Drīzumā: Saliec savu sapņu māju kā "Lego" konstruktoru...
Automatizēta analīžu līnija un roboti. Ieskats modernajā "E. Gulbja laboratorijā"
sadarbībā ar DOKOBIT
Automatizēta analīžu līnija un roboti
Ieskats modernajā "E. Gulbja laboratorijā"
Teksts: Līga Švāne
Foto: Mārtiņš Purviņš
Roboti, kas pieņem analīzes, – vien pirms dažiem gadiem reti kurš spēja iztēloties, ka šāda visnotaļ pārdroša un neparasta ideja kļūs par realitāti. “E. Gulbja laboratorijas” paspārnē izlolotajiem bezkontakta analīžu nodošanas punktiem, kas tapa Covid-19 pandēmijas laikā, nav analogu nekur citur pasaulē. Dažādu procesu digitalizācija un automatizācija, kā arī inovāciju ieviešana ir būtiski attīstības virzieni, kur laboratorija šobrīd iegulda līdzekļus.
Personības, pieredze un inovācijas – Latvijas uzņēmumu stāsti, kas iedvesmo drosmīgiem soļiem ceļā uz savu sapņu realizāciju kopā ar "Dokobit".
“E. Gulbja laboratorija” ir lielākā klīniskā laboratorija Latvijā un šogad svin 30. pastāvēšanas jubileju. Ja sākotnēji laboratorijā strādāja vien pieci cilvēki, tad nu jau kolektīvs apvieno vairākus simtus dažādu jomu profesionāļu. Turklāt cilvēku darbs iet roku rokā ar modernu aparatūru, automatizētu sistēmu un mākslīgā intelekta tehnoloģijām, kas ļauj ievērojami ietaupīt laika resursus, atslogo darbaspēku un būtiski samazina kļūdainu rezultātu iespējamību.
Džineta Dimante, "E. Gulbja laboratorijas" projektu vadītāja un datu aizsardzības speciāliste
Laboratorija diennaktī vidēji apkalpo sešus tūkstošus pacientu. Piemēram, 2022. gadā pēc 2,1 miljona izmeklējumu pieprasījumu tika veikti 10,9 miljoni analīžu. Kā stāsta laboratorijas projektu vadītāja un datu aizsardzības speciāliste Džineta Dimante, informācijas apjoms, kas jāuzglabā, ir milzīgs un skaidrs, ka nākotnē tas tikai turpinās pieaugt. IT infrastruktūra tiek nemitīgi uzlabota, lai datu uzglabāšana kļūtu drošāka gan no neautorizētas piekļuves, gan pazušanas viedokļa.
“Šobrīd faktiski tiek uzglabāta pēdējo 20 gadu pacientu analīžu vēsture, un personas dati tiek elektroniski uzglabāti 40 gadus pēc pēdējās vizītes. Datu drošībai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība ne tikai Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā. Visiem datiem ir jābūt konfidenciāliem, bet vienlaikus arī pieejamiem, un tiem jāspēj integrēties, ceļojot no sistēmas uz sistēmu. Drošības nolūkos visi dati tiek arī dublēti. Datu drošībā un pieejamībā mēs ieguldām ļoti lielas investīcijas,” stāsta Dimante.
“Šobrīd faktiski tiek uzglabāta pēdējo 20 gadu pacientu analīžu vēsture, un personas dati tiek elektroniski uzglabāti 40 gadus pēc pēdējās vizītes. Datu drošībai tiek pievērsta ļoti liela uzmanība ne tikai Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā. Visiem datiem ir jābūt konfidenciāliem, bet vienlaikus arī pieejamiem, un tiem jāspēj integrēties, ceļojot no sistēmas uz sistēmu. Drošības nolūkos visi dati tiek arī dublēti. Datu drošībā un pieejamībā mēs ieguldām ļoti lielas investīcijas,” stāsta Dimante.
