Piesakoties "Erasmus+" pieredzes apmaiņas braucienam, Robertam bija piedāvātas trīs valstis, uz kurām doties studēt, – Ungārija, Austrija un Vācija. Lai arī Roberts tobrīd neprata vācu valodu un primāri izskatīja valstis, kurās runā angliski, viņš stājās pretī izaicinājumiem un apguva vācu valodu ļoti īsā laikā, kā rezultātā pieteicās mobilitātei Vācijā. Viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties universitāti, bija tās atrašanās vieta un prestižs, tieši tāpēc tika izvēlēta viena no pasaules atpazīstamākajām medicīnas universitātēm Vācijas galvaspilsētā – Berlīnē.
Jautājot, kā Roberts uzzināja par "Erasmus+" iespējām, viņš atbild: "Es staigāju pa universitāti un ieraudzīju "Erasmus+" plakātu. Izskatīju piedāvātās iespējas, uzzināju arī par stipendijām, kas studentiem tiek piešķirtas, dodoties mobilitātē, un pieteicos pieredzes apmaiņas braucienam. Man šķita, ka tas varētu būt ļoti aizraujošs piedzīvojums, un tā tas arī bija."
No izaicinājumiem līdz pašizaugsmei
Roberts mobilitātē devās kopā ar vēl vienu latviešu studentu, taču, ņemot vērā, ka katrs studēja citā studiju programmā, komunicēt savā starpā bieži neizdevās, arī dzīvoja katrs atsevišķi: "Lai arī uz Vāciju kopā mēs devāmies divi latviešu studenti, visa gada laikā satikāmies vien pāris reizes. Taču tas arī ir pats interesantākais šajā programmā, – tu tiec iemests svešā vidē, tu esi tu pats, tev apkārt nav draugu un paziņu. Tu vari veidot ap sevi loku, kādu pats vēlies."
Gluži tāpat kā citi studenti arī Roberts mobilitātes laikā saskārās ar virkni izaicinājumu. Ar humoru kardiologs atceras savu ierašanos Vācijā: "Tad, kad es devos uz Vāciju, es ierados ar diviem koferiem, izkāpu ārā Berlīnes centrālajā laukumā un tikai tad sāku domāt, kur man ir jānokļūst. Es biju atradis sev dzīvesvietu tikai uz divām nedēļām, kaut mobilitātē devos uz gadu. Es nezināju, kur es dzīvošu pēc tam. Tad uz vēl divām nedēļām atradu studentu dzīvoklīti, tad nākamo vietu atradu jau uz mēnesi un tikai ceturtajā reizē atradu sev dzīvesvietu visam gadam."
Taču jāatzīst, ka dzīvesvietas atrašana nebūt nebija viens no lielākajiem izaicinājumiem. Roberts joprojām ļoti labi atceras savu pirmo nodarbību, kas notika Campus Virchow klīnikā. Tā bija ginekoloģijas nodarbība. "Es atceros, ka es sēdēju un nesapratu pilnīgi neko, ko man stāsta pasniedzēji, jo visas lietas, ko mēs Latvijā mācāmies latīņu valodā, tur bija pārtulkotas vāciski. Mēs tur mācījāmies par dažādām ķermeņa daļām, anatomiskas struktūras, kas sevī ietver ļoti sarežģītus vārdus. Tas bija brīdis, kad es sapratu, ka ir nepatikšanas, – man ir jāsaņemas. Un es saņēmos. Es tuvāko mēnešu laikā apguvu dažādus intensīvos vācu valodas kursus un jau pēc pusgada nokārtoju eksāmenu, kuru ceturtdaļa vācu studentu nenokārtoja. Es bibliotēkā mācījos no sešiem rītā līdz divpadsmitiem naktī – mācoties gan medicīnu, gan vācu valodu. Mobilitātes laikā es vācu valodu apguvu ļoti augstā līmenī, un tā man kļuva par pirmo svešvalodu. Tā ir ļoti liela bagātība, ko paņēmu sev no šīs programmas."
Ikdienā, ārpus medicīnas studijām Roberts bieži tikās ar pārējiem studentiem no visas Eiropas. Viņš īpaši novērtē to, ka jauniegūtie draugi studēja arī citās programmās, piemēram, ekonomiku vai starptautiskās attiecības, kas deva iespēju uz pasauli un apkārt notiekošo paskatīties vēl citādākām acīm. Roberts ar prieku atzīst, ka ar daudziem cilvēkiem no mobilitātes laika joprojām satiekas, sarakstās vai sazvanās.
Ieguvumi, kas palīdz attīstīt veiksmīgu karjeru
"Erasmus+" programmu Roberts vērtē kā iespēju, kurā var augt gan kā personība, gan kā profesionālis, jo tās ietvaros ir jādzīvo apstākļos, kādos pirms tam nav dzīvots, – studentam ir jāspēj sevi pašam nodrošināt. "Došanās "Erasmus+" ir ļoti interesants pašizaugsmes periods," atzīst Roberts.
Došanās mobilitātē Robertam pavēra plašas karjeras iespējas. Gadu pēc atgriešanās viņš pabeidza medicīnas fakultāti Latvijā un uzreiz pieteicās rezidentūrai Vācijā, kur dzīvoja 10 gadus un ieguva kardiologa sertifikātu: "Tas nebūtu iespējams bez "Erasmus+" programmas sniegtajām iespējām. Es nebūtu vācu valodu apguvis tik augstā līmenī, ieguvis rezidentūras vietu Vācijas labākajās slimnīcās un, iespējams, nebūtu atvēris arī savu kardioloģijas privātpraksi. Tas bija milzīgs solis manā karjerā."
Turklāt Roberts "Erasmus+" programmas laikā izlasīja slavenā vācu medicīnas autora Gerda Herolda grāmatu par iekšķīgajām slimībām, kuru pēc tam izdeva divos sējumos latviešu valodā.
"Man ir grūti iedomāties iemeslu, kādēļ neizmantot "Erasmus+" programmas sniegtās iespējas. Uz laiku studējot citā valstī, mums ir iespēja gan ieskatīties viņu studiju procesā, gan nostiprināt vai apgūt jaunas svešvalodu zināšanas, gan attīstīt domāšanu un uz lietām paskatīties nedaudz citādāk," ar pārliecību stāsta Roberts.
