Ar ko 'precēties' – lielo pilsētu uzvarētāji ieskicē pirmās alianses
Foto: DELFI

Uzvarētājs paliek uzvarētājs un arī diktēs spēles noteikumus. Lai gan vēl gaisā virmo vēlēšanu eiforija, skaidrs, ka drīzumā sāksies arī koalīciju veidošana. Ogres, Jūrmalas, Ventspils un Daugavpils vēlēšanu uzvarētāji sola ieklausīties un sadarboties arī ar konkurentiem, ieskicējoit iespējamās alianses. Ogre sola neaizmirst par Ikšķili, Jūrmalā uzvarējušais Gatis Truksnis (ZZS) dod mājienus par "Saskaņu" un arī Ventspilī tiks meklēts sadarbības partneris Aivara Lemberga sarakstam. Savukārt Daugavpilī Andrejs Elksniņš un "Saskaņa" nezīmēšot sarkanās līnijas. To svētdien "Delfi TV ar Jāni Domburu" studijā tiešraidē atzina vairāku vietvaru politiķi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc administratīvi teritoriālās reformas cilvēki ir apjukuši, komentējot pašvaldību vēlēšanu rezultātus, raidījumā "Pēcvēlēšanu rīts ar Jāni Domburu" norādīja RSU Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle. Savukārt "Luminor" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš studijā atzīmēja, ka vēlēšanas liecina par demokrātijas stāvokli vietējā līmenī. Saeimā notiek elites maiņa. Nacionālā līmenī partijas par sliktiem rezultātiem tiek sodītas, bet vietējā līmenī ne vienmēr. Tur uzvar zināmi cilvēki.

Ogre ikšķiliešus neatstumšot

Ogres līdzšinējais mērs Egils Helmanis, kura saraksts vēlēšanās guva pārliecinošu uzvaru, studijā uzsvēra, ka vēlēšanu rezultāts ir labs un viņam neesot par ko kautrēties. "Pierādās, ka pašvaldībās nedarbojas "vissirsliktilv". Cilvēki balso par darbiem. Balso par tādiem, ko pazīst. Par tiem, kas strādā ikdienā," atzīmēja Helmanis. Viņš arī solīja, ka turpmākajā novada pārvaldībā tiks ņemtas vērā arī ar novadu reformu dumpīgākās Ikšķiles iedzīvotāju intereses.

"Ikšķile ir pilsēta ar sakārtotu vidi, viņi nevēlējās neko mainīt. Jāmeklē kompromisi, jāmeklē sadarbības modelis ar cilvēkiem. Mums ir vairākums, bet ir jāņem viņi kopā, jo ikšķilieši viņus ir ievēlējuši. Atbildīgajās komisijās mēs ieliksim Ikšķiles iedzīvotājus, lai palīdz saimniekot," solīja Helmanis.

Truksnis runās ar Saskaņu

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS), kura vadībā partiju apvienība palielinājusi savu ietekmi domē, kā iemeslu labajam rezultātam min to, "ko un kā esam darījuši. Esam solījuši tikai to, ko varam, un visu izpildījuši".

Viņš atzina, ka rezultātā zināma loma ir iespaidīgajām reklāmas kampaņām, bet tikai reklāmas ar solījumiem nestrādā, ja tam pamatā nav jau iepriekš padarīts darbs. "Arī šos solījumus izpildīsim. Tas ir neraksturīgi politiskajai videi Latvijā, bet izpildām, ko solām. Sabalansējam investīcijas ar pabalstiem, jo cilvēkiem vajag abas lietas – gan nākotnei, gan šodienai," panākumu atslēgu skaidroja Truksnis.

"Nevajag bikses pār galvu vilkt. Jūrmala nav ražojoša pilsēta, tā ir pakalpojumu un viesmīlības pilsēta," skaidroja Truksnis, atzīstot, ka pandēmija ļoti kaitēja pilsētai, bet tā atgūsies. "Jūrmalas niša ir dzīvesvietas pilsēta, un to attīstām. Tāpēc svarīgas ir investīcijas infrastruktūrā," atzina Truksnis.

Ar astoņiem iegūtiem deputātu mandātiem ir teorētiski un praktiski iespējams valdīt ZZS vieniem pašiem, bet neesam pret plašāku pārstāvību, taču jāskatās, kā labāk varam īstenot savu programmu, atzina Truksnis.

Viņš teica, ka būs sarunas vēl ar ievēlētajiem cilvēkiem, bet iepriekš bijusi konstruktīva sadarbība ar partiju "Saskaņa". "Jārunā un jāskatās, bet tikai loģiski, ka sākotnēji runās ar tiem, kas bijuši labi partneri," teica Truksnis. Par iepriekšējo skandālu un apsūdzību ietekmi uz turpmāko karjeru Truksnis sacīja, ka reizēm rīkojas ar jums, nevis jūs, un tas ir mācību grāmatas cienīgas piemērs, kā ar tiesībsargājošo orgānu rokām izrīkojas ar politiskiem konkurentiem". Viņš uzsvēra, ka gandrīz visas lietas pret viņu ir izbeigtas. Vienā lietā ir attaisnojošs spriedums pirmajā instancē, uzsvēra Truksnis, kurš tādu pieredzi nevienam nenovēlot.