Pandēmija – stimuls attīstībai
Analīžu veikšanas jomā Covid-19 pandēmija deva milzīgu grūdienu attīstībai – tās ietekmē nācās pielāgoties, kā arī pilnveidot dažādus risinājumus un ieviest pilnīgi jaunas tehnoloģijas. Viena no tām ir jau iepriekš minētie bezkontakta analīžu nodošanas punkti, kas ir oriģināla “E. Gulbja laboratorijas” ideja, kuru realizēt palīdzēja Latvijas inženieru uzņēmums “NovaticLab”. Tas arī radījis robotus, kas darbojas laboratorijas iekštelpās – transportē paraugus, reaģentus, izved atkritumus un dara citus noderīgus darbiņus, tādējādi atvieglojot cilvēku ikdienu.
Covid-19 pandēmijai norimstot, ievērojami arī samazinājies nodoto bezkontakta analīžu apjoms, taču nākotnē plānots turpināt investēt robotizācijā un automatizācijā. Diemžēl ieradumam ir liels spēks – lielākā daļa sabiedrības joprojām analīzes dodas nodot klātienē kādā no laboratorijas pacientu pieņemšanas punktiem. Tajā pašā laikā automatizētajos analīžu komplektu saņemšanas un nodošanas punktos jau tagad ir iespējams nodot urīna, fēču, cilvēka papilomas vīrusa un citus paraugus, tostarp arī ērču paraugus.
Covid-19 pandēmijai norimstot, ievērojami arī samazinājies nodoto bezkontakta analīžu apjoms, taču nākotnē plānots turpināt investēt robotizācijā un automatizācijā. Diemžēl ieradumam ir liels spēks – lielākā daļa sabiedrības joprojām analīzes dodas nodot klātienē kādā no laboratorijas pacientu pieņemšanas punktiem. Tajā pašā laikā automatizētajos analīžu komplektu saņemšanas un nodošanas punktos jau tagad ir iespējams nodot urīna, fēču, cilvēka papilomas vīrusa un citus paraugus, tostarp arī ērču paraugus.
Analīžu nodošanas sistēma bezkontakta punktos ir maksimāli vienkāršota. Vispirms laboratorijas mājaslapā ir jāsamaksā par izvēlētā testa komplektu. To var saņemt bezkontakta analīžu nodošanas punktā, ievadot PIN kodu. Kad paraugs ir ievākts, tas tiek atdots atpakaļ robotam, no kura pēc tam to savāc un līdz laboratorijai nogādā kurjers.
“Pateicoties šādiem bezkontakta analīžu nodošanas punktiem, pacientiem nav jāstāv rindā laboratorijā, taču cilvēki nelabprāt maina savus paradumus. Vecāka gadagājuma cilvēki joprojām priekšroku dod laboratorijas apmeklējumam klātienē un analīžu rezultātiem, kas izdrukāti taustāmā formātā. Tas nozīmē, ka mums jābūt elastīgiem. Ir jāmeklē veidi, kā modernizēt analīžu veikšanas sistēmu, bet arī jārēķinās, ka ne visi uzreiz spēs pieņemt inovācijas,” stāsta laboratorijas speciālists Mikus Gavars.
To, cik ļoti dažādi ir cilvēku paradumi, spilgti apliecina arī izmeklējumu rezultātu plašās saņemšanas iespējas – testēšanas pārskatu var saņemt laboratorijā izdrukātā veidā, to var saņemt pastkastītē, e-pastā, laboratorijas mājaslapā, medicīnas informācijas sistēmās, piemēram, “DataMed”, “Mani veselības dati”, “Smartmedical”. Steidzamos gadījumos rezultātus var paziņot telefoniski, bet kritiskos gadījumos – pa tiešo ārstam nekavējoties. Tikmēr uzņēmuma iekšienē tiek darīts viss, lai samazinātu izmantotā papīra daudzumu. “E. Gulbja laboratorija” izmanto “Dokobit” portāla pakalpojumu, lai elektroniski parakstītu dokumentus, un apsver izmantot dokumentu aprites iespējas, ko tas piedāvā. Darbinieki pakāpeniski pierod pie tā, ka atvaļinājuma iesniegumi, darba drošības un citi svarīgi dokumenti netiek drukāti taustāmā formātā.
