāca ar priecīgu vēsti – pēc DELFI raksta Rīgas dome apmaksāja ģimenei dzīvokļa īri un arī komunālos maksājumus līdz pat 1. jūlijam, savukārt pēc šī datuma – īri.

Tomēr šis gads ģimenei izvērties īpaši smags: viņi gandrīz izlikti no īrētā dzīvokļa, Diāna pārcieta divas nopietnas operācijas, bet gada beigās plānota vēl cita – ļoti smaga, savukārt tiesu izpildītāji bloķējuši viņu bankas kontus. "Mēs nedzīvojam, knapi, knapi izdzīvojam. Neredzu nekādas perspektīvas," Diāna neslēpj izmisumu.

Ģimene īrē divistabu dzīvokli Sarkandaugavā. Artūram, kurš prot pateikt vien trīs vārdus, nepieciešama pastāvīga aprūpe un uzraudzīšana. Projektā "Stiprini stipros" savāca 6847 eiro, lai parūpētos par jaunieti, apmaksātu rēķinus un zobārsta pakalpojumus, iegādātos medikamentus un autiņbikses. Diāna nevar strādāt algotu darbu, jo dēls visu laiku ir jāpieskata. Histēriju laikā viņš sevi sit, tādēļ laikus jānomierina.

"Viņš ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem un daudziem citiem faktoriem. Pēdējā laikā kļuvis ļoti trauksmains. Man tikko bija operācija, knapi tieku ar viņu galā. Staigāju zilumaina," stāsta Diāna.
Joprojām iespundēti četrās sienās
Dzimšanas dienas ballīte. Diāna un Artūrs. Foto no ģimenes arhīva
Pēc divām kuņģa operācijām Diānai noteikta īpaša diēta, viņa nedrīkst būt arī pakļauta nekādai slodzei. Tomēr viņas situācijā tas ir neiespējami.

"Tiesu izpildītāji bloķējuši man kontus parāda dēļ par veco dzīvokli, ar kuru man jau sen nav nekādas saistības, tur dzīvoja mans vīrs un brālis. Naudu man pēc tam atdeva, taču veco parādu jautājums vienalga līdz galam nav atrisināts. Naudas mums ir ļoti maz, daudz aizgāja par slimnīcu. Tagad man pareizi jāēd, taču mēs knapi izdzīvojam. Ienākumi mazi. Artūrs ēd tikai noteiktus produktus. Es nevaru nepirkt viņam sieru, citādi būs histērija. Vienu dienu viņam ir labi, citu – katastrofāli slikti. Kad sniedzam čekus sociālajā dienestā, mums saka, ka esam viņu izlutinājuši. Pārmet, ka pērkam pārāk daudz šokolādes sieriņu. Bet tas ir viņa ēdiens, viņš pats to ir izvēlējies, es nevaru to nepirkt. Tagad man saplīsa mobilais, remontam nav naudas, jaunu nopirkt nevaru. Tātad palikšu bez sakariem. Viss brūk un jūk," stāsta Diāna.

Ar "Ziedot.lv" atbalstu Diāna un viņas mamma, kas arī kopj Artūru, var salabot zobus. Tomēr ir virkne sociālu problēmu. "Esam iespundēti četrās sienās. Es nevaru strādāt, jo rūpējos par Artūru. Jā, mums ir nepieciešama palīdzība, bet nereti atbildīgās instances tikai sarežģī mūsu dzīvi. Man ir kauns lūgt, bet nav izvēles. Un nav jau vairs nekādas cerības, ka kādreiz kļūs labāk," sarunu noslēdz Diāna.
Kristaps un viņa tētis.
Pacietīgi turpina to pašu režīmu
"Stiprini stipros" rakstu sērijā stāstījām arī par Kristapu Jasinkeviču un viņa tēvu Kasparu. Šajā projektā ģimene finansiālu atbalstu nelūdza. Kaspara dēls 19 gadu vecumā, krītot no liela augstuma, guva smagu galvas traumu un zaudēja spēju kustēties un komunicēt.

Trīs gadus pēc negadījuma Kaspars atklāja, ka notikušais mainīja ne tikai Kristapa, bet visas ģimenes dzīvi. Pateicoties ikdienas aprūpei, rehabilitācijai un smagam darbam, ir panākts rezultāts – Kristaps spēj izrādīt emocijas, viņš smejas, bēdājas, smaida. Ģimenes mērķis ir panākt, lai, izmantojot speciālu datorprogrammu, Kristaps atkal spētu komunicēt.

Aizvadītā gada laikā taustāmas izmaiņas nav panāktas un Kristaps joprojām nekomunicē ar saviem tuviniekiem. "Pacietīgi darām tās pašas lietas, ko iepriekš, gandrīz tajā pašā režīmā," viņš stāsta. Ģimene turpina rūpēties par jaunieti ar pārliecību, ka ieguldītais darbs un uzmanība nesīs augļus.
Juris un viņa sieva.
Aiziešana un cerības
Aptuveni trīs nedēļas pēc tam, kad DELFI publicēja "Stiprini stipros" sērijā rakstu par Juri un viņa galveno aprūpētāju, sievu, saņēmām ziņu no raksta varones: "Jurītis šorīt nomira." Abu stāsts bija aizkustinājis daudzus, saziedotā summa bija lielāka nekā gadam nepieciešamā.