Ventspilī – vēlētāji nesaprata

"Latvijai un Ventspilij" pārstāvis Jānis Vītoliņš studijā uzvēra, ka bijusi smaga anti-kampaņa. "Mūs apvainojot visos grēkos. Pārsvars nav tāds kā agrāk, bet vairākums ir vairākums," rezumēja politiķis, norādot, ka visu laiku viņam nācies atbildēt uz pārmetumiem, nevis skaidrot savu programmu. Arī šobrīd apcietinājumā esošā Aivara Lemberga jautājums ticis "uzturēts karsts".

Tikmēr viņa oponents Ģirts Valdis Kristovskis (JV/LRA) bija vēl piktāks. "Viņu mašinērija pašvaldības līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā strādāja pret mums. Nedemokrātisks, autoritatīvs režīms. Ar neredzētu melnā PR kampaņu jau kopš ziemas," bēdīgs bija politiķis.

"Vēlētāji nesaprata," rezumēja Kristovskis. Savukārt Vītoliņš gan norādīja, ka Kristovska saraksts ieguva vien divas vietas, bet ZZS sešas. Būs sarunas ar citiem partneriem. Mēs esam pieredzējuši un iegūsim vairākumu, pārliecināts bija politiķis.

Daugavpilī "Saskaņa" izvēlas partnerus

Partijas "Saskaņa" pārstāvis un bijušais Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kura politiskais spēks ieguva 42% balsu un septiņus mandātus no 15, panākumus skaidroja ar profesionālu komandu, kurā bija pārstāvēti mikrorajoni, un tam iedzīvotāji devuši savu novērtējumu. "Tikāmies ar iedzīvotājiem kampaņas laikā un visus četrus gadus esam uzturējuši dialogu ar cilvēkiem. Cilvēki to novērtēja, un mūsu vēlētāji uz vēlēšanām ir atnākuši," teica Elksniņš.

Par sadarbību ar Latvijas Krievu savienību kā primāro partneri Elksniņš teica, ka "Saskaņa" nezīmē sarkanās līnijas. "Tiem, kas vēlēsies strādāt un izbeigt kašķus pašvaldībā, būs priekšroka," teica Elksniņš, piebilstot, ka partija grib strādāt un izbeigt varas apvērsumus pilsētā. "Veidosim stabilu komandu ar tiem, kas atbalstīs mūsu prioritātes," teica Elksniņš, izvairoties no konkrētas atbildes uz jautājumu, kuru no partneriem izvēlēsies, ja vairāki atbalstīs prioritātes.

Tikmēr Jānis Lāčplēsis no Latgales partijas un "Latvijas attīstībai" saraksta prognozēja, ka "Saskaņa" būs savienībā ar LKS, jo tā tas bijis kampaņas laikā. ""Saskaņa", paceļot nacionālo jautājumu, izdevās nodrošināt sev lielāku atbalstu vēlēšanās," teica Lāčplēsis. Viņš atzina, ka rezultāti ir tādi, kādi ir, tāpēc par tālāko lems kopā ar "Latvijas attīstībai, ar ko kopā startēja.

Sesks domā par Saeimu

Uldis Sesks un viņa Liepājas partija vēlēšanā ieguvuši sešus mandātus kā iepriekš. "Vēlētāji devuši mandātu turpināt lietas, kas iesāktas," sacīja politiķis. Par turpmākiem plāniem Sesks sacīja, ka jau svētdien prioritāri tiksies ar Jāni Vilnīti (LRA), bet vēl neviena tikšanās nav notikusi. Nav izslēgtas tikšanās arī ar citām partijām par sadarbību domē.

Sesks gan neplāno turpināt mēra amatā, jo partija bija izvirzījusi Gunāru Ansiņu kā mēra kandidātu, kurš arī guvis vēlētāju lielāko atbalstu. Par savu nākotni Sesks teica, ka neizslēdz iespēju kandidēt nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības līderis Liepājā Vilnītis, kurš iepriekš ar Sesku uz pusēm dalīja četrus gadus mēra amatā un kura vadībā saraksts ieguva piecus mandātus, atzina, ka situācija šoreiz atšķiras, jo viņš startēju no mēra pozīcijas, bet uzvarēja Liepājas partija, tāpēc loģiski, ka tās mēra kandidāts būs mērs. Arī Vilnītis neizslēdza pilnībā startu Saeimas vēlēšanās, lai gan patlaban atbilde bija negatīva.

Valmierā vēl meklēs partnerus

Kā raidījumā "Pēcvēlēšanu rīts ar Jāni Domburu" sacīja Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei), kura saraksts ieguva 12 no 19 mandātiem, par iznākumu nav pārsteigts. "Gatavojāmies ļoti nopietni, jo, apvienojot astoņas pašvaldības, vajag ļoti spēcīgu komandu pārmaiņu veikšanai tā, lai iedzīvotāji nejūt neērtības. Esam pragmatiski solījuši izpildāmus solījumus. Vēlētāji vēlas stabilu attīstību, un ir mūs novērtējuši," atzina Baiks.

