Vēlētāju aktivitātes kritums ir satraucošs, pauž CVK priekšsēdētāja
Foto: LETA

Šī gada pašvaldību vēlēšanās varēja vērot visu laiku zemāko vēlētāju aktivitāti – tā bijusi līdzīga pagājušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, preses konferencē norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja (CVK) Kristīne Bērziņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem līdzdalība bija 47%, kamēr šogad – 34,09%.

Bērziņa pauda, ka vēlētāju aktivitātes kritums ir satraucošs un būtu jāmēģina saprast no sociologiem un politologiem, kāpēc arvien mazāk cilvēku Latvijā dodas balsot.

"Mūsu pētījumi rāda, ka vēlētāji neredz jēgu dalībai vēlēšanās, netic, ka kaut kas mainīsies, nevar izvēlēties, par ko balsot, jo saraksta piedāvājums neuzrunā," norādīja CVK priekšsēdētāja. Tāpat esot cilvēki, kuriem neinteresē politika, vēlētājos jūtams nogurums un nevēlēšanās iedziļināties.

Kopumā Bērziņa aizvadīto vēlēšanu dienu novērtēja kā mierīgu. CVK arī nav saņēmis nevienu oficiālu iesniegumu par vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Tomēr ir bijis viens pārkāpums, kuru CVK novērtējis kā nopietnu procedūras pārkāpumu – kādā Jelgavas vēlēšanu iecirknī atrasts neliels skaits neapzīmogotu aplokšņu, ko pamanījusi kāda vēlētāja. Kā pauda Bērziņa, nevar zināt, cik liels ir bijis šīs kļūdas apmērs un vai vēlēšanu kastē nav kāda neapzīmogota vēlēšanu aploksne. Šim iecirknim pastiprinātu uzmanību pievērsīs arī Valsts drošības dienests.

Arī šo vēlēšanu jaunumu – elektronisko vēlētāju reģistru – Bērziņa vērtēja kā sekmīgu. CVK secina, ka sistēmas noslodze šajās vēlēšanās bijusi 25%, kas nozīmē, ka arī pie divreiz lielākas vēlētāju līdzdalības sistēma slodzi varētu izturēt. Tas ļauj cerīgi skatīties uz to, ka šo rīku varētu izmantot arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, lai nevajadzētu izdot vēlētāju apliecības tiem balsstiesīgajiem, kuriem ir tikai ID kartes.

Tāpat šajās vēlēšanās bijuši gadījumi, kad, nolasot pasē iestrādāto svītru kodu, nolasa cita vēlētāju datus, ko CVK skaidro ar pases raibo fonu vai citu apstākļu sagadīšanos. Šajos gadījumos sistēmā bijusi iespēja vēlētāju sameklēt pēc personas koda.

Tāpat ir bijušas situācijas, kad bija jāizmanto balss reģistrēšanas aploksne, taču tas vairāk tika izmantots, dodoties pie vēlētājiem uz mājām, kad interneta pārklājums konkrētajā vietā bijis slikts.

Jau ziņots, ka 5. jūnijā Latvijā notiek pašvaldību vēlēšanas.

Balsošana velēšanu dienā sākusies bez traucējumiem un starpgadījumiem, visi 755 vēlēšanu iecirkņi ir atvērti un strādās līdz pulksten 20.

Trijās iepriekšējās balsošanas dienās pašvaldību vēlēšanās piedalījušies 118 752 vēlētāji jeb 12,31% no kopējā balsstiesīgo skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CKV) apkopotā informācija pēc datu apkopošanas visos vēlēšanu iecirkņos.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Pašvaldību vēlēšanas 2021 Centrālā vēlēšanu komisija Valsts drošības dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form