Sestdien, 5. jūnijā, pulksten 20 durvis slēguši vairāk nekā 600 vēlēšanu iecirkņi kopumā 40 pilsētās un novados un sācies darbs pie balsu skaitīšanas.

Kopumā, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri nobalsoja iepriekšējā balsošanā, līdz sestdienas pulksten 16 nobalsojuši kopumā 271 181 jeb 28,12% balsstiesīgo iedzīvotāju. Kopējā pašvaldību vēlēšanu aktivitāte būs zināma vien pēc pulksten 22.

Kopumā vēlēšanu diena aizritējusi bez būtiskiem incidentiem, portālam "Delfi" atzina drošības iestādēs.

Sestdien līdz pulksten 18 par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem dažādās vietās Latvijā ir uzsākti pieci administratīvā pārkāpuma procesi un trīs resoriskās pārbaudes. Visvairāk no šiem gadījumiem konstatēti Latgales reģionā.

Tāpat VP pārstāve norādīja, ka policija ir saņēmusi informāciju par iespējamu balsu pirkšanu Alūksnes un Aizkraukles iecirkņu apkalpojamā teritorijā, par abiem gadījumiem uzsākta resoriskā pārbaude.

Pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iedzīvotāji par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem ir vērsušies kopumā 32 reizes.

Līdz šim iedzīvotāji visbiežāk – 19 gadījumos – vērsuši KNAB uzmanību uz deputātu kandidātu komunikāciju sociālajos medijos, tostarp apmaksātiem ierakstiem. Kopumā KNAB vēlēšanu dienu vērtē kā mierīgu.

Tikmēr Valsts drošības dienests (VDD) līdz pulksten 20 saņēmis vairāk nekā 150 signālu par iespējamiem pārkāpumiem vēlēšanās. No tiem puse bijusi par dienesta kompetencē esošiem jautājumiem – galvenokārt par iespējamu prettiesisku vēlētāju ietekmēšanu. Daļa gadījumu VDD jau ir pārbaudījis, negūstot apstiprinājumu iespējamām prettiesiskām darbībām, taču par daļu pārbaudes vēl turpinās.

Jāatgādina, ka ne visā Latvijā notika pašvaldību vēlēšanas. Rēzeknes novadā un Varakļānu novadā vēlēšanas ir atceltas – šajos vēlēšanu apgabalos vēlēšanas plānotas šā gada 11. septembrī, savukārt Rīgā ārkārtas vēlēšanas notika jau pērn, un pašvaldība turpinās strādāt līdz 2025. gada vēlēšanām.

Vēlēšanas notika 34 novados un sešās valstspilsētās. Kopumā vietvarās bija jāievēl 664 deputāti.

Atšķirībā no iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, šajās vēlēšanās bija ievērojami mazāks vietvaru un ievēlējamo deputātu skaits.

Administratīvi teritoriālā reforma, paredz, ka Latvijā bija iecerētas 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā, savukārt domēs ievēlējamo deputātu skaits samazināsies gandrīz uz pusi.

Līdz ar Saeimas lēmumu pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kas paredz, ka Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, izlemts, ka Varakļānu novads, kam nav reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra un ir tikai nepilni trīs tūkstoši iedzīvotāju, paliks kā atsevišķs novads. Līdz ar to izlemts, ka Latvijā būs 43 pašvaldības.

Pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!