To, cik ļoti dažādi ir cilvēku paradumi, spilgti apliecina arī izmeklējumu rezultātu plašās saņemšanas iespējas – testēšanas pārskatu var saņemt laboratorijā izdrukātā veidā, to var saņemt pastkastītē, e-pastā, laboratorijas mājaslapā, medicīnas informācijas sistēmās, piemēram, “DataMed”, “Mani veselības dati”, “Smartmedical”. Steidzamos gadījumos rezultātus var paziņot telefoniski, bet kritiskos gadījumos – pa tiešo ārstam nekavējoties. Tikmēr uzņēmuma iekšienē tiek darīts viss, lai samazinātu izmantotā papīra daudzumu. “E. Gulbja laboratorija” izmanto “Dokobit” portāla pakalpojumu, lai elektroniski parakstītu dokumentus, un apsver izmantot dokumentu aprites iespējas, ko tas piedāvā. Darbinieki pakāpeniski pierod pie tā, ka atvaļinājuma iesniegumi, darba drošības un citi svarīgi dokumenti netiek drukāti taustāmā formātā.
Automatizēta paraugu testēšana
Pērn “E. Gulbja laboratorijas” jaunajā ēkas korpusā tika uzstādīta moderna iekārta, kas automatizēti veic ievākto paraugu testēšanu. Pirms tam laboratorijā bija mazākas, vienkāršākas iekārtas, līdz ar to analīžu veikšanā vairāk bija iesaistīts cilvēku darbaspēks. Dimante uzsver – ieviešot automatizāciju, darbinieki nav atlaisti. Darbu sadale kļuvusi efektīvāka, jo katrs analizē rezultātus atbilstoši savai specialitātei un nav jātērē laiks vienkāršām darbībām, ko spēj paveikt iekārtas.
Jaunā iekārta pati sadala ievāktos paraugus un pa līniju nosūta tos dažādiem analizatoriem. Testēšanas rezultāti automātiski saglabājas sistēmā, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību dati tiek izanalizēti. Šī sistēma spēj atpazīt analīžu rezultātus, kas neatbilst normām. Savukārt cilvēka pārziņā ir rezultātu apstiprināšana, pievēršot uzmanību vietām, kas neatbilst normai.
Jaunā iekārta pati sadala ievāktos paraugus un pa līniju nosūta tos dažādiem analizatoriem. Testēšanas rezultāti automātiski saglabājas sistēmā, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību dati tiek izanalizēti. Šī sistēma spēj atpazīt analīžu rezultātus, kas neatbilst normām. Savukārt cilvēka pārziņā ir rezultātu apstiprināšana, pievēršot uzmanību vietām, kas neatbilst normai.
“
Lai gan joprojām ir arī analīzes, kuras automātiskā iekārta nespēj veikt pietiekami kvalitatīvi, piemēram, urīna, fēču un spermogrammas analīzes, ir citas jomas, kur tehnoloģijas un automātika tomēr strādā labāk nekā cilvēks un minimizē kļūdas faktoru.
Vienota e-veselība – joprojām izaicinājums
Medicīnas pakalpojumu digitalizācija joprojām ir joma, kurā Latvijai ir, kur augt. Kā skaidro Gavars, sakārtota e-veselības sistēma ir ļoti būtisks kritērijs, lai varētu izveidot vienotu, pārskatāmu katra pacienta slimības vēsturi.
“Kopējā e-veselība mums ir neizbēgami nepieciešama. Tā ļautu labāk apkalpot pacientus, kā arī valsts līdzekļu izlietojums būtu racionālāks un pārskatāmāks,” piebilst laboratorijas pārstāvis. Viņaprāt, visus datus apvienojot vienuviet, varētu sākt domāt arī par dažādiem algoritmiem, kas ļautu meklēt likumsakarības un izskaitļot prioritārās jomas veselības aprūpē.