Pārcietis smagu insultu, sirmais kungs gadiem bija gandrīz pilnībā paralizēts uz gultas un aprūpējams visu diennakti. Viņa sieva bija "ieslodzīta" mājās, taču visvairāk viņu nomāca apziņa, ka par abu pensijām nespēj atļauties Jurim enterālās barošanas maisījumus, kas ievadāmi caur gastrostomu vēderā un pilnībā aizstāja ēšanu un dzeršanu. Tie mēnesī izmaksāja vairāk nekā 400 eiro, taču bija jāpērk arī abiem zāles. Sākumā sirmgalve ņēma ātros kredītus, vēlāk uzzināja par "Ziedot.lv", kas par ziedotāju naudu palīdzēja Juri paēdināt.

Naudu Jura medicīniskajam uzturam "Stiprini stipros" atbalsta akcijā izdevās savākt ātri, taču smagi slimais vīrs pēc dažām nedēļām aizgāja mūžībā.
Viņa sieva lūdza pateikt ziedotājiem sirsnīgu paldies, savukārt "Ziedot.lv" norāda, ka par šiem ziedojumiem apmaksāja ne tikai Jurim uzturu viņa dzīves pēdējā mēnesī, atlikusī nauda tika novirzīta enterālās barošanas maisījumiem citiem smagi slimiem pacientiem.
Labdarības organizācija apmaksāja arī Jura apbedīšanas izdevumus un viņa sievai pārcelšanās izdevumus, jo pēc vīra nāves nācās pamest cilvēkam ar invaliditāti paredzēto sociālo dzīvokli.

Šogad DELFI pastiprināti pievērsās šai ilgstoši valstī nerisinātajai medicīniskā uztura problēmai. Ārsti atklāja, ka daudzi pacienti ņem kredītus, lūdz ziedojumus un pat badojas, tā vēl vairāk sagandējot savu veselību. Bērniem, kuri ir Bērnu slimnīcas paliatīvās aprūpes kabineta uzskaitē, šī specifiskā uztura izmaksas sedz valsts. Pēc divām DELFI rakstu sērijām Veselības ministrija apņēmās no nākamā gada vidus apmaksāt šos medicīniskos maisījumus arī pieaugušajiem. Sekosim līdzi solījuma izpildei.
Elvīra. Nepamet domas par manikīra prasmēm
Ar Elvīru Vaitkeviču (23) tiekamies zīmīgā vietā, "Ziedot.lv" rehabilitācijas centrā "Poga". Tur viņa par "Stiprini stipros" projektā saziedoto naudu jau otrreiz gadā trīs nedēļu garumā iziet intensīvās rehabilitācijas kursu. Tajā iekļautie pakalpojumi – gaitas robots, masāža, fizioterapeits, ergoterapeits un uztura speciālists. Viena kursa izmaksas ir ap 1000 eiro.

Pirms četrarpus gadiem Elvīra cieta smagā autoavārijā. Mugurkaula lūzuma dēļ kājas ir nekustīgas un viņa pārvietojas riteņkrēslā. "Ja uzlieku roku uz kājas, es to nejūtu, bet visu laiku kopš avārijas kājās ir tirpšana," viņa saka. Pretēji ārstu prognozētajam Elvīra tic, ka medicīna attīstīsies un viņa atkal piecelsies kājās un varēs staigāt.
Elvīra pateicas ziedotājiem par iespēju doties uz "Pogu". Rehabilitācija stiprina un spēcina, Elvīra ir kļuvusi patstāvīgāka, spēj sevi aprūpēt.
"Vaivaros", kas cilvēkiem ar kustību traucējumiem bieži ir vienīgā rehabilitācijas iespēja, viņa šogad nebija – zvanījusi, lai pieteiktos, taču saņēmusi atbildi: visas vietas "pilnas", un solījumu atzvanīt septembrī. "Nepiezvanīja. Es septembrī tāpat nevarētu, jo saslimu," saka Elvīra.

Jau vēstījām, drīz pēc avārijas, "apstākļu spiesta", jauniete nonāca sociālās aprūpes centrā "Tērvete", kur dzīvoja kopā ar 200 senioriem. Elvīra cīnījās par patstāvīgas dzīves iespēju un kopš pērnā gada 20. decembra kopā ar tēvu mīt pašvaldības dzīvoklī Pampāļos, Saldus novadā.