Taujāts par startēšanu atsevišķi no "Jaunā Vienotība", kuras sastāvā ietilpst Baika partija, viņš sacīja, ka Latvijas politikā tas nav nekas pārsteidzošs, jo Valmieras novadā, piemēram, arī LZS startēja atsevišķi no LZP. "Kandidātu loks bija liels jaunajā novadā, un cilvēkiem tika dotas plašākas iespējas izvēlēties," paskaidroja Baiks, kurš neprecizēja, ar kuriem tieši partneriem domē tiks veidota sadarbība.

Bartaševičs Rēzeknē tikai spēcīgāks

Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (S), kurš vēl vairāk uzlabojis partijas rezultātu vēlēšanās, partijai iegūstot astoņus no 13 mandātiem, noliedza, ka panākumu pamatā būtu bijusi Nila Ušakova kopēšana, jo tas bijis darbs vēlētāju interesēs un viņu vēlmju uzklausīšana. Par turpmāko sadarbību ar opozīciju domē un attiecību uzlabošanu Bartaševičs sacīja, ka arī no opozīcijas ievēlēti tie paši, kas jau bija, un diezin vai cilvēki mainīsies. Mēra galvenais atskaites punkts būs tas, lai izdodas īstenot savas ieceres un politiku. Bartaševičs atzina, ka Nacionālā apvienība līdz šim tieši bijusi tā, ar kuru izveidojušās konstruktīvākās attiecības. Par sadarbību ar partijas "Progresīvie" tagad vienu ievēlēto deputāti Bartaševičs teica, ka laiks rādīs, bet kandidāte nav pietiekami nobriedusi deputātes darbam.

Rozenbergs Cēsīs 'ar labu sajūtu'

Cēsu novada vadītājs Jānis Rozenbergs (Jaunā Vienotība), kura partija uzvarēja, bet ar mazāku pārsvaru nekā iepriekš, par uzvaru jaunajā paplašinātajā novadā studijā teica, ka tā ir labi vērtējama, ņemot vērā, ka jaunā novadā skaita ziņā proporcija bija nelabvēlīga vecajam novadam, jo 16 tūkstošiem pievienojas deviņi tūkstoši iedzīvotāju no pievienotajiem novadiem. Tomēr pašā Cēsu pilsētā rezultāts JV bijis vairāk nekā 60% atbalsta, teica Rozenbergs.

"Es esmu ar labu sajūtu," par iznākumu teica Rozenbergs, norādot, ka izaicinājumu bijis daudz un vēlēšanas nebija vienkāršas. "Meklēsim sadarbību ar visiem spēkiem, lai politiskais korpuss viengabalaināks un orientēts uz mērķi," par sadarbības partneriem domē teica Rozenbergs, piebilstot, ka primāri varētu būt tie, kas jau partneri līdz šim – Nacionālā apvienība, LZS. "Vietējā līmenī daudz ko nosaka konkrētie cilvēki un līdzšinējie darbi. Sarunas būs ar visiem politiskajiem spēkiem," teica Rozenbergs.

"Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības jautājumos Līga Stafecka atzina, ka vēlēšanās nebija ļoti lielu pārsteigumu. Pilsoniski apzinīgā daļa atnāca, bet tie, kam vajadzēja papildu motivāciju, izvēlējās palikt mājās Covid-19 garā.

Par partiju startu Stafecka nebija pārsteigta par ZZS rezultātu, jo tā jau labi pārstāvēta pašvaldībās, bet īpaši ambiciozs bijis "Latvijas attīstībai" starts, jo tā tagad ir ļoti labi redzama uz Latvijas kartes. "Jautājums, vai šī taktika attaisnosies, jo tie, kas ievēlēti, gluži nav cēlušies no "Latvijas attīstībai", bet partija ir ļoti mērķtiecīgi un tehnoloģiski uzbūvējusi kampaņu un pieslējusies līderiem, kas jau bija uz vietām," teica Stafecka.

Savukārt politologs Juris Rozenvalds vēlēšanu rezultātos saskata paradoksālu vēstījumu – no vienas puses pēdējos gados ir jau ierasts, ka vēlētāju līdzdalība krītas un cilvēki nav apmierināti, bet no otras puses izskatās, ka tie, kas nobalso, ir apmierināti ar situāciju.

Jau vēstīts, ka vēlēšanās piedalījušies 328 697 cilvēku jeb 34,09% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati. Tādējādi tās kļuvušas par mazāk apmeklētajām pašvaldību vēlēšanām mūsdienu Latvijas vēsturē, "apsteidzot" 2013. gadu, kad nobalsoja vien 45% vēlētāju.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Andrejs Elksniņš Centrālā vēlēšanu komisija Gatis Truksnis Ģirts Valdis Kristovskis Jānis Lāčplēsis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form