“Lai sekotu līdzi pacienta rezultātiem – gan laboratoriskajiem, gan nelaboratoriskajiem –, jābūt pārskatāmiem un pieejamiem datiem, jo nereti pacienta vēsture dod daudz vairāk informācijas nekā viens konkrēts mērījums. Turklāt tam visam ir jābūt ne tikai pieejamam, bet arī lietojamam. Citādi cilvēki šo sistēmu neizmantos. E-veselības izstrādātāji pamazām sāk uz to virzīties. Šobrīd tiek veidots laboratoriju modulis, kur dažādu laboratoriju rezultātus mēģinās salikt kopā vienotā sistēmā. Tiesa, tas diemžēl izklausās vienkāršāk, nekā patiesībā ir, jo katrai laboratorijai tomēr ir savi testi, testēšanas metodes, apakštesti. Tur ir gana daudz IT problēmu un citu izaicinājumu,” tā Gavars.
“Kopējā e-veselība mums ir neizbēgami nepieciešama. Tā ļautu labāk apkalpot pacientus, kā arī valsts līdzekļu izlietojums būtu racionālāks un pārskatāmāks,” piebilst laboratorijas pārstāvis. Viņaprāt, visus datus apvienojot vienuviet, varētu sākt domāt arī par dažādiem algoritmiem, kas ļautu meklēt likumsakarības un izskaitļot prioritārās jomas veselības aprūpē.
“Lai sekotu līdzi pacienta rezultātiem – gan laboratoriskajiem, gan nelaboratoriskajiem –, jābūt pārskatāmiem un pieejamiem datiem, jo nereti pacienta vēsture dod daudz vairāk informācijas nekā viens konkrēts mērījums. Turklāt tam visam ir jābūt ne tikai pieejamam, bet arī lietojamam. Citādi cilvēki šo sistēmu neizmantos. E-veselības izstrādātāji pamazām sāk uz to virzīties. Šobrīd tiek veidots laboratoriju modulis, kur dažādu laboratoriju rezultātus mēģinās salikt kopā vienotā sistēmā. Tiesa, tas diemžēl izklausās vienkāršāk, nekā patiesībā ir, jo katrai laboratorijai tomēr ir savi testi, testēšanas metodes, apakštesti. Tur ir gana daudz IT problēmu un citu izaicinājumu,” tā Gavars.
Laboratorijas pārstāvji atzīst, ka automatizācija ir bijusi uzņēmuma uzmanības centrā jau no pašas tā dibināšanas 1993. gadā. Sākumā tā bija pašu IT speciālistu izstrādātā laboratorijas informācijas sistēma, kas nodrošināja gan datu aprites, gan nepieciešamo izmaiņu veikšanas ātrumu un elastību, kas nebūtu iespējams, ja programma būtu iegādāta kā gatavs produkts. “Pie dažādiem tehnoloģiju uzlabojumiem esam strādājuši visus 30 gadus, un arvien parādās jaunas iespējas, kas apliecina, ka tas ir nebeidzams process,” piebilst Dimante.
Mūsdienu dzīvesveids pieprasa risinājumus, kas ir ērti, ātri un vienlaikus arī droši.
Uzņēmuma digitalizācijas ceļā liels palīgs var būt “Dokobit by Signicat” elektroniskās parakstīšanas, lietotāju autentifikācijas un e-zīmogošanas risinājums.
Lasi šajā rakstā vairāk par to, kāpēc uzņēmumam izvēlēties "Dokobit".
Uzņēmuma digitalizācijas ceļā liels palīgs var būt “Dokobit by Signicat” elektroniskās parakstīšanas, lietotāju autentifikācijas un e-zīmogošanas risinājums.
Lasi šajā rakstā vairāk par to, kāpēc uzņēmumam izvēlēties "Dokobit".
Ērti un droši!