"Tagad man ir kaķis. Man klasesbiedrene viņu atdeva, apmēram gadu vecu. Viņu sauc Rižiks, lai gan es uzskatu, ka viņš nav ruds, bet gan gaiši brūns. Kastrēts istabas kaķis," stāsta Elvīra. Par kaķi viņa rūpējas pati, var iztīrīt kastīti, ieliet ūdeni un pabarot. Āra gaisu kaķis elpo tikai pa logu vēdināšanas režīmā, citādi Elvīrai būtu grūti viņu laukā noķert.

Jaunā sieviete pagaidām nestrādā, taču joprojām vēlas apgūt manikīra profesiju. Pēc iepriekšējiem rakstiem līdzcilvēki viņai uzdāvinājuši manikīra lampas un lakas. Elvīra interesējusies par iespējām 30 kilometrus attālajā Saldū, taču uzzinājusi, ka apmācības notiek otrajā stāvā, līdz ar to ir bažas, vai tās pieejamas cilvēkam riteņkrēslā.

Jautājumi ir arī ne tikai par izmaksām, bet par sabiedriskā transporta pieejamību. Vasarā Elvīra ar tēti Saldū bijusi divas reizes, trīs darbadienas iepriekš piesakot savu braucienu, lai autobuss būtu īpaši aprīkots – būtu speciāla virsma, pa kuru iebraukt ar riteņkrēslu. Tiesa, jārēķinās ar grafiku, autobuss brauc tikai divreiz dienā, piemēram, sestdienā atpakaļ jābrauc jau ap pusdiviem dienā. Elvīra vēl meklēs apmācības iespējas mājās.
"Stiprini stipros," 2018.-2019.
Šeit atrodama atskaite, kā tika izlietota ziedotāju nauda projektā "Stiprini stipros", tā liecina, ka no pērn un šogad saziedotās naudas vairākiem rakstu varoņiem pietiks arī nākamajam gadam.
1
Kopējā ziedojumu summa: 69 172,98 eiro (dati līdz 2019.gada novembrim)
2
No tās pieciem "Stiprini stipros" varoņiem tika saziedoti 41058, 77 eiro
3
Savukārt projektā, vācot ziedojumus arī vēl citām ģimenēm, kurās arī ilgstoši aprūpē smagi slimu tuvinieku saziedoti: 28114.21 eiro
Atskaite par Stiprini stipros varoņiem:
Stiprini Ilonu un Rolandu
Saziedoti 17 470 eiro. Līdz novembrim izlietoti 5 637,45 eiro
Apmaksāti medikamenti, higiēnas preces, logopēds, fizioterapeits, asistenta pusslodze)

Stiprini Anastasiju un Janīnu
Saziedoti 6 197,69 eiro. Līdz novembrim izlietoti 1 792 eiro
Apmaksāti auklītes pakalpojumi līdz 32 stundām mēnesī

Stiprini Elvīru
Saziedoti 4 342 eiro. Līdz novembrim izlietoti 1 981,20 eiro
Apmaksāts rehabilitācijas kurss un aprūpes līdzekļi

Stiprini Jura ģimeni

Saziedoti 6 201,32 eiro. Līdz novembrim izlietoti 1 435,72 eiro
Apmaksāta enterālā pārtika, Jura apbedīšanas izdevumi, sievas pārcelšanās izdevumi, atlikušie 4765,60 ziedojumi novirzīti enterālās pārtikas apmaksai citiem smagi slimiem cilvēkiem.

Stiprini Artūru, Diānu un Lilliju
Saziedoti 6 847,76 eiro. Līdz oktobrim izlietoti 4 980,35 eiro
Apmaksāti medikamenti, higiēnas preces, brilles, operācija un medicīniskie pakalpojumi mammai, gultas mammai un Artūram.
Atskaite par 'Stiprini stipros' kopprojektu:
Saziedoti 28 114,21 eiro projektā un pievienoti 4 765,60 eiro kā atlikums no projektā "Stiprini Jura ģimeni" neizlietotajiem ziedojumiem. Kopā 32 879,81 eiro.

Sniegta palīdzība 39 ģimenēm par kopējo summu 32 879,81 eiro.

11 ģimenēm tiek sniegta palīdzība aprūpes pakalpojuma apmaksai ģimenēm ar bērniem un pieaugušajiem ar īpašām vajadzībām, noslēgti līgumi par palīdzību līdz 2019. gada beigām par kopējo summu 18 149.28 eiro;

25 smagi slimiem cilvēkiem sniegta palīdzība enterālās pārtikas apmaksai 13 343,26 eiro apmērā;

3 ģimenēm sniegta palīdzība dažādu atbalsta pakalpojumu apmaksai – degviela jaunietes ar īpašam vajadzībām transportēšanai uz skolu no Rīgas uz Pelčiem, ēdināšana rehabilitācijas kursa laikā, uzturēšanas izdevumi aprūpes centrā kopā 1 387, 27 eiro apmērā.

Sirsnīgs paldies visiem ziedotājiem!

Saite uz atskaiti: https://www.ziedot.lv/realizetie-projekti/stiprini-stipros-2018-3257/atskaite

Avots: Ziedot.lv
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.